Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.
«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.
Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.
Sociālie partneri un valdības pārstāvji ļoti sarežģītajos apstākļos šajā situācijā spēja rast iespējami labākos risinājumus. NTSP sēdēs tika panāktas vienošanās, gan apstiprinot jaunās nodokļu pamatnostādnes, gan sagatavojot nodokļu reformas likumprojektu paketi un valsts budžeta projektu, gan arī izstrādājot jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Darba devēji atzinīgi vērtē, ka veselības nozarei nākamgad piešķirs papildu 205 miljonus eiro, kas savukārt nozīmē, ka kopējais nozares budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegs vienu miljardu eiro. Lai nodrošinātu ārstniecības personu atalgojuma paaugstināšanu, Veselības ministrijai 2018.gada budžeta projektā paredzēts 116,9 miljonu eiro liels finansējums.
«Esam ieinteresēti ilgtermiņā vērstos risinājumos, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspējas attīstību nākotnē. Uzskatām, ka viens no būtiskiem valsts ilgtspējas stiprināšanas faktoriem ir kāpināt veselības aprūpes valsts budžeta finansējumu un absolūti nepieciešams solis bija paaugstināt mediķu atalgojumu. Savukārt, lai noturētu IKP pieauguma tempu arī turpmāk, valsts pārvaldes darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm, kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšana un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršana, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus,» vērtē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK uzskata, ka nākamajā gadā vēl lielāka uzmanība jāpievērš efektīvai līdzekļu apsaimniekošanai – apdomīgi investējot un piesardzīgi izlietojot valsts budžeta līdzekļus.
Jāturpina darbs pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas. Nesen publicētajā «Doing Business» reitingā ir norādes uz vairākiem svarīgiem faktoriem, kuros Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm un kuri apgrūtina gan investīciju piesaisti, gan uzņēmumu eksportspēju. Piemēram, elektrības pieejamība un dārdzība, maksātnespējas process, būvatļauju izsniegšana – tās ir pozīcijas, kurās vēl jāmeklē risinājumi.
