Lauksaimniecības apjomi liecina par investīciju atdevi un vedina domāt par augstākas pievienotās vērtības nepieciešamību, vērtē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.
Cik izplatīta, jūsuprāt, ir naudas atmazgāšanas problēma?
Bankas pašas definē, ar kādiem klientiem vēlas strādāt, un izrietoša ir arī to riska apetīte. Mēs pieturamies pie sava deklarētā principa, ka mūsu interese pamatā ir Latvijas rezidenti un juridiskas personas. Tas ir mūsu biznesa modelis šajā tirgū, un pirmām kārtām mēs šos klientus apkalpojam, bet tad arī, protams, veicam viņu darījumu monitoringu, kā to nosaka likumdošana un tirgus regulators.
Pēdējo trīs gadu laikā bankas ir ļoti skaidri definējušas virzienus, kuros vēlas strādāt. Ir bankas, kas strādā universālajā tirgū rezidentiem ar vietējo naudu un vietējiem depozītiem un attiecīgi arī aizdod vietējiem uzņēmumiem, bet ir bankas, kas ir definējušas arī citas stratēģijas. Mēs jūtamies komfortabli šai tirgū, un mums nav plāna pieeju mainīt – vietējais tirgus, vietējie klienti un vēl vairāk tās jomas, kuras mēs sevišķi labi saprotam no šo biznesu, to finansējuma un nozaru skatu punkta. Un arī privātpersonas, piemēram, to hipotekārā kreditēšana.
Tas gan vairāk attiecas uz investīciju bankām, bet globāli tuvākajā laikā bankas plāno atlaist ap 100 tūkstošiem darbinieku. Kļūstot efektīvākiem, kā jums ir ar štatu samazināšanu?
Tā ir viena no globālās banku nozares komponentēm, un jūs droši vien domājat Deutsche Bank, ja?
Arī Barclays u.c. Bet kāda ir tendence šai reģionā?
Šai reģionā mēs skatāmies pragmatiski. Banku nozare pēdējo piecu gadu laikā šeit jau ir kļuvusi daudz efektīvāka – būtiski efektīvāka. Kāpēc? – To diktēja tirgus. Ir jāaudzē sava efektivitāte, lai spētu nopelnīt. Prasības, ko nosaka regulējumi un atbilstība tiem kritērijiem, kam mums ir jākvalificējas, bankām ir radījušas jaunas izmaksas, un iespējamais risinājums ir vai nu jaunu biznesu meklēšana, vai efektivitāte un izmaksu samazināšana. Ja skatāmies uz DNB, tad mēs kļūstam aizvien efektīvāki. Tādi diemžēl – vai par laimi – ir tirgus likumi.
Lielās starptautiskās bankas dara tieši to pašu. Ienākumu apjoms virknē tirgu ir vai nu ierobežots, vai samazinās, ar to domājot transakcijas tieši jūsu minētajā investīciju jomā. Tas nozīmē, ka darījumu apjoms nav bijis pietiekami liels, lai apjomīgo cilvēku kapacitāti uzturētu. Tas ir standarta process, un galu galā mēs jau tieši to prasām arī no saviem klientiem – ja viņi nespēj nodrošināt noteiktu ienākumu apjomu, tad parasti risinājums ir skatīties izmaksu virzienā.
Ja jūsu uzsvars ir uz pašu lielāku efektivitāti, vai tas nozīmē, ka DNB vietējo kompetenču jomās – lauksaimniecībā un ražošanā – sevišķi saulains laiks nav gaidāms?
Lauksaimniecība Latvijā ir viena no nozarēm, kurā tieši efektivitātes kārts ir izrādījusies jo spēcīga, pat ja paskatās tikai uz 2015. gadu. Protams, šo nozari būtiski ietekmē arī laika apstākļi, tomēr ir skaidrs, ka tajā ir būtisks pieauguma potenciāls tieši efektivitātes ziņā. Piemēram, no hektāra ir iespējams iegūt ievērojami lielāku ražu, izmantojot pareizu tehniku un adekvātu sējas materiālu. Tāpēc lauksaimniecībā, lai gan tajā ir labs progress, efektivitāte vēl tomēr nav pilnībā izmantota. Rietumeiropas kritērijus mēs pagaidām neesam sasnieguši, un tā ir mūsu iespēja.
Kā, jūsuprāt, ir ar draudošo ekonomikas pārkaršanu?
Droši vien mums ir jābūt mēreniem optimistiem un jāsaprot, kā esošās pozitīvās tendences no biznesa un patēriņa viedokļa izmantot ar maksimālu labumu. Patēriņš 2015. gadā ir bijis viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem, tomēr mēs kā banka redzam, ka tas ir bijis gana piezemēts un konservatīvs. Kā par to var spriest? Pēc tā, ka mājsaimniecību depozīti šogad ir jau būtiski pārsnieguši kredītu apjomus. Tātad cilvēki aizvien par savu naudu aktīvi neiegādājas patēriņa preces.
Varbūt krāj pirmajai iemaksai kaut kam lielākam?
Tas būtu tikai normāli un loģiski. Var jau būt, ka esam nonākuši fāzē, kurā veidojas un normalizējas kapitāla uzkrāšanas tradīcija. Tāpēc konservatīvs patēriņš nebūt nav nepareizs. Jautājums ir, kad šie cilvēki būs gatavi šo naudu izmantot. Atbildes liela daļa ir Latvijas ekonomikā kopumā – jo tā augs ātrāk, jo šāda gatavība būs lielāka. Tas būtu skats no patēriņa puses. Tieši šo faktoru ietekmē arī par mazumtirdzniecību mums kā bankai ir pozitīvas prognozes.
Runājot par kopējās ekonomikas signāliem, tās pieaugums 2015. gadā bija nedaudz virs gaidītā, un paredzams, ka šogad tas būs vēl lielāks. Esam nonākuši situācijā, kad vairākus gadus pēc kārtas un par spīti ģeopolitiskajiem satricinājumiem ir skaidri redzama ekonomikas pozitīvā tendence. Tas nodrošinās arī patērētāju vēlmi dzīves apstākļus uzlabot.
Par pārkaršanu runājot, ir jāizšķir dažādi ekonomikas segmenti. Diez vai tas varētu notikt nekustamo īpašumu vai ražošanas jomā. Lai tas notiktu nekustamo īpašumu tirgū, būtu vajadzīgs pastāvīgs cenu pieaugums, kā arī gana liels potenciālo pircēju daudzums. Bet vairums cilvēku pašlaik vai nu negrib aizņemties, vai arī viņiem ir visai sarežģīti aizņēmumu saņemt. Protams, ir jābūt pragmatiskiem un jāskatās, kā nekustamo īpašumu nozare attīstās, tomēr risku tajā es pašlaik neredzu.
Visu interviju Arī šogad uz patēriņa viļņa lasiet 5. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/4
#2/4
#3/4
