Par to, ka pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām tiks vērstas sankcijas, šaubu nebija, jautājums bija tikai par to, pret kurām tieši tiks vērsts šis ārpolitikas instruments. Saeima rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijas Republikai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.


Krievija – būtisks partneris 

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta partneris ar 1,196 miljardu eiro lielu apmēru, savukārt importā Krievija bija ceturtais lielākais partneris ar 1,772 miljardiem eiro. Importā lielākā pozīcija ir minerālprodukti – 626 milj. eiro apmērā, no tiem būtiskākā bija dabasgāze – 389,4 milj. eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ostās tiek pārkrautas kravas, kuru izcelsmes valsts ir Krievija. Pēc vairāku aptaujāto domām, ES, ANO, ASV iespējamās sankcijas pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām varētu būtiski ietekmēt ne viena vien uzņēmuma darbību, vienlaikus radot sankciju pārkāpšanas risku gadījumā, ja netiks veikta konkrēta darījumu partnera pārbaude saistošos sankciju sarakstos.

https://www.db.lv/zinas/eksperte-sankcijas-var-tikt-piemerotas-pec-kedes-principa-latvijas-uznemumiem-butiski-uz-to-nepaklupt-506499

Daudziem uzņēmējiem, iespējams, var nākties pārorientēt savu biznesu, meklēt citus darījumu partnerus un arī īstenot uzņēmuma piegāžu ķēžu pārstrukturēšanu. Kā iespējami sliktākais scenārijs varot būt sava veida dzelzs aizkars, kura rezultātā faktiski nekāda ekonomiskā sadarbība nebūtu iespējama, un, tā kā Latvijas eksporta apmērs uz konfliktā iesaistītajām valstīm (Krievija, Ukraina un Baltkrievija) 2021. gadā bija nedaudz vairāk par 1,6 miljardiem eiro, jārēķinās, ka importētas preces (it īpaši no Krievijas un Baltkrievijas) tika izmantotas citu preču ražošanai Latvijā, kuras tika eksportētas uz citām valstīm.

Jauna realitāte 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis atzīst, ka pašlaik ir radusies pilnīgi jauna situācija, kurā pagaidām nav iespējams novērtēt varbūtējās ietekmes apmērus un sekas. “LTRK ārkārtas padomes sēdē ne tikai izteica nosodījumu agresijai pret Ukrainu un sagaida Latvijas un ES rīcību sankciju noteikšanai pret agresorvalstīm, bet arī vienlaikus aicina Latvijas valdību īstenot izlēmīgu, pārdomātu un krīzes situācijai atbilstošu politiku, pieņemtos lēmumus skaidri un atklāti komunicējot ar sabiedrību,” tā A. Rostovskis. Viņš atzīst, ka daudziem uzņēmējiem būs grūtības un to risināšanai būs jāmeklē bieži vien individuāli risinājumi. “Pie šādas Krievijas valdības pozīcijas sadarbība nav iespējama,” tā A. Rostovskis. Vienlaikus viņš atzīst, ka pašlaik vēl nav skaidru atbilžu par to, kā situācija attīstīsies, un vienlaikus arī to, kāda būs ietekme ne tikai uz konkrētiem tautsaimniecības sektoriem, bet arī konkrētiem uzņēmumiem.

Visu rakstu lasiet 1.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!