Rīga, 2007.gada 23.augusts. - ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem, pētniekiem un skolotājiem 2008./2009. mācību gadam.

ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija saka, ka Fulbraita programma ir viena no labākajām iespējam studentiem mācīties ASV, un mudina Latvijas studentus, skolotājus un pētniekus pieteikties šī gada konkursam: "Man kā ASV vēstniecei tikšanās ar Fulbraita studentiem sniedz lielu gandarījumu. Es bijušos Fulbraita programmas dalībniekus satieku it visur - parlamentā, dažādās ministrijās, universitātēs, skolās, uzņēmumos un pat mākslas un kino pasaulē, kur viņi arī zināmā veidā pilda vēstnieka darbam līdzīgu uzdevumu. Es vēlos uzteikt visus bijušos Fulbraita programmas dalībniekus, kuri pēc programmas noslēguma ir atgriezušies Latvijā un izmanto jauniegūtās zināšanas, lai veiksmīgi tās pielietotu Latvijā."

ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem un pētniekiem 2009./2010. mācību gadam.

Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā, Db.lv informē ASV vēstniecība Rīgā, Preses un kultūras nodaļa.

Piesakoties uz šo stipendiju, studentiem līdz 2009. gadam jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu.

Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Izsludināts konkurss uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendijām doktorantūras studentiem nākamajam mācību gadam, ziņo ASV vēstniecība Rīgā.

ASV vēstniecība sadarbībā ar ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroju un Starptautiskās Izglītības institūtu izsludinājusi konkursu uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendiju. Tā tiek piešķirta doktorantūras studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā vadošajās ASV universitātēs šajās nozarēs. Studenti, kas saņems šīs stipendijas, tiks uzņemti doktorantūras programmās ASV universitātēs 2012./1013. akadēmiskajā gadā. Programmas ietvaros iespējams saņemt stipendiju līdz pat trīs gadu studiju periodam.

Pretendentiem jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem ar Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi un līdz 2012. gada 1. augustam jābūt ieguvušiem bakalaura grādu, kā arī labi jāpārvalda angļu valoda. Kā informē vēstniecībā, vispirms notiks konkursa dalībnieku atlase Latvijā, bet labākos pieteikumus nosūtīs uz ASV, kur viņi tiks vērtēti starptautiskā līmenī. Līdz šim neviens students no Latvijas vēl nav saņēmis šo stipendiju, lai arī pagājušajā gadā vairāki pieteikumi tikuši nosūtīti uz ASV.

Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), no 2007. gada 15. līdz 31. jūlijam izsludina pieteikšanos uz stipendiju studentam un pasniedzējam. Stipendijas tiks izmaksātas no LVRA budžeta, un tās mērķis ir sniegt ieguldījumu tūrisma un viesmīlības industrijas attīstībā, celt nozares prestižu un veicināt sabiedrības korporatīvi sociālo atbildību, informē LVRA.

"Sekojot nozares jumta organizācijas HOTREC (asociācija Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) paraugam un vērojot izmaiņas darbaspēka tirgū Latvijā, LVRA 2006. gada nogalē pieņēma lēmumu, piešķirt stipendiju viesmīlības un tūrisma nozares studentam un pasniedzējam.

LVRA ir pirmā organizācija nozarē, kas tādējādi vēlas sniegt ieguldījumu nozares attīstībā, rosināt jauniešus izvēlēties turpināt studijas viesmīlības un tūrisma specialitātēs un paaugstināt izglītības kvalitāti," atzīmē LVRA prezidents J. Zudovs.

"Šodien uzņēmējiem ir jādomā par sabiedrību, kurā tie darbojas un jāskatās, kādu ieguldījumu sabiedrības attīstībā tie var sniegt. Šī LVRA aktivitāte ir vērsta uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu piešķirot stipendiju pasniedzējam un sociālo mērķu sasniegšanu, piešķirot stipendiju studentam no mazturīgas ģimenes," uzskata LVRA Stipendiju padomes priekšsēdētājs J. Jenzis.

14. novembrī plkst. 13 Rīgā, Skolas ielā 11 notiks ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra (Education USA) rīkotā ASV izglītības diena, kurā studenti, vidusskolēni un viņu vecāki varēs iegūt informāciju par studiju iespējām ASV, liecina centra sniegtā informācija medijiem.

Pasākumu atklās ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija. Par ASV izglītības sistēmu un iespējām, ko tā sniedz, stāstīs Džordža Vašingtona universitātes socioloģijas profesore Daina Eglīte. Par savu studiju pieredzi ASV un tās ieguldījumu karjeras izaugsmē stāstīs Latvijas Krājbankas prezidents, kādreizējais Latvijas valsts prezidentes kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Par pieteikšanās procesu un iestājpārbaudījumiem ASV augstskolās kā bakalaura, tā tālākizglītības programmās stāstīs Education USA centra vadītāja Dagnija Žiba, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes students Matīss Haritonovs un topošā doktorante, LU vides zinātņu maģistre Evisa Āboliņa.

No šī gada 1. septembra līdz 1. oktobrim studēt gribētāji varēs pieteikties Liepājas pašvaldības stipendijām sekojošās specialitātēs: ārsts, pilsētplānotājs, būvinženieris, arhitekts. To paredz Liepājas pilsētas pašvaldības Stipendiju nolikums.

Uz stipendiju var pretendēt pilna laika otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo vai akadēmisko studiju programmu studenti, sākot no otrā kursa, maģistranti, doktoranti un rezidenti.

Lai varētu pieteikties stipendiju saņemšanai, studentiem nepieciešams iesniegt Stipendiju piešķiršanas komisijai adresētu pieteikumu, kurā jānorāda – savs vārds, uzvārds, iegūstamo studiju kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte, studiju uzsākšanas gads augstskolā. Papildus pieteikumam Stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz arī izglītības dokumenta kopiju, izziņa no augstskolas par studiju faktu, sekmju izrakstu par nostudēto periodu, rekomendāciju vai raksturojumu no izglītības iestādes vai organizācijas, ko pārstāvējis pretendents, rekomendāciju no konkrētās studiju programmas direktora, pašrocīgi rakstītu apliecinājumu stāties darba attiecībās ar Liepājas pilsētas pašvaldību vai tās noteikto darba devēju studiju laikā vai pēc studiju pabeigšanas. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā.

No šā gada 1. septembra līdz 1. oktobrim studētgribētāji var pieteikties Liepājas pašvaldības stipendijām sekojošās specialitātēs: ārsts, pilsētplānotājs, būvinženieris, arhitekts. To paredz Liepājas pilsētas pašvaldības Stipendiju nolikums, informēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes projektu administrators Kaspars Vārpiņš.

Uz stipendiju var pretendēt pilna laika otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo vai akadēmisko studiju programmu studenti sākot no otrā kursa, maģistranti, doktoranti un rezidenti.

Lai varētu pieteikties stipendiju saņemšanai, studentiem nepieciešams iesniegt Stipendiju piešķiršanas komisijai adresētu pieteikumu, kurā jānorāda – savs vārds, uzvārds, iegūstamo studiju kvalifikācija vai zinātniskais grāds, studiju programmas nosaukums, augstskola un fakultāte, studiju uzsākšanas gads augstskolā. Papildus pieteikumam Stipendiju piešķiršanas komisijai jāiesniedz arī izglītības dokumenta kopiju, izziņa no augstskolas par studiju faktu, sekmju izrakstu par nostudēto periodu, rekomendāciju vai raksturojumu no izglītības iestādes vai organizācijas, ko pārstāvējis pretendents, rekomendāciju no konkrētās studiju programmas direktora, pašrocīgi rakstītu apliecinājumu stāties darba attiecībās ar Liepājas pilsētas pašvaldību vai tās noteikto darba devēju studiju laikā vai pēc studiju pabeigšanas. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt rakstītiem valsts valodā.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

SEB banka jau ceturto gadu sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu īsteno stipendiju programmu universitātes pirmā kursa studentiem. Sestdien, 27. septembrī, studentiem ar augstākajiem sasniegumiem tiks pasniegta stipendija 1200 latu apmērā, kas tiks izmaksāta pirmā studiju gada laikā.

Stipendiju programma LU pirmā kursa studentiem tiek piešķirta, izvērtējot jauno studentu iestājeksāmenu rezultātus un panākumus olimpiādēs. 2008. gadā SEB bankas stipendiju saņem septiņi Latvijas Universitātes pirmkursnieki: Artūrs Bačkurs (datorzinātnes, Fizikas un matemātikas fakultāte), Gints Kalniņš (bioloģija, Bioloģijas fakultāte), Rihards Husko (angļu filoloģija, Moderno valodu fakultāte), Jānis Jermaks (ķīmija, Ķīmijas fakultāte), Kristīne Vībane (socioloģija, Sociālo zinātņu fakultāte), Jekaterina Čižova (vides zinātne, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte) un Inese Lipšāne (baltu filoloģija, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

No 1. septembra sākusies pieteikšanās Hansabankas, Latvijas Universitātes Fonda un 15 Latvijas augstskolu stipendiju konkursam Open Mind. Stipendiju konkursa noslēgumā tiks noteikti tie 26 studenti vai studentu grupas, kuri svinīgā apbalvošanas ceremonijā saņems Open Mind Lielās stipendijas 1000 latu vērtībā. Kopējais balvu fonds šī gada konkursam ir 38 500.

Stipendiju konkursā 2. – 4. kursa studenti ir aicināti jau tagad iesniegt savu darbu projektus konkursa 1. kārtai savās augstskolās.

Stipendiju konkursā Open Mind iesaistītas 15 Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes. Studentiem būs iespēja veikt pētnieciskos darbus par vairāk nekā 90 dažādām aktuālām tēmām - tādās jomās kā ekonomika un finanses, mārketings, sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātne, uzņēmējdarbības vadība, personāla vadība, modernās tehnoloģijas, inovācijas, sociālā atbildība un izglītība. Turklāt konkursa tēmas iespējams apvienot arī ar kursa vai bakalaura darba tēmām un izstrādi.

Tēmu klāstā šogad dominē tieši sabiedrībai aktuālie jautājumi, un šī ir iespēja studentiem ar saviem pētījumiem palīdzēt gan sabiedriskajām organizācijām, gan lieliem uzņēmumiem – no vides aizsardzības līdz aktuālajām ekonomikas norisēm. Studentiem būs plašas iespēja izpētīt jautājumus no dabai draudzīga mājokļa iekārtošanas un brīvprātīgā darba nozīmes sabiedrībā līdz nanotehnoloģiju izmantojuma iespējām medicīnas aprūpes sfērā Latvijā un zināšanu vadībai. Katrai tēmai būs savs pieredzējis mentors, kas darba izstrādes gaitā dalīsies savā pieredzē un zināšanās, tādējādi palīdzot studentiem savienot savas akadēmiskās zināšanas ar praktisko vidi.

AS Latvijas Krājbanka organizē stipendiju konkursu Aeroplāns vidusskolu 11. un 12. klašu audzēkņiem. Konkursa mērķis ir veicināt jauniešu interesi par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kā arī atbalstīt vidusskolēnu iespējas realizēt savas nākotnes ieceres: pa vienam konkursa uzvarētājam no katra Latvijas reģiona iegūs stipendiju pirmajam studiju gadam, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendiju fonds ir 4 000 LVL. Pēc iestāšanās augstskolā katrs uzvarētājs saņems 1 000 LVL.

Lai piedalītos konkursā Aeroplāns un cīnītos par stipendiju, jauniešiem jāizstrādā pētījums par Latvijas tautsaimniecības nenovērtētajām iespējām. Praktiskā pētījumā vidusskolēniem jānovērtē Latvijas tautsaimniecības izaugsmes iespējas kādā no brīvi izvēlētiem reģioniem – Latgalē, Vidzemē, Kurzemē vai Zemgalē – un jāsniedz piedāvājuma idejiskais risinājums. Tiks vērtēts ne tikai idejas ekonomiskais pamatojumam, bet arī risinājuma ietekme uz apkārtējo vidi.

Stipendiju konkursam var pieteikties Latvijas vidējo izglītības iestāžu 11. un 12. klašu audzēkņi, kuri pēc vidējās mācību iestādes pabeigšanas plāno uzsākt pilna laika studijas augstskolā Latvijā vai ārvalstīs.

Nolūkā godināt labākos bakalaura un maģistra darbus Baltijā vērtspapīru tirgus jomā, jau otro gadu pēc kārtas Nasdaq Baltic organizē Stipendiju konkursu, kas ir daļa no plašāka pasākumu kopuma jauno profesionāļu intereses un zināšanu par finanšu tirgiem veicināšanā, informē biržas pārstāvji.

Nasdaq Baltic Stipendiju konkursa pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu 1000 eiro apmērā, 2. vietas ieguvējs - 500 eiro un 3.vietas ieguvējs - 250 eiro (pēc nodokļu nomaksas). Stipendiju konkursa finālisti tiks paziņoti un apbalvoti ikgadējās Baltic Market Awards ceremonijas laikā 2017. gada sākumā.

Nasdaq uzskata, ka jaunie prāti veido mūsu kopīgo nākotni, un Stipendiju konkurss ir labs veids, kā savienot jauniešu spožākos prātus un biznesu, pauž Arminta Saladžiene, Nasdaq Baltic vadītāja.

Stipendiju konkursā 2015.gadā kopumā tika iesniegti 45 darbi no sešām valstīm. Akadēmiskais ieguldījums, oriģinalitāte, novitāte un pielietojamība – tie ir tikai daži no vērtēšanas kritērijiem. Latiņa ir uzstādīta ļoti augstu, un mēs mudinām visus potenciālos sāncenšus pieņemt šo izaicinājumu, viņa piebilst.

Stiprinot sadarbību ar Latvijas augstskolām un novērtējot centīgākos studentus, SEB Unibankas grupa pirms jaunā studiju gada ir apstiprinājusi trīs jaunas studiju stipendijas, šobrīd Latvijas studentiem kopā nodrošinot 35 stipendijas, Db.lv informēja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Divas no jaunajām stipendijām būs pieejamas Banku augstskolas studentiem. Trešo stipendiju ir iedibinājis SEB Unibankas meitas uzņēmums SEB Unifondi sadarbībā ar Vītolu fondu, lai ik gadu finansiāli atbalstītu vienu studentu, kas apgūst bakalaura programmu ekonomikā vai finansēs kādā no Latvijas augstskolām.

Sadarbībā ar Banku augstskolu SEB Unibanka ir izstrādājusi stipendiju pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas "Banku darbība" 2. kursa studentam, kas izstrādās komisijas vērtējumā labāko kvalifikācijas darbu par vienu no SEB Unibankas piedāvātajām tēmām un turpinās studijas Banku augstskolā. SEB Unibankas stipendijas konkursam 2. kursa studenti var pieteikties Banku augstskolas Studiju informācijas daļā līdz 2008. gada 1. martam.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Ar Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju Ventspils Augstskolas vadošais astronomijas pētnieks Boriss Rjabovs dosies uz ASV pētīt saules plankumus.

Šā gada pavasarī un vasarā uz ASV pavisam dosies divdesmit pieci Baltijas valstu pārstāvji, lai papildinātu profesionālās zināšanas un prasmes Baltijas-Amerikas Brīvības fonda piedāvāto stipendiju programmu ietvaros. Stipendijas ir ieguvuši un pusgadu līdz gadu ASV pavadīs vienpadsmit Latvijas, astoņi Igaunijas un seši Lietuvas studenti un zinātnieki.

Pagājušā gada nogalē noslēdzās Baltijas-Amerikas Brīvības fonda (BAFF – Baltic-American Freedom Foundation) trešais stipendiju konkurss. Fonds saņēma 104 pieteikumus – 97 no augstskolu studentiem un absolventiem, kuri vēlējās piedalīties BAFF Profesionālās prakses programmā, un 7 no zinātniekiem, kuri vēlējās veikt pētījumus ASV universitātēs un zinātniskajos centros. Dalībai Profesionālās prakses programmā tika izvēlēti 20 labākie dalībnieki – astoņi no Latvijas, un pa sešiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt BAFF Pētniecības programmā tika uzņemti pieci pētnieki – trīs no Latvijas un divi no Igaunijas.

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2007./2008.akadēmiskā mācību gada pavasara semestrim. Kopējais stipendiju fonda apjoms ir USD 8 000, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendija ir veltīta Dr. Armīna Rūša, kas bija izcils advokāts un mācību spēks kā pirmskara Latvijas Republikā, tā arī ārzemēs un viņa dēla Armīna I. Rūša piemiņai. Stipendija ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas studentus un popularizēt studentu un studenšu korporāciju akadēmisko vienotību gan studiju laikā, gan ārpus tā.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir USD 1 500.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.