Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā, Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un Uzglabāšanas atbalsts, informē LAD.

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no šā gada 1.marta līdz 1.aprīlim.

Pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šopavasar Puzē sāks būvēt zivju miltu rūpnīcu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

4,2 miljonus eiro vērtā rūpnīca tiks būvēta, lai rastu noietu nozvejotajām nestandarta zivīm, kā arī zivju atliekvielām. Pēc izejvielas pārstrādes tiks ražoti zivju milti jeb proteīns, zivju eļļa, bet vēlāk – zivju granulas, ko varēs izmantot akvakultūrā zivju piebarošanai.

Zivju miltus galvenokārt izmanto kā barību lopkopībā, akvakultūrā un mājdzīvniekiem. Puzē jau iegādāts 1,3 ha liels zemes gabals, kur taps rūpnīca. Plānotā rūpnīcas pārstrādes jauda – 12,5 tūkstoši tonnu izejvielas gadā. Rūpnīcā plānotas 35–40 jaunas darbavietas.

Visu rakstu Puzē taps zivju miltu rūpnīca lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Atbildes sankcijas Rietumiem un rubļa vērtības kritums rosina Krievijas iekšējo tirgu; sevišķi iegūst zivsaimnieki

Krievijas valdības pūliņiem ar pašmāju pārtikas rūpniecību aizvietot importu no Rietumiem ir acīmredzami panākumi. Tā Ļeņingradas apgabalā pēdējos pāris gados lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoms ir pieaudzis pat divarpus reizes, raksta Kommersant. Medijs sevišķi izceļ zivsaimniecības modernizāciju, kas nozīmē tās efektivitātes celšanu. Piemēram, samu audzēšanu jau minētajā Ļeņingradas reģionā efektivizācijas dēļ plānots palielināt no 45 līdz 80 tonnām gadā.

Savukārt RIA Novosti ziņo par Krievijas lielākā lašu audzētāja Russkaya akvakultura ievērojamo uzrāvienu un plāniem iegūt 30% pašmāju tirgus, iekļūt pasaules lašu un foreļu ražotāju desmitniekā un audzēt peļņu no 2,5 miljardiem RUB (35 mlj. EUR) līdz 21,6 miljardiem rubļu (309 mlj. EUR) 2025. gadā. Par šāda optimisma pamatu Krievijā raksta arī Financial Times – ka konkrēti Russkaya akvakultura ražošanas apjoms šā gada pirmajā pusē ir audzis par fenomenāliem 664% pret šo periodu pērn. Izaugsme ir industrijas ģeometriskās ekspansijas dēļ, un arī nākamajā gadā ir plānots dubultot izaudzēto zivju apjomu. Kompānija FT komentē, ka labie rādītāji jau tuvākajā nākotnē liek apsvērt atkārtotu akciju emisiju.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

ES atbalstu zivsaimniecībā novirzīts zvejniecības, akvakultūras un apstrādes attīstībai.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), Uzraudzības komiteja nolēmusi atbalstīt finansējuma pārdali no virziena Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība starp Rīcības programmas prioritārajiem virzieniem šādā apmērā: «Pasākumi Kopienas zvejas flotes sabalansēšanai» pasākumu īstenošanai – 5 miljoni latu; «Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings» pasākumu īstenošanai – 3 miljoni latu un «Kopējās ieinteresētības pasākumi» pasākumu īstenošanai – 3 miljoni latu.

«Tas bija sarežģīts un uz intensīvām diskusijām balstīts lēmums un kompromiss, kuru atbalstīja vairākums Uzraudzības komitejas locekļu. Saskaņā ar šo lēmumu Zemkopības ministrija līdz oktobra beigām Eiropas Komisijā iesniegs attiecīgos grozījumus programmā, lai varētu piepildīties cerība Eiropas Komisijas lēmumu sagaidīt līdz gada beigām,» pēc sanāksmes atzīmēja Uzraudzības komitejas sēdes tās priekšsēdētājs, ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam Uzraudzības komitejas galvenais uzdevums ir uzraudzīt Rīcības programmas ieviešanas efektivitāti un izskatīt un apstiprināt Vadošās iestādes ierosinātos grozījumus Rīcības programmā.

Zivsaimniekiem būs iespējams saņemt atbalstu akvakultūras attīstībai, jo Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus no šā gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 15.maijam, informē LAD.

Šī ir trešā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta, tās kopējais publiskais finansējums ir 3,4 miljoni eiro.

Pasākuma mērķis ir veicināt jaunus akvakultūras veidus, kuros ir iekļauta vides, dabas resursu un ģenētiskās daudzveidības aizsardzība un stiprināšana, kā arī ainavu un akvakultūras zonu tradicionālo iezīmju apsaimniekošana. Atbalstu var saņemt par dīķu platībām, kuros tiek ievērota videi draudzīga zivju audzēšana. Piesakoties uz atbalstu, atbalsta pretendents uzņemas piecu gadu saistības, ievērot noteikumos noteiktās prasības. Par to katru gadu atbalsta saņēmējs saņem maksājumu, saka LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.

A/s Swedbank parakstījusi līgumu ar VAS Lauku Attīstības Fonds par sadarbību Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā, DB informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Kredītu fonda mērķis ir stimulēt ES fondu līdzekļu apguvi lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

«Šī programma veicina investīciju ieplūdi tautsaimniecībā, lauksaimniecības un zivsaimniecības sektora attīstību,» norāda Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs. Savukārt Lauku Attīstības Fonda valdes priekšsēdētāja Zigrīda Elksnīte stāsta, ka līdzekļu apguve jau sākusies.

Kredītu fonda aizdevumi tiek piešķirti Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumos: Lauku saimniecību modernizācija, Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai un Tūrisma aktivitāšu veicināšana. Kopējā pieejamā kredītu fonda līdzekļu summa 1.kārtai, kas atvērta līdz 31.decembrim, ir 25,83 milj. Ls.

Lai veicinātu zināšanu pārnesi zivsaimniecībā un inovāciju ieviešanu ražošanā, valdība otrdien, 29.martā, apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtībā pasākumā Inovācija, informē Zemkopības ministrija.

Zivsaimniecības uzņēmumiem nav ilgstošas prakses jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē sadarbībā ar zinātnes iestādēm. Lai nezaudētu tirgus pieprasījumu un iespējas produkcijas realizācijai un darbotos efektīvāk, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju, ir nepieciešams veikt pētījumus un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Atbalstot inovācijas zvejas rīkos un ierīcēs, kam ir labāka selektivitāte vai mazāka ietekme uz citām sugām vai kas pasargā jūras zīdītājus un putnus no noķeršanas, vai kas ir energoefektīvākas, tiks samazināta zvejas ietekme uz jūras vidi.

Arī akvakultūrā Latvijā ir vāji attīstīta zinātnes, izglītības un ražošanas saikne augstākas pievienotās vērtības, inovatīvu produktu ražošanā, kā arī ietekmes uz vidi samazināšanā, tāpēc ir jāveicina savstarpējā sadarbība un jāveic pētījumi, kas ļautu radīt jaunus produktus un ražošanas metodes un iegūt jaunas zināšanas.

Swedbank piešķīrusi zivju miltu rūpnīcai SIA Venta FM finansējumu 3,4 miljonu eiro apmērā – jaunas ražotnes izveidei Alsungā.

Finansējums piešķirts sadarbības ietvaros ar VAS Lauku Attīstības fonds Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, vēsta banka.

Projekta ietvaros Venta FM plāno uzbūvēt ēkas ražotnes vajadzībām un iegādāties nepieciešamās ražošanas iekārtas un tehniku. Rezultātā tiks radīta zivju atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas pārstrādās zivju atkritumus un svaigas nepārtikas zivis, iegūstot zivju miltus un zivju eļļu. SIA Venta FM izveidota, lai attīstītu zivju atkritumu/nepārtikas zivju pārstrādi, uzceļot pirmo moderno zivju atkritumu pārstrādes rūpnīcu Baltijas jūras austrumu krastā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) pārtraucis pieņemt pieteikumus Kredītu fonda aizdevumiem pasākumā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, aģentūrai BNS pastāstīja LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne.

Viņa paskaidroja, ka pieteikumu pieņemšana beigusies, jo minētajā pasākumā beidzies pieejamais finansējums. Tā kā netika pieņemts lēmums par finansējuma palielināšanu šajā pasākumā, nolemts pieteikumu pieņemšanu pārtraukt, sacīja Smiltāne.

Tomēr pārējos Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumos vēl ir pieejami līdzekļi Kredītu fonda aizdevumiem – pasākumā Lauku saimniecību modernizācija vēl ir pieejams 8,301 miljons latu, pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai – 6,088 miljoni latu, bet pasākumā Tūrisma aktivitāšu veicināšana – 656,5 tūkstoši latu.

Šodien tika atklāta jauna zivju miltu ražošanas rūpnīca Alsungā. Jaunā ražotne pārstrādās zivju atkritumus un svaigas nepārtikas zivis, iegūstot zivju miltus un zivju eļļu. Izejmateriāls galvenokārt tiks iegādāts no Latvijas zvejas un zivju pārstrādes uzņēmumiem. Tā būs pirmā modernā zivju atkritumu pārstrādes rūpnīca Baltijas jūras austrumu krastā.

SIA Venta FM nepieciešamo finansējumu 3,4 miljonu eiro (2,4 miljoni lati) apmērā piešķīra Swedbank AS sadarbības ietvaros ar VAS Lauku Attīstības Fonds Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Maksimālā pārstrādes jauda būs 150 tonnas diennaktī vai 54000 tonnas gadā. Zivju miltus galvenokārt izmanto dzīvnieku barībā – lopkopībā, mājdzīvniekiem un akvakultūrā. Savukārt zivju eļļa tiek izmantota gan dzīvnieku barībā, gan arī farmācijā.

«Uzņēmums iepirks izejvielas no visām lielākajām Latvijas zvejniecības kompānijām, un pirmajā gadā plānots saražot 3000 tonnas zivju miltu un 750 tonnas zivju eļļas. Alsunga izvēlēta par ražotnes būvniecības vietu, jo tā atrodas pa vidu starp neaizsalstošajām Ventspils un Liepājas ostām un netālu ir arī Pāvilosta,» stāsta Jānis Zoldners, SIA Venta FM valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmēju interese par ES finansējuma piesaisti akvakultūras projektiem ir liela.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtā informācija, līdz 1. jūlijam pasākumā Investīcijas akvakultūras uzņēmumos projektu realizētājiem jau apmaksāti 24% jeb 5,4 miljoni Ls, bet projektu īstenotājiem rezervēti 16,9 miljoni publiskā finansējuma. Šobrīd pasākumā izsludināta pēdējā pieteikšanās kārta ar kopējo finansējumu 4,9 miljoni Ls, kas ilgs līdz 30. jūlijam. Kā paredz LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktora vietnieks, zivsaimniecības daļas vadītājs Rinalds Vācers, interese par šo kārtu varētu būt liela un, visticamāk, līdzīgi kā iepriekš, daudzi projekti tiks iesniegti tieši pēdējās pieteikšanās dienās.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

SIA RR Fish īstenojusi teju miljonu vērtu projektu akvakultūrā, kas paredz kaviāra ražošanu.

Mārupes pagastā esošā zivaudzētava darbu sāka pirms pusgada, un šobrīd tajā aug un attīstās ap 35 tūkstoši storu, ko uzņēmums audzē kaviāra iegūšanai. Kaviāra iegūšanu plānots sākt pēc aptuveni diviem gadiem, saražojot 100 t zivju gaļas un 3 t kaviāra gadā. Kopējās projekta izmaksas ir ap 930 tūkstoši Ls, no tā ES līdzfinansējums - 60%, ko Lauku atbalsta dienests kompānijai jau atmaksājis.

RR Fish ražošanā izmanto tehnoloģiju, kas aizgūta no baltkrievu kolēģiem. «Mēs balstāmies uz ozonu kā pamatlīdzekli ne tikai ūdens dezinfekcijai, bet arī attīrīšanai,» tehnoloģijas pamatus skaidro RR Fish valdes loceklis Juris Veidemanis. Latvijā līdzīgu tehnoloģiju pēc publiski pieejamās informācijas līdz šim neviens neesot izmantojis. Līdzīga gan adaptēta Baltkrievijā, tiesa, mazākā mērogā. Sākumā uzņēmums darbojies dīķsaimniecībā, bet secināts, ka storu audzēšana šajā segmentā neļaus gūt lielus ienākumus, tāpēc nolemts attīstīties, pievēršoties jaunai tehnoloģijai. Uzņēmuma īpašniekiem pievilcīgs bijis arī Eiropas zivsaimniecības fonda pēdējos gados atvēlētais finansējums nozarei - ap 100 miljoniem Ls, to skaitā investīcijām akvakultūrām, kas devis cerību izvērst šādu biznesu. Ja nebūtu Eiropas naudas, visticamāk, šis projekts nebūtu īstenots, pieļauj RR Fish valdes loceklis.

Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā». Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.

«Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme.

SIA Venta FM zivju miltu ražotne sākusi sertifikāciju tirdzniecībai Baltkrievijā.

Alsungas rūpnīcu pēc SIA Venta FM uzaicinājuma 12.septembrī apmeklēja Baltkrievijas Valsts Veterinārā centra Sertifikācijas nodaļas speciālisti, kas, balstoties uz redzēto, izvērtēs ražotnes un produkcijas atbilstību Baltkrievijas standartiem un sanitārajām prasībām.

SIA Venta FM mātes uzņēmums a/s Agrolats jau ilgstoši darbojas Baltkrievijas un citu NVS valstu tirgū, tāpēc arī Venta FM plāno realizēt Alsungā saražotos zivju miltus Muitas ūnijas valstīs, DB informēja Venta FM direktors un līdzīpašnieks Jānis Zoldners. «Gribam diversificēt realizācijas tirgus, lai varētu pārdot savu produkciju arī austrumos no Latvijas. Muitas ūnijas valstīs pieprasījums ir stabils, cenas nav zemākas kā Rietumeiropā,» lēmumu pamato uzņēmējs.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomās ietvaros uzņēmējiem iespējams saņemt atbalstu līdz 500 000 EUR apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pārstāve Madara Grinvalde.

Latvijā reģistrētiem komersantiem līdz š.g. 20. martam iespējams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniegt projektus par «zaļo » tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā, lai uzsāktu ražot jaunu produktu vai sniegt jaunu pakalpojumu. Iespējamais atbalsts sasniedz 45% no projekta attiecināmā budžeta (neskaitot PVN). Maksimālais iespējamais atbalsts vienam projektam iekārtu iegādei ir 500 000 EUR, minimālais - 170 000 EUR. Kopējais programmas budžets ir 7,7 miljoni EUR.

Kā «zaļās» tehnoloģijas programmas ietvaros tiek definētas tās iekārtas, kas sniedz ieguldījumu enerģijas efektīvākai izmantošanai, izmešu samazināšanai, mazākam resursu patēriņam. «Zaļo » tehnoloģiju ieviešanas rezultātā uzņēmumam tirgum jāpiedāvā jauns produkts / pakalpojums - tas var būt pilnībā jauns vai būtiski uzlabots iepriekšējais (funkcionālās īpašības, pielietojums u.c.)

Noslēdzies SIA “Apge” izsludinātais iepirkums par tropisko garneļu audzētavas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA “Mesako” piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 4,86 miljoni eiro.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme iepriekš pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā».

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas. «Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme. Pēc viņa sacītā, provizoriskie tropisko garneļu audzēšanas apmēri ir apmēram 80 tonnas gadā, taču ražošanas kapacitāte ļaus audzēt vēl vairāk.

Alūksnes novada būvvalde nesen ekspluatācijā pieņēmusi akvakultūras ražošanas kompleksus Annas pagasta Pūcēs un Mārkalnes pagasta Krēsliņos, kur apgūti Eiropas fondu līdzekļi, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

«Abos pagastos ir izbūvētas zivju audzētavas – angāri. Turklāt tās ir ražotnes, kas mūsu novadam tik ļoti nepieciešamas. Annas pagastā ražotnes pirmā kārta ekspluatācijā tika nodota jau pērn – tur jau tiek audzētas zivis, un, veicot paplašināšanos, šogad nodoti jau otrās kārtas būvdarbi – vēl viens angārs. Annas pagastā akvakultūra tiek ieviesta jau vairāku gadu garumā. Arī Mārkalnes pagastā būvniecība rit jau ilgāku laiku, bet darbība vēl īsti nenotiek, jo jāievieš tehnoloģijas,» stāstījusi Alūksnes novada būvvaldes būvinspektore Aina Kaukala.

Viņa atzinusi – par šādiem objektiem novadā ir gandarījums, jo būvniecība notikusi kvalitatīvi. «Gada nogalē Alūksnes un Apes novadā ekspluatācijā tika nodoti daudzi meža ceļi, piemēram, Liepnas, Trapenes pagastā un citur, kur būvdarbu pasūtītājs ir Latvijas valsts meži. Meža ceļu izbūve notiek palaikam un jāatzīst, ka arī te darbu kvalitāte ir uzlabojusies,» sacījusi A.Kaukala.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Daugavpils uzņēmums SIA Mamas D izsludinājis iepirkumu par zivju audzēšanas tehnoloģisko līniju un aprīkojuma komplekta iegādi, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 30. jūlijam, bet paredzamais piegādes datums ir 2016. gada 20. decembris.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu atbalsta aktivitātē Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā.

Kā skaidro uzņēmums, iepirkuma ietvaros iegādājamais tehnoloģisko iekārtu komplekts ir paredzēts zivju audzētavas ar plānoto jaudu ne mazāku par 120 tonnu laša vai foreles gadā izveidei.

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā gadā Daugavpils uzņēmuma SIA Mamas D apgrozījums kāpis par 38,93%, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Otrdien, 28. jūlijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā Tirdzniecības pasākumi, informē ZM.

Atbalsta mērķis ir sekmēt jaunu tirgu apgūšanu un palielināt Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Noteikumu projekts paredz atbalstu reklāmu kampaņu rīkošanai, dalībai starptautiskās izstādēs, tirgus izpētei, kvalitātes sertifikācijai, zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamības veicināšanai un ekomarķējuma izveidei.

Noteikumu projekts nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus un iesniedzamos dokumentus. Atbalstu varēs saņemt biedrības, kuras vismaz trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir reģistrētas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un kurās vismaz piecu biedru komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana. Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt atvasinātas publiskas personas – zinātniskās institūcijas un tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, palielinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un kurai ir pieredze pasākumā paredzēto aktivitāšu īstenošanā.