Ministri un dienaskārtība izglītības politikā mainās, bet iedzīvotāju vērtējums izglītībai valstī ir diezgan stabils, kaut arī ne īpaši atzinīgs. Kā liecina nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti, izglītības kvalitāti augstskolās un vispārizglītojošajās skolās 2013.gadā par teicamu atzinuši 10% aptaujāto, bet vidējās profesionālajās izglītības iestādēs – 7%.
Interesanti, ka augstākās izglītības vērtējums, neņemot vērā skandālus to akreditācijas jomā, ir nedaudz pieaudzis (vidējais rādītājs skalā no 1 līdz 5 ir palielinājies no 3.44 pērn līdz 3.53 šogad). Tikmēr vispārizglītojošajās skolās iegūstamās izglītības kvalitātes vērtējums praktiski nav mainījies (2012.gadā vērtējums bija 3.50, 2013.gadā – 3.48), un arī vidējās profesionālās izglītības kvalitāte, neraugoties uz paziņojumiem par Eiropas fondu naudas ieguldījumiem, tiek vērtēta tāpat vai pat nedaudz sliktāk nekā pirms gada (2012.gadā – 3.40, 2013.gadā – 3.36). Tiesa, vērtējot izglītības kvalitātes izmaiņas kopumā, 2013.gadā uz uzlabošanos norādīja 20% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā pirms gada (14%).
Iedzīvotājiem jautājot par pasākumiem, kas būtu jāveic, lai izglītības kvalitāte uzlabotos, izrādās, ka augstākās izglītības kvalitātes veicināšanai būtu nepieciešamas stingrākas prasības pasniedzējiem, viņu kvalifikācijai (38%), studentu prakse uzņēmumos (38%) un stingrākas prasības studentiem (36%). Interesanti, ka vairākas politiskās iniciatīvas – piemēram, augstskolu apvienošana, ārvalstu pasniedzēju aktīvāka piesaiste un neatkarīgu ārvalstu ekspertu iesaistīšana akreditācijas procesā - par prioritārām atzītas retāk (jāpiebilst gan, ka mazpopulāri izrādījušies arī ierosinājumi uzlabot pieejamos resursus izglītības iestādēs un piešķirt vairāk budžeta līdzekļu augstskolām).
Runājot par vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu, starp trīs nozīmīgākajiem pasākumiem visbiežāk atzīmēta mācību programmu pilnveidošana (44%), bezmaksas mācību līdzekļu nodrošināšana skolās (39%) un stingrākas prasības skolēniem (35%). Tikmēr, lai uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti Latvijā, pēc iedzīvotāju domām, pirmām kārtām vajadzētu ciešāk saistīt mācību saturu ar darba tirgus prasībām (48%) un nodrošināt praksi mācību laikā (41%).
Analizējot, kas mainījies sabiedriskajā domā par Latvijas skolām, jāatzīmē, ka par lielākajām problēmām tāpat kā pirms pieciem gadiem tiek atzīts disciplīnas un labu skolotāju trūkums. Tomēr, ja tādas problēmas kā labu skolotāju trūkums un zemas skolotāju algas, salīdzinot ar 2008.gadu, par aktuālām šogad tiek atzītas pat nedaudz retāk (labu skolotāju trūkumu kā steidzamāk risināmo problēmu 2008.gadā norādīja 47% aptaujāto, bet 2013.gadā - 42%, tikmēr zemās algas 2008.gadā kā būtisku problēmu uzsvēra 29%, 2013.gadā – 23%), tad ievērojami aktualizējušies tādi jautājumi kā disciplīnas trūkums (2008.gadā – 50%, 2013.gadā – 62%) un vardarbība skolās (2008.gadā – 18%, 2013.gadā – 25%).
Protams, pastāv iespēja, ka tā ir iedzīvotāju reakcija uz notikumiem Jaunjelgavas skolā mācību gada beigās, kad vairāki 5.klases skolēni skolas telpās fiziski izņirgājās par pirmklasnieku, nevis norāde uz problēmas izplatību Latvijas skolās vispār, tomēr tas, ka iedzīvotāji par aktuālāku problēmu uzskata vardarbību skolās, nevis zemās skolotāju algas, droši vien ir pārdomu vērts.