Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu
To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.
Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?
Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.
Naudas budžetā trūkst. Ko LDDK piedāvā, lai savāktu vajadzīgo summu?
No kopumā sešām valdības piedāvātajām iniciatīvām LDDK atbalstīja četras, bet kategoriski bija pret divām – pret solītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes nesamazināšanu un tā dēvēto «solidaritātes» (algām vairāk par 48 600 eiro gadā) nodokli. Saprotot, ka valsts budžetam papildu finansējums ir nepieciešams, LDDK ierosināja solidaritātes nodokli aizstāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām personām darbspējas vecumā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu par vienu procent- punktu no pašreizējiem 23% līdz 22% ierosinājām aizstāt ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu par to pašu vienu procentpunktu. Šāda shēma jau reiz tika sekmīgi īstenota. Darba devējiem un darbiniekiem būtībā ir pilnīgi vienalga, kurš no darbaspēka nodokļiem tiek samazināts. Nepieciešamības gadījumā var izskatīt arī citus priekšlikumus.
Kādi tad tie būtu?
Paradoksāli skan, bet darba devēji domā valstiski. LDDK ir sniegusi savus priekšlikumus gan budžeta papildināšanai, gan ēnu ekonomikas apkarošanas plānam, kā arī izstrādājuši sabalansētu nodokļu politikas stratēģiju. Ja runājam par risinājumiem tieši nodokļu jomā, tad ir iespēja paaugstināt patēriņa nodokļus. Savulaik jau bija priekšlikums par to, ka, samazinot darabspēka nodokļu slogu, pieaugs patēriņa nodokļi. Nepieciešamības gadījumā var apsvērt šo patēriņa nodokļu – akcīzes un pievienotās vērtības – likmju paaugstināšanu.
Visu rakstu Valdība spēlējas ar uguni lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.