Kardiologs Andrejs Ērglis ir pārliecināts: „Pēc diviem gadiem krīze būs beigusies un mums būs šī laboratorija. Citiem šādu centru radīšanā tad būs jāiegulda daudz lielāka nauda, bet mēs būsim priekšā distancē.”
Līdz ar Šūnu transplantācijas centra atklāšanu Stradiņa slimnīca simboliski uzsāk jauncelsmes projektu. Renovētajā ēkā atradīsies Šūnu transplantācijas centrs, Imūnhematoloģijas nodaļa, Asins kabinets un slēgta tipa aptieka. No valsts budžeta līdzekļiem projektā ieguldītos 1.9 miljonus latu un slimnīcas investētos līdzekļus 400 000 latu apmērā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asoc. prof. Andrejs Ērglis vērtē kā īpaši nozīmīgu investīciju Latvijas veselības aprūpes un zinātnes ilgtermiņa attīstībā.
Produkts ar lielu pievienoto vērtību
Šūnu transplantācijas centrs ir pamats reģeneratīvās medicīnas attīstībai Latvijā un tuvākajā reģionā. Cilmes šūnas var atjaunot šķietami neatgriezeniski zaudētās organisma funkcijas, tās spēj pārvērsties un „aizvietot” citas organisma šūnas, kuras ir novecojušas vai gājušas bojā traumu vai slimību dēļ. Cilmes šūnu terapija ievērojami spēs uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, aizvietojot smagas, kropļojošas operācijas un ilgstošu medikamentu lietošanu. Jau 2004. gadā dzimušās ieceres pamatā bijusi doma par ikvienas Latvijas slimnīcas sadarbības iespēju ar šūnu transplantācijas centru nākotnē. Vēlāk veselības ministra Gundara Bērziņa pieņemto lēmumu atbalstīt šo projektu A. Ērglis atzīst par patiesi tālredzīgu. Šādu laboratoriju pasaulē nav daudz, un vienota standarta šūnu transplantācijas laboratorijām nav arī šobrīd, tādēļ tās izveides process, meklējot savu ceļu, vērtējams kā inovatīvs. Šūnu transplantācijas jomā šie gadi ir nesuši strauju attīstību pasaulē, un šodien jaunu atklājumu ir daudz vairāk.
Atzīstot, ka ikviena investīcija ir saistīta ar risku, profesors A. Ērglis uzsver, ka ieguldījumi medicīnā un zinātnē ir ar vislielāko nākotnē sagaidāmo pievienoto vērtību: „Šī laboratorija ir atomelektrostacija veselības aprūpei, sava enerģētiskā neatkarība. Tā ir nākotnes medicīna. Ja būsim avangardā ar šiem atklājumiem, citu valstu mediķi un zinātnieki vērsīsies pie mums un mēs ar to varēsim pelnīt. Šobrīd šādas šūnu transplantācijas operācijas pasaulē izmaksā aptuveni 50-80 tūkstošus eiro, un nākotnē mums šī nauda nebūs jāmaksā citām valstīm.”
Plāns pielietojamai zinātnei
Šobrīd plāns ir vairāk zinātnisks. Tai ir jābūt pielietojamai zinātnei. Ja šajā laboratorijā varēs izaudzēt šūnas, kas izmantojamas klīniskajā praksē, tās būs iespējams pārdot un procesa pievienotā vērtība būs ārkārtīgi augsta. Ar esošajām finansiālajām un arī intelektuālajām investīcijām tālākai attīstībai nepietiks. Kā īpašu projekta attīstības veiksmi A. Ērglis uzsver sadarbību ar zinātniekiem un projektā iesaistītos cilvēkus, kas šobrīd savu intelektuālo potenciālu velta valsts veselības aprūpes attīstībai.
Atzīstot, ka nākotnē tiks domāts arī pacientu ārstēšanu no citām valstīm, par konkrētām metodēm un to izmaksām projekta attīstītāji vēl nerunā. Cenu, par kādu šie pakalpojumi būs pieejami Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd rēķināt pāragri. Šūnu transplantācijas centra vadītājs mikrobiologs Ēriks Jakobsons par galveno uzdevumu šobrīd uzskata unikālo produktu radīšanu un attīstīšanu. Galvenie pētījumu virzieni būs trīs: kardioloģija, endokrinoloģija un neiroloģija. Šobrīd šūnu tehnoloģiju izmantošanu Latvijā regulē 2007. gadā izdotie valdības noteikumi Nr. 208 „Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”. Šūnu laboratorijas telpu iekārtojums ir atbilstošs labas ražošanas prakses noteikumiem un tiks akreditēts Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā.
#1/3
#2/3
