Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Rīgas svētkus pagājušās nedēļas nogalē no 15.augusta līdz 17.augustam apmeklējuši vairāk nekā 120 000 cilvēku, liecina pasākumu organizatoru veiktie aprēķini, Db.lv informēja Rīgas svētku 2008 preses dienests..

Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.

Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: "Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi."

PCTVL frakcijas deputātu Jakova Plinera un Valērija Buhvalova veidotā filma Uzvaras diena – mūsu svētki bez skolu direktoru ziņas ir nonākusi 80 skolās, bet Izglītības un zinātnes ministrija tikai iespēju robežās ir apzinājusi un mēģina kontrolēt, lai tā skolās netiktu demonstrēta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) amatpersonas trešdien, 10. setembrī tikās ar TB/LNNK frakcijas pārstāvjiem, lai pārspriestu radušos situāciju, kad skolās tiek izplatīti pretvalstiski materiāli, Db.lv informē Rolands Pētersons, TB/LNNK preses sekretārs.

Filma Uzvaras diena – mūsu svētki iecerēta izplatīšanai Latvijas skolās ar krievu mācībvalodu. Pēc IzM rīcībā esošās informācijas, filma bez skolu direktoru ziņas ir nonākusi 80 skolās, pārsvarā vēstures skolotāju rīcībā. Vienlaikus nav informācijas, ka tā reāli kādā skolā būtu tikusi demonstrēta. Lai turpmāk varētu izvērtēt šādu un līdzīgu mācību palīgmateriālu saturu, ministrija gatavojas izveidot īpašu ekspertu komisiju no dažādu nozaru speciālistiem.

"Kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" kopā ar brīvprātīgajiem no vairākām Eiropas valstīm jau četrpadsmito gadu pēc kārtas organizē ikgadējo multikulturālo festivālu "Maija Grafa svētki". 18. maijā Rīgas centrā, Ziedoņdārza parkā, notika festivāls-karnevāls "Maija grāfa svētki 2024", kas atdzīvināja Rīgas senāko kultūrvēsturisko tradīciju un bija veltīts pavasara sagaidīšanai, vienotībai un radošumam. No rīta līdz vēlam vakaram rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pieejami daudzi izklaidējoši un izzinoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu bija liecinieki vērienīgajai akcijai, ko veidoja entuziasti un brīvprātīgie.

Pirms 550 gadiem aizsākušies "Maija grāfa svētki" godina Rīgas bagāto vēsturi un ietver daudz dažādu pasākumu: muzikālus un mākslinieciskus priekšnesumus, tērpu konkursu, uguns šovu, meistarklases un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, un pats galvenais - turnīru par Maija grāfa titulu. Mūsdienās senās kultūras tradīcijas apvienojas ar multikulturālām un mūsdienīgām karnevāla tendencēm, veidojot unikālu Rīgas festivālu, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 7000 cilvēku.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

http://www.db.lv/images/article/2008/11/21/d2d719be-2b0c-4e9c-a8b8-a012a9259282.jpg

Kompaktgalerijas tipa tirdzniecības centra pamatakmens ielikts 2008. gada jūlijā, un tā izveidē plānots investēt 10 miljonus eiro. Paredzams, ka jauno tirdzniecības centru ik dienu apmeklēs vidēji 7000 cilvēku jeb 2,3 miljoni apmeklētāju gadā. Tirdzniecības centra kopējā platība būs – 9 335 m2 .

Ķekavas komapktgalerijas īpašnieks un investors ir SIA Vita Mārkets.

Tirdzniecības centrā pircējiem būs pieejami Latvijā iecienīti modes preču, aksesuāru un mājsaimniecības piederumu veikali - kopā 60 dažādas tirdzniecības vietas. Jaunajā tirdzniecības centrā viens no lielākajiem nomniekiem būs veikals ELVI. Pie veikala būs stāvvietas 272 automašīnām.

Jauniem un iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā (ES) no šī gada 7.jūlija ir jābūt aprīkotiem ar intelektisko ātruma pielāgošanas sistēmu jeb ISA, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam uzturēt ceļa videi piemērotu ātrumu, nodrošinot speciālu un piemērotu atgriezenisko saiti transportlīdzekļa vadītājam, informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD norādīja, ka šo prasību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes regula, taču direkcija vērš uzmanību, ka ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām, kas vadītājam ļauj ievērot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, nevis darbojas tiešā veidā kā ātruma ierobežotājierīce.

ISA sistēmu ir iespējams atslēgt pilnībā, un arī neatslēdzot nepieciešamības gadījumā pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Respektīvi ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām transportlīdzekļa vadītājam, kas informē par pārsniegto braukšanas ātrumu, skaidroja direkcijā.

CSDD jau patlaban jaunu un iepriekš nereģistrētu transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas laikā Latvijā kontrolē dažādu obligāto transportlīdzekļa sistēmu esamību un atbilstību spēkā esošajām prasībām, tostarp ISA sistēmu.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju (46% respondentu) gadumijas svētki sagādā tikai prieku, tomēr 29% respondentu svētki saistās ar depresiju, stresu, pārēšanos vai svara pieaugumu, paģirām, bet vēl 25% Latvijas iedzīvotāju vislielākās ciešanas sagādā dāvanu drudzis, liecina aptauja, kas veikta pēc Ģimenes aptieku pasūtījuma.

''Šo skaisto svētku gaidīšanas laikā, kuram būtu jābūt pārdomu un miera pilnam, jāsecina, ka diemžēl lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas ir nemierīgs un nepatīkamu satraukumu pilns,'' komentēja Ģimenes Aptieku direktors Ilgvars Ķipēns.

Tie aptaujātie, kuriem gadumijas svētki sagādā tikai prieku, lielākoties ir vīrieši, citu tautību pārstāvji, Rīgā vai Rīgas rajonā dzīvojošie un gados jauni cilvēki (līdz 40 gadiem).

Savukārt cietēju vidū depresija un stress nomāc gan gados jaunus cilvēkus (no 25 līdz 29 gadiem), gan cilvēkus virs 50 gadiem, gan arī tos, kuru ienākumu līmenis ir līdz 100 latiem mēnesī.

Par pārēšanās vai svara pieaugumu uztraucas galvenokārt sievietes, bet par paģirām – vīrieši. Dāvanu drudzis skar visu vecumu, dzimumu un tautību pārstāvjus, tomēr visvairāk jūtams Latgalē.

Latvijas Banka trešdien, 2.jūlijā, laiž apgrozībā vara un niķeļa sakausējuma piemiņas monētu Dziesmu svētki, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šī monēta ir materiālā un izmērā atšķirīga, bet dizaina ziņā identa maijā klajā nākušajai sudraba monētai Dziesmu svētki. Abu monētu grafisko risinājumu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Vara un niķeļa 1 lata monēta Dziesmu svētki ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Vēl pirms klajā laišanas, ņemot vērā sabiedrības ierosinājumus, tās tirāža palielināta no 10 000 uz 30 000.

26.jūnijā Līvānos sākas akcija Dāvini ziedus savai pilsētai!, kas ievada pilsētas svētku pasākumus šajā nedēļas nogalē.

Līvānu pilsētas svētku laikā, pie Latgales mākslas un amatniecības centra 28. jūnijā plkst. 17:00 svinīgi tiks atklāts tradicionālais floristu veidotais Ziedu vilnis. Pilsētas svētku organizatori un Ziedu viļņa veidotāji aicina visus Līvānu novada iedzīvotājus sveikt savu pilsētu, dāvinot gan pašu audzētus, gan pļavās augošus ziedus un citus augus kopīgas kompozīcijas izveidei.

Šī būs Līvānu 82. dzimšanas diena kopš pilsētas statusa piešķiršanas, 27.jūnijā pirmo reizi paredzēts atskaņot Līvānu himnu (dzejniece Kornēlija Apškrūma, komponiste Lilita Kauliņa) un sveikt Līvānu Goda pilsoni – 2008, kā arī plānoti citi pasākumi. 28.jūnijā svētki sāksies plkst. 6:00 ar makšķerēšanas sacensībām, bet vakarā svētki tiks noslēgti ar dažādiem koncertiem, kuros muzicēs Intars Busulis, Sweet Waterz un Lauku muzikanti.

Trīs dienu laikā no 16. līdz 18. augustam Rīgas svētku pasākumus kopumā apmeklējuši aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, aplēsusi Rīgas dome.

Svētku noslēguma pasākumus 11. Novembra krastmalā apmeklēja 160 tūkstoši cilvēku.

Pēc policijas sniegtās informācijas, svētki aizvadīti mierīgi, bez nopietniem starpgadījumiem.

Rīgas svētkos tika svinēta Rīgas 812. dzimšanas diena. Rīgas svētki 2013 risinājās teātra gaisotnē. Kopumā tika organizēti aptuveni simts dažādi bērnu, kultūras, sporta, kā arī tehniskās jomas pasākumi pilsētas centrā, apkaimēs, kultūras centros un aktīvās atpūtas laukumos. Svētki noslēdzās ar uguņošanu.

Rīgas svētki 2013 rīkošanai atvēlēti 373 tūkstoši latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā iepriekšējos gados, iepriekš Db.lv stāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Drošības policija sāk pārbaudi par filmas Uzvaras diena – mūsu svētki saturu.

Pārbaude sākta, pamatojoties uz apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesnieguma, raksta Diena.

Pēc filmas satura analīzes Drošības policija lems uzsākt vai atteikt kriminālprocesa ierosināšanu.

Db.lv jau ziņoja, ka filma uzskatāma par klaji propagandiskuun neatbilstošu Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas valsts vērtībām, jo tā ir tapusi pamatojoties uz PSRS laika dokumentālā kino hronikām, slavinošā gaismā parādot padomju okupācijas karaspēku, bija teikts partijas paziņojumā presei.

18. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki tiek svinēti 18. novembrī, un precīzi nosauc, ka tā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena (82 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta no 2007. gada 31.oktobra līdz 6. novembrim.

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms norāda, ka iedzīvotāji, kuri zina, ka 18. novembrī tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, biežāk ir iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem (virs 300 latiem mēnesī) un ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu ģimenes locekli mēnesī), vadītāji, mājsaimnieces, kā arī rīdzinieki. Savukārt, tie, kuri nezina 18.novembra svētku nozīmi, visbiežāk ir jaunieši (15 līdz 24 gadi), nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamata izglītību, kā arī pilsētnieki (izņemot Rīgu).

Visbiežāk Latvijas Republikas proklamēšanas diena tiek atzīmēta, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (34 %) vai vērojot 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā (33 %). Aptuveni piektā daļa iedzīvotāju svin svētkus kopā ar ģimeni, draugiem (20 %). Savukārt aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nekā īpaši šos svētkus neatzīmē (33 %).

Koncertā Līgo! naktī uz pirmdienu noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki, savukārt līdz plkst. sešiem rītā Mežaparka estrādē turpinājās sadziedāšanās pasākums.

Mežaparka kopkori veidoja 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori – kopumā vairāk nekā 15 tūkstoši dziedātāju.

Tāpat noslēguma pasākumā Līgo! piedalījās aptuveni 1,2 tūkstoši pūtēju orķestra dalībnieku, kā arī aptuveni 700 dejotāju.

Kā iepriekš ziņots, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki pulcēja kopumā 40,6 tūkst. dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi, 388 kori un 224 vokālie ansasmbļi.

Projektā «Mežaparka Rezidences» nosvinēti spāru svētki septiņām rindu un divām dvīņu mājām. Atklāšanas svētkos piedalījās arī ēku autori – amerikāņu arhitekts Vladimirs Arsene (Westfourth architecture) un Gatis Didrihsons (Didrihsons Arhitekti).

Celtniecības darbus veic SIA «PLASTIK» un ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada sākumā. Divas rindu mājas tiks izbūvētas pilnā apdarē, pārējās baltā apdarē.

Kopējais investīciju apjoms ir 6 miljoni eiro.

«Pateicoties mūsu būvniekiem, spāru svētki tiek svinēti šodien, nevis kā sākotnēji grafikā plānots – jūlija beigās,» stāsta Ralfs Jansons, SIA «DOMUSS» valdes priekšsēdētājs.

Plānots, ka šī gada septembrī «Mežaparka Rezidencēs» spāru svētkus svinēs arī abas dzīvokļu mājas, kur kopumā ir 22 dzīvokļi. Savukārt, šā mēneša beigās projektā tiks uzsākta biroja ēkas būvniecība.

Projekta attīstītājs ir SIA «Domuss». Projekta koncepcijas autors ir Andris Kronbergs. 2015. gadā tika pabeigta projekta pirmās kārtas izveide, veicot apjomīgus labiekārtošanas darbus 10 hektāru platībā, tostarp tika izbūvēta infrastruktūra, jaunas ielas un gājēju celiņi, apgaismojums un komunikācijas. Visa kvartāla teritorija tika apzaļumota. Kopumā «Mežaparka Rezidencēs» plānots uzbūvēt villas, dvīņu villas, mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, biroja ēku, kā arī privātai apbūvei piedāvāt 49 zemesgabalus.

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

Pīt vainagus, izjust kopābūšanu un gavilēt no sirds, to Jāņos iesaka zāļu sieva Līga Reitere, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jāņos piedien daudz līgot. Līgo no – uz. Tā ir pāreja, jauns laiks – no pilnzieda uz pilnbriedu, uz auglību. Es kā saimniece, kā māte, kā vecmāmiņa, kā sieviete, kā cilvēks līgoju. Es kā dabas daļa līgoju. Līgo līdzi saulei, laikam, ritējumam. Saulgriežos ir garā diena un īsā nakts, pilnzieds. Šogad gan pilnzieds ir pirms Jāņiem un laikā, kad sāksies astronomiskā vasara, vairs nebūs pilnzieda,» stāsta zāļu sieva. Viņa atklāj, ka Jāņos gribētu piedzīvot dziedāšanu ar gavilēšanu, skurbumu no smaržas, zaļuma, ziedu daudzveidības, no krāsas, no skriešanas, diešanas, dejošanas, no gulēšanas zālē vai sienā, no ļaušanās vējam. Tiesa, to var darīt arī citās dienās. Kad ir īsais, siltais, baltais nakts laiks, tad vēl jo vairāk cilvēki domā, ka dabā viss uz auglību rosās, vēl jo vairāk to kāro piedzīvot – apreibt no smaržas, mīlas, no ziedu daudzveidības, dziesmu gaviles. «Apreibt ne tikai no alus un bučas, bet dabas. Tas ir tas reibinošais, kas pilnziedā kārojas, – plandošais bruncis, kas vijīgs pie auguma, rosinošs un kairinošs,» teic zāļu sieva.