Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

3D lāzerskenēšanas mērķis ir izveidot vraka un tā tuvākās apkārtnes punktu mākoni, kas pēc tam ļaus izgatavot vraka 3D modeli. Tāpat tiks pētīts vraks un apkārtne jūras dzelmē, kā arī ar augsto tehnoloģiju aprīkojumu tiks pētīts nogrimušā prāmja automašīnu klājs.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojā informēja, ka pētniecības kuģis "Sweet", kuram ir Nīderlandes karogs, pirmdien ieradies "Estonia" nogrimšanas vietā. Darbi sākās ar aprīkojuma izmēģināšanu un kalibrēšanu. Pētniecības darbi jūrā tiks veikti nepārtraukti visu diennakti.

Biroja direktors Renē Arikass klāstīja, ka vispirms pēc iespējas detalizētāk tiks pētīts automašīnu klājs. Tehniski sarežģītajā procesā eksperti centīsies iegūt pēc iespējas pilnīgāk priekšstatu par situāciju uz šī klāja, piemēram, deformācijām, vai durvis un šahtas bijušas atvērtas vai aizvērtas.

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.

Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.

Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.

Floridas tiesa nolēmusi, ka ASV dārgumu meklētāju firmai Odyssey atrastā dārgumu krava, kas izcelta no Atlantijas okeānā nogrimuša koloniālā laikmeta kuģa, ir jāatdod Spānijai, raksta dv.ee

Līdz ar to Odyssey gatavojas pārsūdzēt tiesas lēmumu atdot Spānijai dārgumu kravu. Savukārt Spānijas kultūras ministre Angeles González-Sinde izsaka gandarījumu par tiesas lēmumu.

Odyssey ar informāciju par atklājumu nāca klajā pēc tam, kad atrastie dārgumi bija nogādāti ASV. Tādējādi nav atklāta ne nogrimušā kuģa atrašanās vieta, ne tā sākotnējā piederības valsts.

Savukārt 2008.septembrī Spānija paziņoja, ka tai ir pierādījumi par dārgumu izcelsmi, ka tie atradušies 1804.gadā nogrimušā Spānijas kuģī Nuestra Senora de las Mercedes, un izvirzīja īpašumtiesību prasību uz izceltajiem dārgumiem.

Rīgas Motormuzeja vēsturiskie sporta spēkrati piedalīsies atjaunotajā autosporta festivālā „Dzintara Volga 2010”, kas no 17. līdz 19 septembrim norisināsies Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (BKSB). Pasākuma programmā paredzēti izbraucieni ar vēsturiskajiem sporta automobiļiem un to izstāde.

No Rīgas Motormuzeja zelta krājumiem sacensībās startēs:

ESTONIA – 16 M

Sacīkšu automobilis, kurš savulaik tika būvēts bijušās PSRS formulas klasei – 2 un bija viens no populārākajiem PSRS. To nelielā sērijā ražoja laika periodā no 1971.g. līdz 1974. gadam un tās spēka agregāts oriģināli bija Moskvičs – 412 motors.

Bet, lai sacīkšu auto labāk ripotu, daudzos bijušās PSRS auto klubos sporta spēkratu pārbūvēja, uzstādot Žiguļa vai vēl jaudīgāka auto motoru. Sacīkstēs ESTONIA - 16 M startēja līdz 80.gadu vidum, izcīnot uzvaras 25 dažādos PSRS čempionātos šosejā pa apli un iegūstot 7 zelta, 7 sudraba un 8 bronzas medaļas.

Zviedrija vēlas no jauna izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra lūgusi atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmu caurumu tajā.

"Mēs neplānojam atcelt likumu par kapa miera aizsargāšanu, bet mēs izvērtēsim, kā likumu iespējams pielāgot, lai veiktu pētījumus, ko vēlas negadījumu izmeklēšanas aģentūra," preses konferencē paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Tallink jaunais LNG ātrgaitas prāmja, kas tiks piegādāts 2017.gadā, vārds būs Megastar.

Šis prāmja vārds izvēlēts no 21 550 iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saņemti publiskā konkursā par jaunā LNG prāmja vārdu. 2016.gada 9.februārī tiks ielikts prāmja ķīlis Meyer Turku kuģu būvētavā, aizsākot kuģa būves procesu sausajā dokā.

Tallink Grupp pārstāvis Janeks Stalmeisters skaidro: «Tā kā Megastar būs viens no lielākajiem šāda tipa prāmjiem pasaulē, vārds perfekti izsaka prāmja īpašības un būtību. To ir arī viegli izrunāt igauņu, somu, zviedru, latviešu un citās valodās. Tā kā daudzi konkursa dalībnieki bija minējuši tieši šo vārdu, tad mēs to saskatām arī kā mūsu pasažieru vēlēšanos.»

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Igaunijas valsts kontrolē esošais institūts Enterprise Estonia nolēmis ieguldīt zīmola Welcome to Estonia attīstībā 2 miljonus kronu (89.8 tūkst. latu), atsaucoties uz Ohtuleht, vēsta BBN.

Enterprise Estonia zīmolu vadītājs Leiti Mandmets norāda, ka nolemts turpināt attīstīt zīmolu Welcome to Estonia, kurā 2001. un 2002. gadā ieguldīti 13 miljoni kronu (584 tūkst. latu). Pēc viņa teiktā, tieši ieguldītā nauda ir galvenais iemesls, kāpēc nolemts nesākt jauna zīmola attīstību, bet izmantot iegūtos izpētes rezultātus un turpināt Welcome to Estonia konceptu.

Pērn zīmola Welcome to Estonia attīstībai tika tērēts 1.1 miljons kronu (45 tūkst. latu).

Db.lv iepriekš ziņoja, ka Igaunijas mūzikas zvaigzne Hanna Idla (Hannah Ild) centās iekarot Lielbritānijas tirgu, izmantojot bezmaksas avīzi, kuras galvenais raksts bija par to, ka Igaunijas vēstniecība Hannu Idlu ir nominējusi par Igaunijas tūrisma kampaņas reklāmas seju.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Pēc Dānijas bankas «Danske Bank» pasūtījuma veiktajā izmeklēšanā tās Igaunijas filiālē konstatēts, ka lielākā daļa no filiāles 10 000 klientiem nerezidentiem bijuši aizdomīgi un lielākā daļa no naudas plūsmas caur šo filiāli, kuras kopsumma pārsniegusi 200 miljardus eiro, bijusi aizdomīga.

Banka atzinusi, ka situācija naudas atmazgāšanas skandālā iesaistītajā Igaunijas filiālē bijusi daudz sliktāka, nekā sākumā domāts.

«Danske Bank» uzraudzības padomes vadītājs Ole Andersens trešdien atvainojies par notikušo, bet «Danske Bank» vadītājs Tomass Borgens atkāpies no amata.

Andersens atzinis, ka «banka nav rīkojusies pietiekami atbildīgi šajā jautājumā». Viņš atvainojies bankas klientiem, investoriem, darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā.

«Nav šaubu, ka ar Igaunijas filiāli saistītās problēmas bija lielākas nekā mēs domājām, iniciējot izmeklēšanas. Šo izmeklēšanu rezultāti liecina par dažām ļoti nepieņemamām un nepatīkamām lietām mūsu Igaunijas filiālē, kā arī tās liecina, ka (..) kontrole grupas līmenī attiecībā uz Igauniju bija neadekvāta,» teikts «Danske Bank» uzraudzības padomes priekšsēdētāja paziņojumā.

Igaunijas uzņēmējdarbības veicināšanas aģentūras Enterprise Estonia finansētajā pasākumā, kas veltīts Igaunijas neatkarības atjaunošanas svinībām, uzstāsies britu dziedātājs Robijs Viljamss (Robbie Williams), vēsta laikraksts Postimees.

Koncerts notiks 20. augustā Tallinā, un R. Viljamsam tā būs priekšpēdējā uzstāšanās viņa koncerttūres «Take The Crown Stadium Tour 2013» ietvaros. Mūziķa uzstāšanās tiks filmēta, lai vēlāk veidotu videoklipu «Meet me in Tallin».

Tāpat Enterprise Estonia sarīkojusi sociālo mediju kampaņu, kuras laikā desmit britu dziedātāja fani tiks uzaicināti uz R. Viljamsa koncertu Tallinā, savukārt dziesmu starplaikos tiks atskaņoti video par Igaunijas galvaspilsētu.

Budžets, kas paredzēts pasākumam ar Lielbritānijas mākslinieka piedalīšanos, ir 300 tūkstoši eiro, un šī nauda tiks ņemta no tiem līdzekļiem, kas tradicionāli ik gadu tiek novirzīti kampaņas rīkošanai Londonā. Šogad kampaņa Londonā nenotiks. Enterprise Estonia līdzekļus pasākuma organizēšanai guvusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Liepājas ostā turpinās zvejas kuģa Beverīna apkalpes meklēšanas darbi, kurus koordinē Jūras glābšanas un koordinācijas centrs (MRCC). Liepājas ostas Kapteiņdienests seko līdzi glābšanas dienestu darbam. Glābšanas darbus veic Jūras glābšanas un koordinācijas centrs, kas arī organizē un vada glābšanas operāciju, pieņemot nepieciešamos lēmumus un iesaistot nepieciešamos resursus.

Db jau rakstīja, ka 2.decembra vakarā plkst.22:01 pagaidām nezināmu iemeslu dēļ trīs jūdzes no krasta nogrima zvejas kuģis Beverīna, kas ir Baltika tipa zvejas kuģis, un tā garums ir 25.45 m. Uz kuģa atradās 6 cilvēku apkalpe. Kuģis pieder firmai SIA BalticFish. Noraidot medijos izskanējušos pātrmetumus Liepājas ostai par neprofesionalitāti kuģa glābšanā, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits skaidrojis, kaLiepājā ir tikai ostas buksieri, kas strādā ostas teritorijā. Lai strādātu ārpus ostas, turklāt spēcīga vēja apstākļos, ir nepieciešami jaudīgāki jūras buksieri, kādu nav Liepājas ostas rīcībā.

"Tās ir pilnīgas muļķības, ka zvejas kuģis Beverīna ir prasījis atļauju ienākt Liepājas ostā," sacīja E. Raits. Viņs apstiprināja, ka visas sarunas ir ierakstītas un tās pilnībā atspoguļo notikumu gaitu.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Cilvēku skaits, par kuriem apstiprinātas ziņas, ka viņi zaudējuši dzīvību pirms nedēļas Dienvidkorejas piekrastē notikušajā prāmja Sewol avārijā, pieaudzis līdz 150, vēsta mediji. Vēl 150 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Traģiskā avārija notika 16.aprīlī Dienvidkorejas rietumu piekrastē.

Glābšanas un meklēšanas darbiem kļūstot intensīvākiem, akvalangisti trešdien kuģa vrakā uzgājuši arvien jaunu bojāgājušo mirstīgās atliekas, vēsta ziņu aģentūra Yonhap.

Kopumā uz avarējušā prāmja klāja atradās 476 pasažieri un apkalpes locekļi, arī 320 skolēni, kuri kopā ar 15 skolotājiem atradās ceļā uz Čedžu salu, kas ir populāra atpūtas vieta.

Izmeklētāji izslēguši iespēju, ka kuģis uztriecies kādai zemūdens klintij un tiek uzskatīts, ka prāmis apgāzies, zaudējot līdzsvaru pēc strauja pagrieziena.

Sestdien tika arestēts kuģa kapteinis, kas negadījuma brīdī neatradās prāmja vadības telpā, un vēl divi apkalpes locekļi.

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Pastāv iespēja, ka līdz izstādei EXPO 2015 Milānā var netikt uzbūvēts Igaunijas paviljons, jo ir apstrīdēts tiesā paviljona būvniecības konkurss, tāpēc Igaunijas dalība izstādē ir apdraudēta.

Ņemot vērā, ka tiesas sēdes var ilgt nenoteiktu laiku, Igaunijas uzņēmējdarbības un reģionālās politikas veicināšanas aģentūra Enterprise Estonia, kas koordinē Igaunijas dalību EXPO izstādēs, apsver iespēju anulēt konkursa rezultātus, paziņoja Enterprise Estonia.

Konkursu tiesā apstrīdēja uzņēmums E&G, un tādēļ Enterprise Estonia nevar sākt līguma izpildi ar konkursa uzvarētāju Ekspodisaini.

Enterprise Estonia padomes priekšsēdētājs Ahti Kuningass norādīja, ka tiek apsvērtas visas iespējas, lai Igaunijas paviljons būtu gatavs laikus, un šobrīd labākais variants būtu uzsākt sarunas ar EXPO jau strādājošajām būvniecības kompānijām. Viņš piebilda, ka, ja nebūs iespējams atrast būvniecības kompāniju vai kādu citu risinājumu līdz janvāra vidum, tiks nopietni izskatīta iespēja atteikties no dalības EXPO.