Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas kopš šī gada ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.
Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse norāda, ka jau iepriekš nodokļu likumos gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu inspektoriem bija iespējams vērtēt pieminētos ienākumus pēc būtības. Proti, ja persona regulāri nodarbojas ar kriptovalūtas pārdošanu vai ģenerē virtuālo valūtu, tad tās darbība var tikt pielīdzināta saimnieciskai darbībai un attiecīgi arī maksājams nodoklis. Ja tas ir neregulārs ienākums, tad par to maksājams nodoklis kā no kapitāla pieauguma. «Fakts, ka par katru sīkāko gadījumu likumdevējiem ir vēlme pielikt klāt atsevišķu pantu, vien norāda uz kontrolējošo iestāžu nespēju vērtēt situācijas pēc būtības. Taču ir pozitīvi, ka tagad par ienākumu no kriptovalūtas ir arī konkrēta rakstiska norma,» viņa teic.
Bankas piesardzīgas
Kriptovalūtu vēstniecības CryptoCash un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Paybis līdzdibinātājs Konstantīns Vasiļenko jauno kārtību vērtē pozitīvi, jo tā ievieš skaidrību, kā cilvēkiem deklarēt ienākumus no kriptovalūtu pārdošanas. «Protams, ne līdz galam ir skaidrs, kas tieši ir taksācijas moments, – kad cilvēks kriptovalūtu konvertē uz reālo naudu vai arī kad to izmanto maksājumiem. Mana interpretācija pagaidām ir tāda, ka taksācijas moments notiek tad, kad notiek konvertācija, bet, ja kriptovalūta tiek izmantota kā maksājuma līdzeklis, tad nodoklis nav jāpiemēro. Taču šo jautājumu vēl neesmu uzdevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID),» atzīst K. Vasiļenko. Arī Latvijas Universitātes Blokķēdes preakseleratora vadītājs Mikus Losāns piekrīt, ka šī jaunā kārtība vieš skaidrību. «Tas automātiski nozīmē, ka vari likt savā deklarācijā peļņu no kriptovalūtu pārdošanas un VID to atpazīs. Šis ir ļoti labs signāls no VID puses, ka var legāli gūt ienākumus no kriptovalūtām, jo tas dod labu signālu arī bankām Latvijā. Cits jautājums, protams, ir tas, ka bankas vēl arvien kriptovalūtu ieņēmumus neakceptē saistībā ar nespēju tos izsekot, tāpēc praktiski tik un tā milzīgas summas nevarēs izņemt, citādi banka to pamanīs un var nobloķēt kontu, jo būs grūti pierādīt, ka nauda tiešām nākusi no kapitāla pieauguma, tirgojot kriptovalūtas, nevis saņemot naudu no kādām kriminālām personām,» viņš spriež.
Izaicinošs uzdevums
V. Kristholde-Lūse stāsta, ka lielākā interese no nodokļu maksātājiem ir par to, kā var pierādīt virtuālās valūtas iegādes vērtību. «Šis jautājums, manuprāt, ir līdz galam neatrisināts, un nav skaidras vadlīnijas no uzraugošajām iestādēm par to, kas īsti var kalpot par iegādes vērtības pierādījuma līdzekli,» viņa teic. M. Losāns uzskata, ka ir izaicinājums novērtēt, vai naudas ieplūšana kontā ir no kapitāla pieauguma vai no kriptovalūtu ieņēmumiem.
Visu rakstu lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!