IT projektu nepilnības varētu novērst ar zinošiem projektu vadītājiem un uzraudzības mehānismu – līdzīgi, kā tas ir būvniecības jomā
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par neveiksmīgiem informācijas tehnoloģiju (IT) projektiem, tostarp e-veselību un e-izglītību, kas daudziem ir jaunums, ko publiski iztirzāt, lai gan nozarē par to tiek diskutēts labu laika sprīdi. «Jādomā, kāpēc tā notika,» DB uzsvēra IT uzņēmuma Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika. Viņa ir novērojusi, ka bieži vien tiek izvirzītas augstas profesionālās prasības piegādātājam, bet tiek aizmirsts par otru pusi, ka ir arī pasūtītājs. «Mēs projektos klibojam uz vienu pusi. Ja tiek prasīts profesionāls projekta vadītājs no pasūtītāja, tad bieži vien otrā pusē projekta vadītāja kvalifikācija izpaliek, vai arī viņš nav pieejams,» skaidroja I. Bibika. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ietvaros izskatījām, kāpēc izglītības jomā skolas.lv bija neveiksmīgs projekts. Secinājumi ir tādi, ka abās pusēs ir jābūt vienlīdzīgiem spēlētājiem. Proti, vienai pusei ir skaidri jāzina, ko vēlas ar IT projektu panākt, kādi ir realizācijas mērķi un kāds būs sabiedriskais labums, vienlaikus pasūtītājam ir jāmāk atbildēt uz specifiskiem jautājumiem. Savukārt otrai pusei svarīgs ir kvalificēts darbs un iekļaušanās termiņos un attiecīgā projekta izstrāde. Par termiņiem ir jādomā un bieži vien IT projektos ir nepieciešama sadarbība ne ar vienu vien valsts nozīmes reģistru, kas bremzējas. Tādējādi var būt gadījumi, kad ir objektīvi iemesli, kāpēc termiņu neievērošanas jomā nevar vainot ne pasūtītāju, ne izpildītāju, jo problēmas ir starpresoru līmenī. Informācijas apmaiņai starp valsts nozīmes reģistriem jābūt vienkāršotai, uzskata I. Bibika. Tas aktualizē jautājumu par datu savietojamību, aktualitāti un informācijas kvalitāti. Tas ir būtiski, lai, izstrādājot sistēmas, tās labi savā starpā sarunātos. Kopumā tā ir tehniska problēma, kur nepieciešams liels ieguldījums.
Biznesa mērķi
Valstiskā līmenī būtu svarīgi, lai informācijas sistēmas netaptu sistēmu dēļ, bet lai pamatā būtu skaidri un saprotami biznesa mērķi. Tāpat svarīgs ir sabiedrības labums. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie projektu kritērijiem. Tāpat, ja valstī tiek izstrādāta sistēma, tad ir nepieciešams piespiedu mehānisms, lai to lietotu, uzskata I. Bibika. Citādi, ja tas netiek darīts, ir grūti panākt tās ieviešanu un tajā netiek uzkrāta nepieciešamā informācija. Piemēram, vērtējot valsts plānus vairāk attīstīt eID iespējas, viņa norādīja, ka viņai ir ID karte ar neaktīvu e-parakstu, jo šobrīd viņa neredz paraksta izmantošanas iespējas. «Man kā privātpersonai nav kur izmantot e-parakstu, jo vietās, kur nepieciešama autentifikācija, izmantotu internetbanku,» pamatoja I. Bibika. Tāpat šajā jomā ir daudz darāmā lietojamības jomā, lai e-iespējas būtu ērti un vienkārši izmantot, vienlaikus saglabājot un turot augstu drošības latiņu.
Plašāk lasiet rakstā Bez uzraudzības neiztikt trešdienas, 9. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!