Cilvēkus, kuru darba vieta atrodas Skolas ielā 21, šodien, ierodoties darbā, sagaida vairāki desmiti apsargu, atsevišķus «atslēgas» cilvēkus atsakoties ielaist ēkā.
Kā novēroja DB, ēkas ieejas bloķē divu apsardzes uzņēmumu darbinieki, katram apmeklētājam jautājot vārdu un uzvārdu un mērķi, ar kādu tie vēlas iekļūt ēkā.
Biroju nams pieder uzņēmumam SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS), kas kopš septembra sākuma ierauta akcionāru strīdā, kas tiek risināts gan tiesā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan policijā un tagad – arī ar apsardzes palīdzību.
Pašlaik LPS ir divas «paralēlas» valdes. Daļai uzņēmuma daļu īpašnieku ir noteikts aizliegums izmantot balsstiesības, tādēļ pārējie akcionāri šī gada 3.septembrī akcionāru sapulcē nomainīja LPS valdi. Aizvadītajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs atcēla lēmumu reģistrēt «jauno valdi», reģistrā atjaunojot «veco valdi».
«Vecās valdes» loceklis Alvis Zlaugotnis, kas strādā arī arhitektu birojā, kam biroja telpas atrodas Skolas ielā 21, DB skaidroja, ka SIA Apsardzes korporācija Jaguārs darbinieki viņam lieguši ieeju birojā. Pēc viņa sacītā, arī citi LPS «vecās valdes» locekļi un uzņēmuma grāmatvede netiekot ielaisti ēkā.
Atgriežoties uzņēmuma vadībā, «vecā valde» ņēma līdzi arī citu apsardzes kompāniju – SIA Apsardzes parādu piedziņas dienests. Apsardzes uzņēmuma Jaguārs darbiniekiem lūgts ēku pamest, tomēr, pamatojoties uz «jaunās valdes» noslēgto līgumu ar šo uzņēmumu, tie atteikušies to darīt. Arī Jaguāra vadītāja atteikusies saviem darbiniekiem dot rīkojumu, atstāt darba vietu.
Pašlaik ēku «apsargā» aptuveni 20 – 30 abu iesaistīto apsardzes uzņēmumu darbinieki, liedzot iekļuvi vienas vai otras puses pārstāvjiem.
«Veco valdi» pārstāvošais jurists Renārs Kazaks informē, ka piektdien palīdzēt risināt situāciju saukta arī Valsts policija, kas gan teikusi, ka konfliktu ar apsardzes uzņēmumu jārisina tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
Tomēr Jānis Ābiks, kas ir valdes loceklis abās valdēs, norāda, ka ar šo Uzņēmumu reģistra lēmumu netiek atjaunota «vecā valde», jo, kā liecina Augstākās tiesas spriedumi, valde, kas ievēlēta dalībnieku sapulcē, ir leģitīma arī tad, ja tā nav reģistrēta komercreģistrā.
«Vecā valde» ir tiesā apstrīdējusi arī dalībnieku sapulces lēmumu par «jaunās valdes» iecelšanu.
DB jau vēstīja, ka LPS daļas pieder aptuveni 40 dažādiem uzņēmumiem, no tiem lielākais dalībnieks ir SIA Pilsētprojekts invest, kam pieder aptuveni trešdaļa šī uzņēmuma. Pārējie - kopumā vairākumu veidojošie – akcionāri iepriekš apsvēruši pārdot LPS īpašumā esošo aptuveni 4 milj. EUR vērto ēku Skolas ielā 21, Rīgā. Pilsētprojekts invest pret šādu soli iebilda un vērsās tiesā, sūdzoties par draudošajiem zaudējumiem, ja pārējie LPS īpašnieki nolems ēku pārdot. Rīgas centra rajona tiesa septembra sākumā kā prasības nodrošinājumu apķīlāja vairākumu veidojošo akcionāru kapitāla daļas, kā arī šiem dalībniekiem noteica aizliegumu izmantot balsstiesības. Tūlīt pēc šī tiesas nolēmuma Pilsētprojekts invest un vēl daži mazākuma akcionāri, kam kopā pieder aptuveni trešdaļa LPS daļu, dalībnieku sapulcē nomainīja uzņēmuma valdi. Dažas nedēļas vēlāk ēka Skolas ielā 21 tika ieķīlāta kādam Jaunzēlandē reģistrētam uzņēmumam, par ievērojamu procentu likmi – 6% mēnesī.
J.Ābiks gan norāda, ka procentu likme būs jāmaksā tikai tad, ja aizdevums tiks izmantots citiem mērķiem, nekā tas paredzēts līgumā.
No piektdienas spēkā stājies galvenā valsts notāra Ringolda Baloža lēmums atcelt UR lēmumu reģistrēt mazākuma akcionāru lēmumu mainīt LPS vadību. Tas gan neanulē LPS aizņēmuma līgumu ar ārzonas uzņēmumu, ko amatos atjaunotā LPS vadība, visticamāk, apstrīdēs tiesā.
R.Kazaks informē, ka īsi pirms R.Baloža lēmuma, «jaunās valdes» priekšsēdētājs Dzintars Skujiņš lauzis LPS depozīta līgumus un aptuveni 90 tūkst. Ls pārskaitījis kādam būvniecības uzņēmumam, kas vēl pirms neilga laika bija izlikts pārdošanā.
#1/12
#2/12
#3/12
#4/12
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
