Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Kamēr varš un alumīnijs kļūst lētāks, cena astronomiskos tempos aug niķelim un pallādijam.

Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Pasaules ekonomikas atgūšanās rada labu fonu rūpniecībā plaši izmantoto metālu cenu pieaugumam, otrdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads līdz šim pasaulē iezīmējies ar visplašāk izmantoto industriālo metālu cenu pieaugumu. Par šī tirgus karali var uzskatīt varu – ja pieprasījums pēc tā aug, tas parasti tiek uzskatīts, ka šāda situācija liecina par labākiem laikiem arī rūpniekiem un būvniekiem. Tādējādi dažkārt finanšu pasaulē varam tiek piedēvēts gluži vai doktora grāds ekonomikā vai arī – ekonomikas diagnozes noteicēja-ārsta loma. Proti, ja pieprasījums pēc šī metāla ir spēcīgs, tad arī ekonomikai parasti klājas daudzmaz labi. Savukārt, ja tas buksē, tad problēmas, visticamāk, ir dažās ekonomikai nozīmīgās nozarēs.

Katrā ziņā šogad ekonomika atveseļojas, par ko liecina arī dati. Šobrīd piedzīvojam netipiski sinhronu pasaules tautsaimniecības izaugsmi, jo neviena no globāli nozīmīgākajām tautsaimniecībām neatrodas recesijas stadijā. Attiecīgi tas rada labu fonu dažādu izejvielu pieaugumam.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Dānijai piederošās Grenlandes parlaments otrdien nobalsoja par likumu, kas aizliedz urāna ieguvi un tā atradņu izpēti šajā teritorijā, izpildot valdošās kreisās partijas vēlēšanu kampaņas solījumu.

Kreisā partija "Inuit Ataqatigiit" (IA) ("Tautas kopība") aprīlī uzvarēja pirmstermiņa vēlēšanās, kuras izraisīja domstarpības par urāna un retzemju metālu ieguves projektu.

IA šajās vēlēšanās ieguva 12 no 31 vietas Grenlandes parlamentā, apsteidzot sociāldemokrātisko partiju "Siumut" ("Uz priekšu!"), kas bija dominējusi Grenlandes politikā kopš 1979 gada. Iepriekšējā sasaukumā IA bija tikai astoņas deputātu vietas un tā atradās opozīcijā.

Otrdienas balsojumā 12 deputāti nobalsoja par urāna ieguves aizliegumu, bet deviņi balsoja pret.

IA savā vēlēšanu kampaņā vērsās pret Kuannersuitas atradnes izmantošanu, kas atrodas fjordos salas dienvidos un tiek uzskatīta par vienu no pasaules bagātīgākajām urāna un retzemju metālu atradnēm.

Smagā metāla piesārņojums ūdenī ir problēma, ar ko cīnās daudzviet pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne pēcdoktorantūras pētījumā attīsta granulas no kokskaidām, māliem un biomateriāla, ko izmanto arī mākslīgo kaulu izgatavošanā.

Pētījumi apliecina, ka granulām ir labas smago metālu absorbcijas īpašības; sadarbībā ar studentiem plānots turpināt tās pilnveidot.

Piekļuve tīram dzeramam ūdenim ir cilvēktiesības, atzīst ANO. Ūdens piesārņojums ir globāla problēma – industrializācija, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tā kvalitāti, radot riskus cilvēku veselībai un videi. Ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem, piemēram, svina, kadmija un arsēna, izmanto vairākas metodes, absorbcijas process ir viens no efektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem, pauž RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Inga Jurgelāne.

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā uz pārējo fona izceļas, piemēram, alumīnijs, kura vērtība Londonas Metālu biržā šogad vien ir palielinājusies par 36% līdz 2754 ASV dolāriem par tonnu.

Alumīnijs šobrīd tādējādi ir visdārgākais vairāk nekā 10 gados, un pandēmijas rēķins tam sāk izskatīties matemātiski visai vienkāršs – tā cena šajā periodā jau ir gandrīz dubultojusies.

Metālu cenai pieaugt palīdz straujā ekonomiku atgūšanās. Tāpat visās pasaules malās uz Covid-19 valdību stimulu fona sasolīti milzīgi infrastruktūra uzlabošanas un izbūves darbi. Tas liek domāt, ka pieprasījums pēc alumīnija būs ļoti spēcīgs, lai gan pārliecība par pietiekamām šī metāla piegādēm jau ir krietni mazāka.

Alumīnijam mūsdienās ir ļoti plašs patēriņš. Tāpat milzīgi metālu kalni nepieciešami daudzviet izsludinātajam ekonomiku zaļināšanas procesam.

Arvien labāki auto katalizatori atbilst zaļākas pasaules stāstam, kas strauji liek augt to metālu cenai.

Šogad daudzu rūpniecībā izmantoto izejvielu vērtība sekojusi investoru riska apetītei. Neskatoties uz bažām par pasaules ekonomikas bremzēšanos, riska aktīvu vērtība pieaugusi, un izejvielas šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Piemēram, rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotā vara cena kopš šā gada sākuma Londonas Metālu biržā ir palēkusies gandrīz par 6%.

Šobrīd gan liela daļa ekonomistu teic, ka pasaules ekonomika ir sabremzēšanās stadijā. Turklāt periodiski vērojami tādu spriedumu uzplūdi, ka šis process varētu būt straujāks, nekā gaidīts pirms tam. Ja tas tā patiešām būs, daudzām izejvielām cenu ziņā var klāties visai plāni, jo nāks lielāka atklāsme, ka pieprasījums pēc tām būs vājš. Pēdējā laikā bieži bijis tā, ka dažādu finanšu aktīvu vērtība reizē pie vienas mūzikas griežas uz vienu un to pašu pusi. Ja cena palielinās akcijām, tad ir lielāka iespējamība, ka tā augs arī zeltam, obligācijām un izejvielām. Ja viss reizē kāpj, tad ir liela iespēja, ka viss reizē arī gāzīsies un nebūs kādu patvērumu.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.