Atkal valūtu tirgū atgriezies sapnis par eiro un ASV dolāra paritāti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šis gads pasaules valūtu tirgū ir bijis ļoti raibs, kur par dažādām tendencēm joprojām rūpējas vairāku centrālo banku īstenotā politika. Šis gads iesākās ar pamatīgiem satricinājumiem valūtu tirgū, kurus visai pēkšņi sagādāja Šveices centrālā banka, kas atteicās no savas iepriekšējās politikas iegrožot vietējā franka vērtības pieaugumu.
Vēl janvāra sākumā Šveices CB viceprezidents klāstīja, ka franka cenas kāpuma ierobežošanai ir jāpaliek par vienu no iestādes monetārās politikas pīlāriem. Šādas franka cenas izmaiņas raisīja pārdomas par mūsdienu finanšu sistēmas veselību un piemērotību ierindas investoram. Bija pārsteidzoši, ka tik stoiska centrālā banka samērā ilgi turētus solījumus atmet tik īsā laikā.
«Vēl lāgā nepaguvis atgūties no Krievijas rubļa izgājieniem 2014. gada izskaņā, valūtu tirgus janvārī saņēma aukstu dušu no Šveices CB puses. Bažījoties par gaidāmās Eiropas Centrālās bankas (ECB) kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) sākuma sekām, Šveices baņķieri 15. janvārī atcēla kopš 2011. gada septembra uzlikto 1,20 franku barjeru eiro un franka attiecībās. Kā lai tagad tic centrālo banku solījumiem, jo solīja taču noturēt 1,20 franku barjeru ar «maksimālu apņemšanos» un uzpirkt eiro «neierobežotā daudzumā»! Vienā dienā eiro cena frankos nokritās teju par 30%. Rezultāts kārtējam franka vērtības pieaugumam bija franka procentu likmju ceļojums dziļi negatīvajā teritorijā. Vēl joprojām visa Šveices franku Libor tabula ir negatīvā teritorijā. Negatīvs šogad bieži bija arī Šveices valsts 10 gadu obligāciju ienesīgums (vārds «ienesīgums» būtu jāmaina uz «zaudējīgums»). Eiro cenai janvārī izdevās samērā ātri atgriezties virs viena franka atzīmes, bet gada beigas eiro sagaida aptuveni 10% zem gada sākuma cenu līmeņa (investīcijas frankos, ja tās veiktas līdz 15. janvārim, bijušas aptuveni ar 10% atdevi). Franks ir «bumba ar laika degli» – depozītos Šveices CB izvietoti aptuveni 400 miljardi franku un procentu likme ir negatīva. Ja situācija eirozonā uzlabosies, var sekot būtisks franka vērtības kritums, jo ekonomikas dati Šveicē pie tik augstas franka vērtības ir pasliktinājušies,» spriež SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.
Visu rakstu Valūtām raibs gads lasiet 22. decembra laikrakstā Dienas Bizness.