Otaņķu dzirnavniekā graudu pieņemšana uzņēmuma vajadzībām beigusies jau pagājušajā nedēļā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. «Tas nenozīmē, ka graudus nav iespējams nodot. Pieņemam graudus eksportam Liepājas ostā; ja nepieciešams, arī vedam uz turieni,» sacījis uzņēmuma valdes loceklis Ričards Riepšs.

Jautāts par iespējām nodot graudus, R. Riepšs Kursas Laikam komentējis, ka pašam uzņēmumam šobrīd noliktavas pilnas, tomēr Otaņķu dzirnavnieks nodarbojas ar transporta pakalpojumiem un pieņem graudus eksportam. Zemnieki var vienkārši sazvanīties un pieteikt graudu apjomu, paši to nogādājot uz ostu. Var arī vest uz Otaņķu dzirnavnieku, ja krava ir neliela.

Arī Otaņķu dzirnavnieks apstiprina, ka graudu cenas nokritušas teju par piekto daļu. Jautāts, vai šāda situācija ražas laikā ir vienmēr, R. Riepšs bildis, ka viss atkarīgs no starptautiskā tirgus svārstībām.

SIA "Otaņķu dzirnavnieks" investējis 400 000 eiro pašizgāzēju puspiekabju ilgtermiņa nomas pakalpojuma izveidē, informē uzņēmumā.

"Otaņķu dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs norāda, ka uzņēmums paplašinājis darbību, jo jaunā pakalpojuma sniegšana ļaus attīstīties un pilnveidoties uzņēmuma pārvadātāju lokam, it īpaši mazākiem pārvadātājiem, kuri bieži nevar atļauties iegādāties dārgu tehniku un kurus reti kreditē bankas.

Arvien biežāk uzņēmumā vēršas cilvēki, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību pārvadājumu jomā. Riepšs min, ka pārvadātāji uzņēmumam pievienojas no visas Latvijas un Lietuvas, kas ļaus operatīvāk reaģēt uz visiem pasūtījumiem, kā arī ievērojami palielināt pārvadāto kravu apjomu.

Turpmāk uzņēmumam būs iespēja realizēt vēl lielākus projektus un apmierināt visu klientu vēlmes.

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks izaudzis līdz vienam no Baltijā lielākajiem beramkravu loģistikas un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

«Biznesā ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses ir apmierinātas. Tāpēc cenšamies sabalansēt cenu ar kvalitāti un jau vairākus gadus atbilstam kvalitātes pārvaldības sistēmas ISO9001:2015 un GMP+ prasībām,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

SIA Otaņķu dzirnavnieks dibināta 1996. gadā kā graudu pārstrādes uzņēmums. Tolaik tas bija orientēts uz zemniekiem, kas varēja atvest savu kūlumu, lai to pārstrādātu miltos. Pakalpojums izrādījās pieprasīts, jo pārsvarā darbojās mazās saimniecības un veikalos pārtikas sortiments bija šaurs. «Laikiem un saimniekošanas pieejai mainoties, sapratām, ka nepieciešams savs transports, lai produkciju izvadātu,» stāsta R. Riepšs.

SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” - pazīstams ar zīmolu "OtankiMill.eu" - ir ģimenes uzņēmums, kurš kopš neatkarības atjaunošanas darbojies graudkopībā un graudaugu pārstrādē.

Paplašinot pakalpojumu klāstu un 2017. gadā noslēdzot vērienīgu sadarbības līgumu ar vadošo Baltijas cukura pārstrādes uzņēmumu "Nordic Sugar Kedainiai AB" Lietuvā par cukurbiešu novākšanu, kraušanu un piegādi, "OtankiMill.eu" no 2017. gada veiksmīgi darbojas arī cukurbiešu nozarē.

Šonedēļ Baltijā sākas biešu rakšana, un uzņēmums ir pilnībā gatavs jaunajai sezonai, lai klientiem secīgi un laikā nodrošinātu biešu novākšanu, pārkraušanu un loģistiku.

2023. gada cukurbiešu sezonu, divkāršojoties biešu novākšanas un pārkraušanas apjomiem, SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” sācis ar 1,3 milj. lielām investīcijām.

“Uzņēmums papildinājis savu esošo četru vienību biešu vākšanas un pārkraušanas traktortehnikas parku ar divām jaunām traktortehnikas vienībām - "Ropa Tiger S6" cukurbiešu novākšanas tehniku un "Ropa Maus 6" cukurbiešu pārkraušanas/attīrīšanas iekārtu. Šīs investīcijas būtiski palielinās "OtankiMill.eu" biešu vākšanas un loģistikas veiktspēju, ņemot vērā to, ka šogad plānojam apkalpot 45% no "Nordic Sugar Kedainiai AB" apjoma, kas ir divreiz vairāk nekā pērn,” pauž SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Pēc “Gjensidige Forsikring ASA” lēmuma pārdot savu Baltijas uzņēmumu Bogdans Benčaks (Bogdan Benczakhas) ir nolēmis atkāpties no Gjensidige Baltic ģenerāldirektora amata.

Līdz ERGO pārņemšanai uzņēmuma vadību pārņems Akšajs Sanpals (Akshay Sankpal).

Gjensidige biznesu Baltijā pārdos Ergo 

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25....

"Esmu aizvadījis aizraujošu un auglīgu gadu Gjensidige, un kopā mēs esam sasnieguši labus rezultātus. Tā kā uzņēmumam samērā tuvā nākotnē būs jauns īpašnieks, bija likumsakarīgi apsvērt savu turpmāko ceļu. Esmu nonācis pie secinājuma, ka vēlos meklēt citus izaicinājumus," saka Bogdans.

"Vēlos arī pateikties Gjensidige par iespēju būt šīs grupas vadības komandā, un esmu ļoti pateicīgs par kopā pavadīto laiku ADB Gjensidige kolēģiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Novēlu Akšajam visu to labāko turpmākajā darbā."Benčaks ieņēma Gjensidige izpilddirektora amatu Baltijā no 2023. gada jūlija.

"Vēlos pateikties Bogdanam par viņa izcilo darbu laikā, kad viņš vadīja Gjensidige Baltijas valstīs. Viņš ir attīstījis uzņēmējdarbību atbilstoši grupas plāniem un stratēģijai, bijis prasmīgs un enerģisks vadītājs. Saprotu, ka tagad viņš izvēlas doties tālāk, lai apzinātu turpmākās iespējas. Novēlu Bogdanam, lai izdodas viss iecerētais," saka ADB Gjensidige valdes priekšsēdētājs Josteins Amdals (Jostein Amdal).

Akšajs Sankpals pildīja Gjensidige Baltics pagaidu izpilddirektora pienākumus no 2022. gada novembra līdz brīdim, kad 2023. gada jūlijā Bogdans pārņēma šo amatu. Pēdējo gadu viņš bija Gjensidige Forsikring ASA korporatīvās attīstības direktors, kā arī ADB Gjensidige valdes loceklis, kurš sekoja līdzi darbībai Baltijā.

"Esmu ļoti priecīgs, ka Akšajs ir pieņēmis šo amatu. Tas nodrošina nepārtrauktību un atvieglo ierastās darbības turpināšanu uzņēmumā," saka Josteins.

Šā gada pirmajā pusgadā Gjensidige Baltijā pieauga par 10 procentiem lielākajā daļā apdrošināšanas līniju pēc bruto parakstītajām prēmijām, sasniedzot 82 miljonus eiro. Klientiem Baltijā tika atlīdzināti zaudējumi 60 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuvas klientiem mēs atlīdzinājām 36,6 miljonus eiro zaudējumu, Latvijas klientiem - 20,3 miljonus eiro un Igaunijas klientiem - 3,1 miljonu eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi noteikt morālā kaitējuma atlīdzības izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu AAS Gjensidige Baltic par negadījumu, kad Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss notrieca bērnu un viņa māti.

Traģiskais satiksmes negadījums, notika Rīgā 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Abas cietušās no gūtajiem ievainojumiem mira.

Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kura ir apdrošinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme civiltiesisko atbildību ar apdrošināšanas līgumu, kurš tika noslēgts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. Gjensidige sedza arī materiālos zaudējumus – bēru izdevumus.

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību Gjensidige akadēmija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā akadēmija ir liels solis pretim vēl apmierinātākam klientam un, redzot mērķtiecību, ar kādu personāla apmācības projekts tiek īstenots, ticu – viņiem viss izdosies, norāda kompānijas Personāla attīstības vadītājs Norvēģijā Martens Skjostads (Mårten Skjøstad).

Projekta realizāciju Gjensidige Latvijā sāka pirms diviem gadiem, iepazīstot savas mātes kompānijas Norvēģijā pieredzi personāla vadībā.

«Pakāpeniski to sākām ieviest arī Latvijā un šobrīd esam pirmais Gjensidige grupas uzņēmums Baltijā, kas var lepoties ar savu akadēmiju. Pie paveiktā gan neapstāsimies un ticam, ka klienti no mūsu centieniem tikai iegūs,» stāsta AAS Gjensidige Baltic Personāla apmācību vadītājs Imants Podiņš.

Ilgtermiņā risku apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» mērķis ir būt Baltijas tirgus līderiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Gjensidige» ģenerāldirektors Marjus Junduls (Marius Jundulas).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kompānijas mērķis ir būt pelnošai, nevis tikai cīnīties par tirgus daļām. «Mums ir skaidrs mērķis - strādāt tā, lai kompānija ir pelnoša, sniedzot pievienoto vērtību kā darbiniekiem, tā klientiem un akcionāriem. Tikai cīnīties par tirgus daļām nav mūsu mērķis - tas nav ilgtspējīgs plāns. Jā, pagaidām pēc iegādes un apvienošanas procesiem mūs vēl neredzat topa pirmajās vietās, bet ilgtermiņā mūsu mērķis ir būt tirgus līderiem,» teica Junduls.

Komentējot prognozes par šā gada rezultātiem, «Gjensidige» ģenerāldirektors pastāstīja, ka arī šā gada mērķis ir gadu noslēgt ar peļņu. «Pēc reorganizācijas un veiktajām pārmaiņām tas ir izaicinājums, bet pagaidām viss norit pēc plāna,» viņš piebilda.

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Rīgas Apgabaltiesa Anša Priedes prasībā pret apdrošinātāju Gjensidige lēmusi par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Apdrošinātājs lems par tālāko rīcību.

«Izvērtējot katru slēdzamo apdrošināšanas līgumu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, vadāmies pēc valstī spēkā esošiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kuri apdrošinātājam tāpat kā jebkurai cita personai Latvijā ir saistoši. Apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības Tiesā, kura ir izskaidrojusi, kā būtu jāinterpretē ar to saistītās direktīvas. Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu. Šodienas tiesas lēmums par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā apliecina, ka mūsu valstī tiesību normu piemērošanas jautājumos saistībā ar apdrošināšanu ir daudz problēmu. Tādēļ ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi,» skaidro ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija.

Valdība šodien ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. "No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas," piebilda tieslietu ministrs.

«Būtisks valsts un pašvaldību pasūtījuma sarukums būvniecības nozarē ievērojamai daļai būvnieku šajā gadā liek savilkt jostas un kļūt radošiem jaunu pasūtījumu meklēšanā ārpus Latvijas robežām. Tomēr vairums būvnieku šogad strādā ar mazāku peļņas procentu vai vispār bez tā,» vērojot datus par apdrošināšanas tendencēm būvniecības nozarē atzīst AAS Gjensidige Baltic produktu, cenu un risku parakstīšanas daļas galvenais risku parakstītājs Baltijā Kārlis Uzuliņš.

Pēc būtiska darījumu skaita sarukuma 2014. gadā, kad kopējais līgumu skaits būvniecības jomā AAS Gjensidige Baltic saruka līdz 298 līgumiem, kas ir par simtu mazāk nekā 2013. gadā, šogad apdrošinātājs uz kopējo tirgus situāciju raugās cerīgi, kaut arī ir jūtams, ka būvniekiem pietrūkst valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecības segmentā.

«Tā dēļ būvnieku vidū saasinājusies konkurence, tiek samazināts arī peļņas procents. Taču ir arī būvnieki, kas laužas ārā no Latvijas tirgus, sekmīgi startējot konkursos par projektiem Lietuvā un Igaunijā,» tendences būvniecības nozarē raksturo Gjensidige eksperts.

Pašreiz vēl turpinās datu apkopošana un precīzu informāciju par apdrošināšanas portfeli būvniecības jomā nav pieejami. Taču sākotnējie aprēķini liecina, ka 2015. gadā kopējais būvniecībā parakstīto prēmiju apjomus AAS Gjensidige Baltic būs palielinājies par 5 %, sasniedzot 197 100 eiro apmēru. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī šā gada pirmajos mēnešos.

Katerina Pavlidi, kura pēdējos gadus vadīja apdrošināšanas sabiedrības AAS Gjensidige Baltic Lietuvas filiāli, kļuvusi par apdrošināšanas brokeru sabiedrības BALTO LINK valdes priekšsēdētāju un pildīs arī biznesa attīstības direktores amata pienākumus Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

K. Pavlidi karjera apdrošināšanas tirgū sākās 2006. gadā, kad viņa kļuva par Nordicia Draudimas vadītāju. Kad šo uzņēmumu iegādājās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige, jaunie īpašnieki Katerinai Pavlidi uzticēja Gjensidige Baltic Lietuvas filiāles ģenerāldirektores amatu.

Kad 2015. gadā rudenī Gjensidige iegādājās apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un sākās uzņēmumu reorganizācija, Katerina Pavlidi pieņēma piedāvājumu pievienoties apdrošināšanas brokera BALTO LINK kolektīvam.

«Iespējams, šādas karjeras izmaiņas kaut kādā ziņā varētu saukt par pāriešanu barikāžu otrā pusē. Lai gan apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas brokeru pārdodamie produkti ir vienādi, tomēr darbības raksturs ievērojami atšķiras. Turklāt man radusies iespēja tuvāk iepazīties ar Latvijas apdrošināšanas tirgu, iesaistīties pārvaldes procesos visās Baltijas valstīs. Tas man ir liels izaicinājums,» saka K. Pavlidi.

Dažu dienu laikā AAS Gjensidige Baltic izskatījusi un pieņēmusi lēmumu trešdaļā atlīdzības pieteikumu par negaisa radītajiem postījumiem. Kopējais pieteikto atlīdzību apmērs ir 27000 eiro, informē apdrošinātājs.

AAS Gjensidige Baltic Īpašumu atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs informē, ka kopumā saņemti 36 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par dabas stihiju nodarītajiem postījumiem.

Vairums apdrošināšanas pieteikumu saņemts no klientiem Rīgā un Rīgas rajonā. Kopumā gan vēja radītie postījumi nav bijuši lieli un finansiāli apjomīgi.

Lielākoties negaisā bojāti žogi, sētas, nojumes un ēku jumti. Informācija par būtiskiem postījumiem vai apjomīgiem zaudējumiem, ko negaiss būtu radījis nav saņemti, informē A.Kozirs.

Viņš gan atzīst, ka saņemto pieteikumu specifika mudina Gjensidige arī izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus, jo ne visi postījumi, ko klienti piesaka, ir paredzēti esošajā risku sarakstā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Valdošā koalīcija ir vienojusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam atbalstīt Ilzes Cīrules kandidatūru, - par to šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Koalīcijas partijas šodien arī atsevišķi tikās ar Cīruli.

Par kandidātes apstiprināšanu šajā amatā 8.novembrī spriedīs valdība.

Kā ziņots, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt finanšu ministrei pretendenti Cīruli virzīt iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrija uzskata, ka Cīrule ir pretendente, kas vislabāk atbilst VID ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguvusi visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

Laikā, kad Latvijā norisinājās Eiropas čempionāta basketbola spēles, nozagtas 90 bumbas, kas bija izvietotas LV zīmē – Kaļķu ielā, netālu no Brīvības pieminekļa un galvenās publiskās spēļu skatīšanās zonas, informē AAS Gjensidige Baltic.

Reklāmas instalācija LV tika veidota ar mērķi, lai popularizētu valsti, kurā norisinās šīs spēles. To kā foto objektu bija iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan Rīgas tūristi.

AAS Gjensidige Baltic, kas bija šo bumbu apdrošinātājs, atlīdzības pieteikumu par šo gadījumu saņēma 5.septembra rītā. Šo lietu šobrīd izmeklē arī Valsts policija.

Aleksejs Kozirs, AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs: «Šobrīd apdrošinātājam nav precīzas informācijas, kā tika izpostīts reklāmas objekts, cik bumbas katrs cilvēks paņēma, bet, iespējams, kāda no videokamerām to ir fiksējusi. Redzam, ka metāla ietvars ir saliekts, atvieglojot bumbu paņemšanu. Šis ir nestandarta gadījums – zagļi ir tikuši pie īpašām Molten zīmola bumbām, bet organizatori priecājas, ka ir nodrošinājušies pret zaudējumiem, bumbas apdrošinot.»

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Apdrošināšanas kompāniju Gjensidige Baltic Latvijā turpmāk vadīs Ināra Meija, liecina informācija kompānijas mājaslapā.

Līdz šim Latvijas uzņēmumu vadīja Aleksandrs Rjabovs.

Jūnijā intervijā laikrakstam Dienas Bizness A. Rjabovs stāstīja, ka 2015. gadā kompānijas akcionārs Gjensidige Forsikring iegādājās Polijas kompānijas PZU biznesu Lietuvā un kļuva par divu Baltijā strādājošu kompāniju īpašnieku. Pēc darījuma pabeigšanas 2015. gada oktobrī tika ziņots, ka apdrošinātāja mērķis ir uz divu kompāniju bāzes izveidot vienu stipru tirgus spēlētāju, kas sniegs nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus visās Baltijas valstīs un izmantos sinerģiju, lai paaugstinātu efektivitāti un rentabilitāti. Ja saskaita abu kompāniju datus, tad lielākā biznesa daļa patlaban ir Lietuvai, kur Gjensidige tirgus daļa pērn palielinājās gandrīz trīs reizes – no 6,6% līdz 19,4%.