Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) pārtraucis pieņemt pieteikumus Kredītu fonda aizdevumiem pasākumā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, aģentūrai BNS pastāstīja LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne.

Viņa paskaidroja, ka pieteikumu pieņemšana beigusies, jo minētajā pasākumā beidzies pieejamais finansējums. Tā kā netika pieņemts lēmums par finansējuma palielināšanu šajā pasākumā, nolemts pieteikumu pieņemšanu pārtraukt, sacīja Smiltāne.

Tomēr pārējos Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumos vēl ir pieejami līdzekļi Kredītu fonda aizdevumiem – pasākumā Lauku saimniecību modernizācija vēl ir pieejams 8,301 miljons latu, pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai – 6,088 miljoni latu, bet pasākumā Tūrisma aktivitāšu veicināšana – 656,5 tūkstoši latu.

No 1. jūnija Lauku atbalsta dienests (LAD) uzsāks projektu pieņemšanu pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Projektus varēs iesniegt līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis - veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Mazās lauku saimniecības varēs saņemt 15 000 eiro vienreizēju atbalstu ražošanas attīstībai.

Atbalsta pretendentam projekta iesniegums jāsagatavo sadarbībā ar lauksaimniecības nozarē strādājošu konsultāciju pakalpojuma sniedzēju.

Kopējais otrās kārtas pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 18 747 336 eiro. Finansējums tiek piešķirts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākuma Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība ietvaros.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem - Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē un Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā - par kopējo summu 41 miljons eiro, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē notiks no 6.jūlija līdz 4.augustam, pieejamais publiskais finansējums ir 11 miljoni eiro.

Arī projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām notiks no 6. jūlija līdz 4.augustam.

Šajā apakšpasākumā pieejamais publiskais finansējums ir 15 miljoni eiro.

Fiziskām vai juridiskām personām, kas šajā apakšpasākumā iesniegs projektus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanā, pieteikšanās laiks ir no 6.jūlija līdz 30 decembrim vai arī līdz izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta atbalstu projekta Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve īstenošanai, informē pašvaldība.

Projekta mērķis ir esošās Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve, nodrošinot kvalitatīvu un drošu koncertdarbības vidi. Projekta rezultātā tiks pārbūvēta brīvdabas estrādes fasādes siena un nojume. Projekta īstenošana uzlabos publiskās ārtelpas kvalitāti ar arhitektoniski estētisku brīvdabas estrādi, kas tiks veidota rijas stilistikā, piedāvājot kolektīviem drošus apstākļus brīvdabas koncertdarbībai, kā arī priecējot vietējos iedzīvotājus un viesus ar brīvdabas estrādi kā kvalitatīvu publiskās ārtelpas elementu, kas iederas ainavā un sasaucas ar latvisko identitāti.

Estrādes pārbūve potenciāli pilnveidos amatiermākslas kolektīvu koncertdarbības iespējas un kvalitāti, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt viesmāksliniekus, tādējādi bagātinot kultūrvides klāstu Taurupes pagastā un arī Ogres novadā kopumā.

Ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma līdz beigu stadijas, norāda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles laukos. Savukārt trešajā daļā no novērotajiem laukiem, kuros pirmās lapas vēl veidojās, jācer uz ziemas labvēlību.

VAAD novērojumos konstatēts, ka mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas galvenokārt vērtējami kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājās lieks ūdens.

Graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem, skaidro dienests.

Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši cerošanas mezglā uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pacieš šķirnes, ka piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem.

2016.gadā Lauku atbalsta dienests kopumā dažādos atbalsta veidos izmaksāja 535,2 miljonus eiro; tas liecina, ka pieejamais finansējums 2016.gadam apgūts gandrīz 100%, informē LAD.

Salīdzinot 2015.gadā tika izmaksāti 412 miljoni eiro. Šādus darba rezultātus bija iespējams sasniegt, jo LAD īstenoja vairākas jaunas iniciatīvas.

Viena no izmaiņām, kuru ieviesa dienests, bija aicinājums pieteikties platību maksājumiem elektroniski. Klientu atsaucība bija liela, EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi. Rezultātā daudzus lielāks skaits klientu saņēma platību maksājumus ātrāk, no oktobra līdz decembrim tika izmaksāti 214,6 miljoni eiro (2015.gadā šajā pašā periodā tika izmaksāti 142,4 miljoni eiro). Ir arī cits nozīmīgs pozitīvs ieguvums - būtiski ir sarucis platību maksājumiem pieteikto platību pārklāšanās gadījumu skaits. Ja pagājušajā gadā pārklājumi bija aptuveni 18 000 klientu, tad šogad tādi bija tikai 4500 klientu. Mazāk kļūdu pieteikumos un mazāk sankciju, kā arī ātrāki maksājumu – tas liecina to, ka pieteikšanās elektroniskajā sistēmā ir devusi būtisku pozitīvi vērtējamu rezultātu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad ievieš tā saucamo ES projektu priekšapmaksu.

Tas ir viens no jaunumiem ES un valsts finansējuma saņemšanā lauku un zivsaimniecības attīstībai. Kā informē LAD, tas nozīmē, ka publisko finansējumu varēs saņemt, pirms veikts gala norēķins ar preces – tehnikas, iekārtu, aprīkojuma – piegādātāju.

Tāpat projekta realizētāji preču iegādei varēs izmantot klasisko finanšu līzingu un saņemt publiskā finansējuma atmaksu pirms vēl prece ir nonākusi atbalsta saņēmēja īpašumā. Šobrīd Lauku attīstības programmas pasākumos izsludināta pieteikšanās uz atlikušo finansējumu un kā uzsver LAD direktore Anna Vītola – Helviga, zemnieki vairs gulēt nedrīkst un pienācis pēdējais laiks projektu iesniegšanai. Šobrīd lauksaimnieku aktivitāte esot ļoti liela un visticamāk, visiem projektiem atlikusī pieejamā summa nepietiks.

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana vēsturiskajā Ozoliņu parkā Ikšķilē, informē Ikšķiles novada dome.

2016. gada pavasarī Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied Zeme izsludināja LEADER projektu iesniegšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Atklātajā projektu konkursā piedalījās arī Ikšķiles novada pašvaldība ar projektu Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana.

Septembra vidū Ikšķiles novada pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par projekta apstiprināšanu un tā īstenošanai būs iespējams piesaistīt 35 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projekta ietvaros ir paredzēts labiekārtot 1,1 ha lielu teritoriju vēsturiskajā Ozoliņu parkā, ierīkot apgaismotus gājēju celiņus, izvietot soliņus un atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēt 240 m2 lielu brīvdabas skatuvi, kur organizēt dažādus pasākumus Ikšķiles novada iedzīvotājiem un viesiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks projektu pieņemšanu trijos Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumos.

No šī gada 21.novembra līdz 21.decembrim notiks projektu iesniegumu pieņemšana LAP pasākumā «Lauku saimniecību modernizācija», «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem» un «Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai» tajās LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP), kurās vēl ir pieejams finansējuma atlikums.

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi Latvijas Atvērto datu portālu (https://data.gov.lv) — vienotu platformu, kas nodrošinās centralizētu piekļuvi valsts pārvaldes atvērtajiem datiem, informē ministrijā.

Atvērtie dati ir publiska informācija, kas tiek nodota sabiedrībai tādā tehniskā veidā, lai to varētu lejupielādēt, apstrādāt un izmantot, piemēram, jaunu pētījumu un pakalpojumu izveidē.

Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām – pētījumiem, statistiku, tabulām. Atvērtos datus iestādes publicē pēc savas iniciatīvas, kas uzskatāma par labu praksi un labas pārvaldības piemēru.

Latvijas Atvērto datu portāls ir izveidots, izmantojot atvērtā koda tehnoloģijas un CKAN atvērto datu kataloga platformu.

Par portālā publicētajiem datiem ir atbildīgi datu publicētāji. VARAM sniedz metodiska rakstura atbalstu publicētājiem, kā arī veido portāla satura daļas. Portāla tehnisko darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Visoptimālākais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas modelis būtu Kohēzijas politikas mērķu kopēja ieviešana. Tas paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF).

Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis nākamajā plānošanas periodā būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Atsevišķa ieviešanas sistēma paredzēta Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam. Jāpiebilst, ka tas jau tiek nodrošināts arī 2007.-2013. gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas - Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība – #atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.

Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiks akcentētas un skaidrotas iespējas vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai zināmi konkrēti krāpšanas gadījumi.

Ilze Cīrule, VID ģenerāldirektore, norāda: «Krāpšanās, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka ar katru preci un katru pakalpojumu, ko saņemam bez čeka, mēs ilgtermiņā aplaupām sevi, savu ģimeni un arī valsti.»

Lauksaimnieki no šā gada 1.septembra līdz 30.septembrim var pieteikties uz valsts atbalstu pasākumā Atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, informē Lauku atbalsta dienests.

Atbalsta mērķis ir saglabāt lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu nozīmīgākās vietējās cilmes sugas.

Šo valsts atbalsta maksājumu var saņemt vietējo nozīmīgo lauksaimniecības šķirņu - Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējās kazu šķirnes – audzētājs.

Pieteikties var minēto dzīvnieku audzētājs: kura ganāmpulks un lauksaimniecības dzīvnieki ir reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu; kurš par katru atbalstam pieteikto dzīvnieku uzņemas saistības uz pieciem gadiem, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu, vai tās turpina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai.

Iesniegumu pieņemšana valsts atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kā arī atbalstam investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanai notiek līdz 2012. gada 30. novembrim.

Kā informē Lauku atbalsta dienests (LAD), atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai tiek piešķirts par laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.septembrim faktiski samaksātajiem ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem.

Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanas un lauku ekonomiskās telpas attīstību, veicinot lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu.

Sīkāka informācija, kā arī iesniegumu veidlapas ir atrodamas LAD mājas lapā lad.gov.lv Valsts atbalsta sadaļā Investīciju veicināšana lauksaimniecībā.

No šodienas līdz 25.oktobrim Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina iesniegt projektu idejas atbalsta Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai piektās kārtas pirmajam posmam, informē LAD pārstāvji.

Tiks atbalstītas projektu idejas mežsaimniecības nozarē, kas vērstas uz vismaz nacionālā līmenī nozīmīgu jaunradi. Uz atbalstu var pieteikties, ja potenciālā EIP darba grupa veido sadarbību starp vismaz trim partneriem, ka savstarpēji nav saistīti un vismaz viens no partneriem ir mežsaimnieks.

Kopējais finansējums ir 3,49 miljoni eiro, bet vienai EIP darba grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa plānošanas periodā nevar pārsniegt 500 000 eiro.

Projektu ideju atlasi un EIP darba grupas apstiprināšanu pirmajā posmā veic Zemkopības ministrija. Apstiprinātās projektu idejas kvalificēsies otrajam posmam, kad iesniegumus vērtēs LAD.

Projekta īstenošana ir jāveic ne vēlāk, kā līdz 2025.gada 30.jūnijam.

Laukos ar nepacietību gaida nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības pasākuma atvēršanu, kas provizoriski varētu notikt maijā.

Šobrīd laukos strādājošie uzņēmēji atzīst, ka šāda programma ir ļoti nepieciešama un tā ļaus dažādot nodarbošanos un attīstīt papildu pakalpojumus. Kopējā pasākumam atvēlētā summa ir 20 miljoni Ls.

Lauku atbalsta dienests (LAD) provizoriski maijā plāno izsludināt jaunu projektu pieņemšanas kārtu Lauku attīstības programmas pasākumā «Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai». Tā uzņēmīgiem cilvēkiem dos iespēju Latvijas lauku teritorijās radīt jaunu vai attīstīt esošu mikrouzņēmumu, bet lauksaimniekiem – dažādot savu saimniecisko darbību pasākuma ietvaros atbalstāmajās uzņēmējdarbības nozarēs, informē LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš.