Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Ir noslēdzies Latvijas Organiskās sintēzes institūta veiktais un Eiropas Sociālā fonda finansētais pētījums par kvalitatīva darbaspēka pieejamību ķīmisko vielu un farmācijas nozarē Latvijā, Db.lv informēja institūta pārstāve.

Ķīmijas un farmācijas nozares eksperti, darba devēji un speciālisti uzsver, ka uzņēmumu sadarbība ar pētniecības iestādēm un augstskolām nodrošinātu kvalificētāka darbaspēka sagatavošanu, bet par būtiskākajām nozares problēmām atzīst nepilnības izglītības sistēmā, esošā darbaspēka novecošanos un lielas daļas spējīgāko speciālistu izceļošanu no Latvijas.

Ķīmijas un farmācijas nozares darba devēji un eksperti norāda uz nozīmīgām problēmām nozares izglītībā un atzīmē, ka uzņēmumu sadarbība ar pētniecības iestādēm un augstskolām nodrošinātu kvalificētāka darbaspēka sagatavošanu.

Aptuveni 1/3 aptaujāto nozares darba devēju un ekspertu novērtējuši, ka Latvijā sagatavoto ķīmijas un farmācijas nozares speciālistu iegūtās zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām. Galvenās izglītības problēmas nozarē, pēc darba devēju novērtējuma, ir: 'studentiem trūkst praktisko iemaņu, prakses', 'augstskolās trūkst pasniedzēju', 'augstskolās ir novecojusi materiāli tehniskā bāze' un 'augstskolu mācību programmas ir novecojušas'. Analizējot problēmas nozares izglītībā, darba devēji un eksperti norāda uz problēmām gan vidējās, gan augstākās izglītības posmos: vidējā izglītībā tiek kritizēta skolēniem dotā iespēja brīvi izvēlēties mācību priekšmetus (kā sekas ir mazs to skolēnu skaits, kuri izvēlas apgūt eksaktās zināšanas), augstākajā izglītībā tiek kritizētas novecojušās mācību programmas, to neatbilstība darba tirgus prasībām, kā arī ierobežotās iespējas studentiem praktizēties studiju laikā.

Piektdien, 23. novembrī, plkst. 10.30 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) Āzenes ielā 14 (101. klausītavā) rīkos apspriedi Ķīmija kā prioritāte, pulcējot ķīmijas un fizikas skolotājus no Latvijas vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēm, lai kopā ar sponsoriem pateiktos par veiksmīgu un regulāru topošo ķīmijas un fizikas studentu sagatavošanu, kā arī piedāvātu iespēju noklausīties priekšlasījumus par ķīmijas lomu būvmateriālu un pārtikas produktu ražošanā un par ķīmiķu un fiziķu sadarbību jauno materiālu izstrādē.

Apspriedes laikā otro reizi tiks pasniegta arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un RTU MLĶF iedibinātā Emīlijas Gudrinieces balva labākajam Latvijas ķīmijas skolotājam, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Apspriedes laikā sadarbībā ar a/s Olainfarm, SIA Sakret, a/s Grindeks, a/s Cemex, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Lietišķās ķīmijas institūtu, Neorganiskās ķīmijas institūtu, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, MLĶF Polimērmateriālu institūtu un MLĶF Silikātu materiālu institūtu RTU MLĶF apbalvos 22 ķīmijas skolotājus un trīs fizikas skolotājus. Apbalvojumi tiks piešķirti to skolu ķīmijas un fizikas skolotājiem, kuru absolventi regulāri izvēlas studēt ķīmiju un fiziku RTU.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu laboratorija tikusi pie mūsdienīgām un kvalitatīvām iekārtām, pie kurām apgūt un pētīt ražošanas pamatprocesus.

«Līdz šim fakultātes studenti šos laboratorijas darbus veica ar ļoti novecojušu aparatūru; vienai no vecākajām iekārtām bija pat aptuveni 70 gadi un tai vieta atrastos tikai kā eksponātam muzejā. Līdz ar to bieži vien eksperimenti balansējuši arī uz drošības robežas. Līdz šim ķīmijas laboratorijas tika atjaunotas pakāpeniski, tāpēc prieks, ka ķīmijas tehnoloģijas laboratorijai piešķirtais finansējums ļāvis to iekārtot pilnībā,» saka Agnese Stunda-Zujeva, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta lektore.

RTU pārstāve norāda, ka Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte šobrīd ir vienīgā Latvijā, kurai ir šādi komplektēta laboratorija. Jaunais aprīkojums būs ļoti vērtīgs studiju procesā, jo kurss Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti ir viens no pamata kursiem jauno ķīmijas tehnologu apmācībā, un viņi ir tie cilvēki, kas nākotnē strādās ražošanā.

«Paldies par mīlestību, ko veltāt savai profesijai – ķīmijai!» šādi pateicības vārdi tika daudzināti Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (RTU MLĶF), kur notika ikgadējais Latvijas ķīmijas un dabaszinātņu skolotāju seminārs, kurā tika sveikti trīspadsmit labākie ķīmijas skolotāji, kuri savus skolēnus izcili sagatavojuši studijām RTU. Stipendijas studijām saņēma arī divi izcilākie MLĶF studenti.

Skolotāji no Latvijas reģioniem un Rīgas saņēma RTU MLĶF un citu institūciju – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Organiskās sintēzes institūta, AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Olainfarm» – apbalvojumus.

Šogad par sasniegumiem skolēnu sagatavošanā ķīmijā un prasmi ieinteresēt skolēnus tālākajām studijām ķīmijas nozarē RTU ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu LZA pasniedza Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotājai Vēsmai Sūnai. Viņa ķīmijas studijām iedvesmojusi daudzus skolēnus, tostarp, RTU jauno zinātnieci, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošo pētnieci Dagniju Loču. V. Sūna atzina, ka apbalvojums viņas dzīvē ir ļoti zīmīgs un visiem klātesošajiem skolotājiem novēlēja skolēnus, kuri sekotu ķīmijas aicinājumam un izvēlētos arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar šo zinātni.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Rīga, 2007. gada 31.jūlijs - no 8. augusta līdz 9. augustam Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ESF projekta "ĶIPARI - Ķīmijas izglītības un profesionālās apmācības resursi internetā" ietvaros sadarbībā ar Valmieras Valsts ģimnāziju un dažiem Latvijas lielākajiem ķīmijas uzņēmumiem organizē Vidzemes reģiona 8. - 10. klašu skolēnu 2 dienu ķīmiķu vasaras skolu.

Projekta ietvaros, popularizējot ķīmijas nozari un veicinot informācijas sabiedrības izveidi, tiek izstrādāta Interneta mājas lapa (http://www.ktf.rtu.lv, sadaļa "Informācija ķīmijā") ar ķīmijas izglītības un profesionālās orientācijas resursiem, kura adresēta, galvenokārt, skolēniem un ķīmijas skolotājiem, taču tā varētu saistīt arī citus interesentus - studentus, augstskolu pasniedzējus, zinātniekus, uzņēmējus u.c.

Kā atzīst projekta vadītāja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā profesore Māra Jure, vasaras skolas mērķis ir sniegt skolēniem iespēju praktiski strādāt laboratorijā, veicināt viņu interesi par ķīmijas priekšmetu, saistoši informēt par ķīmiju un tās nozīmi mūsu dzīvē, par darba iespējām nozarē. Sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un tādiem uzņēmumiem kā A/S "Grindeks", A/S "Olainfarm", RTU un Valmieras Valsts ģimnāzija šopavasar aicināja Vidzemes reģiona skolēnus izmantot iespēju un piedalīties šajā pasākumā. Uz vasaras skolu pieteicās skolēni no visas Latvijas, diemžēl projektā paredzēto skolēnu skaits bija 50 un daļai pieteikušos jauniešu bija jāatsaka.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

No 8. augusta līdz 9. augustam Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ESF projekta ĶIPARI - Ķīmijas izglītības un profesionālās apmācības resursi internetā ietvaros sadarbībā ar Valmieras Valsts ģimnāziju un dažiem Latvijas lielākajiem ķīmijas uzņēmumiem organizē Vidzemes reģiona 8. - 10. klašu skolēnu 2 dienu ķīmiķu vasaras skolu, Db.lv informēja universitāte.

Projekta ietvaros, popularizējot ķīmijas nozari un veicinot informācijas sabiedrības izveidi, tiek izstrādāta Interneta mājas lapa (http://www.ktf.rtu.lv, sadaļa Informācija ķīmijā) ar ķīmijas izglītības un profesionālās orientācijas resursiem, kura adresēta, galvenokārt, skolēniem un ķīmijas skolotājiem, taču tā varētu saistīt arī citus interesentus - studentus, augstskolu pasniedzējus, zinātniekus, uzņēmējus u.c.

Kā atzīst projekta vadītāja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā profesore Māra Jure, vasaras skolas mērķis ir sniegt skolēniem iespēju praktiski strādāt laboratorijā, veicināt viņu interesi par ķīmijas priekšmetu, saistoši informēt par ķīmiju un tās nozīmi mūsu dzīvē, par darba iespējām nozarē. Sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un uzņēmumiem kā A/S Grindeks, A/S Olainfarm, RTU un Valmieras Valsts ģimnāzija šopavasar aicināja Vidzemes reģiona skolēnus izmantot iespēju un piedalīties šajā pasākumā. Projektā paredzēto skolēnu skaits bija 50 un daļai pieteikušos jauniešu bijis jāatsaka.

Ķīmijas nozarēs strādājošie uzņēmumi kāpina gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus.

Darbības rādītājus pērn ļāvusi uzlabot gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, gan ieguldītie resursi mārketingā. Uzņēmēji gan norāda arī uz riskiem, problēmām, ar kādām jārēķinās, ja valsts līmenī netiks radīti labvēlīgāki nosacījumi attīstībai. Tas attiecas gan uz kvalificēta darbaspēka piesaisti, gan ieguldījumiem vietējo zinātnes sasniegumu atpazīstamībā.

Svarīga Krievija

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis norāda, ka pagājušais gads ir bijis pozitīvi vērtējams faktiski visām ķīmijas nozarēm Latvijā – pieaudzis saražotās produkcijas apjoms, intensīvi meklēti jauni tirgi. Ļoti laba situācija esot kosmētikas un būvķīmijas produkcijas ražotājiem. Stabili attīstās farmācijas uzņēmumi, taču atbilstoši V. Skrīveļa teiktajam šajā nozarē nav vērojams straujš pieaugums, un tāds tas arī nav bijis gaidāms, ņemot vērā, ka runa ir par nozari, kas jau iepriekšējos gados sasniegusi ievērojamus darbības rādītājus. Respektīvi, panākt straujas izmaiņas ir ļoti grūti.

Iepriekšējais gads ķīmijas un farmācijas nozarē kopumā vērtējams pozitīvi – lielākie uzņēmumi ir krietni palielinājuši apgrozījumu, savukārt mazākie attīstās pamazām, bet stabili, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas apkopotā informācija.

«Veicot virkni nozares uzņēmumu aptauju, ir iespējams prognozēt, ka 2016. gadā pieaugs ne tikai ražošanas apjomi, tiks iekaroti jauni eksporta tirgi un radīti inovatīvi produkti, bet piesaistīti arī jauni darbinieki,» skaidro asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.

Kaut arī globālā tirgus situācija 2015. gadā ir bijusi svārstīga, nozares kopējie rādītāji ir bijuši pozitīvi. Uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radot jaunus produktus, kā arī paplašinot savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzoties uz jauniem tirgiem. Arī nākamā gada plānos ietilpst ražošanas apjomu palielināšana, papildus darbaspēka piesaiste un inovatīvu produktu radīšana.

No kopumā 90 000 latu, ko šodien, starptautiskajā Zinātnes dienā vadošā Baltijas valstu farmācijas uzņēmuma Grindeks fonds "Zinātnes un izglītības atbalstam" pasniedza pieredzējušajiem un jaunajiem Latvijas zinātniekiem, mācību spēkiem un mācību iestādēm, vislielākā atbalsta summa - 70 000 latu - piešķirta Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Nauda paredzēta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrai jaunas laboratorijas izveidei.

"Viens no Grindeks veiksmes faktoriem ir sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem un mācību iestādēm, kas sniedz iespēju veiksmīgāk apzināt un ieviest jaunākās tehnoloģijas, radīt jaunus produktus, sekmīgi sadarboties klīnisko pētījumu jomā un produktu izpētē, kā arī veicināt profesionālu nozares speciālistu izaugsmi un izglītošanos. Šogad lielāko atbalsta prēmiju Grindeks fonds "Zinātnes un izglītības atbalstam" piešķir Rīgas Tehniskajai universitātei, kas sagatavo farmaceitiskajai nozarei un tautsaimniecībai kopumā tik vitāli svarīgos eksakto un dabaszinātņu profesionāļus. Sadarbojoties ar mācību iestādēm - aprīkojot laboratorijas ar jaunākajām tehnoloģijām, labiekārtojot telpas un atjaunojot materiālo bāzi - Grindeks sniedz iespēju studentiem mācību procesā apgūtās zināšanas pārbaudīt praktiski, izmantot jaunākās tehnoloģijas un atbilstoši sagatavoties profesionālās karjeras sākumam farmācijas ražotnēs un pētniecības institūtos," norāda Grindeks valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons.

No kopumā 90 000 latu, ko 10.novembrī, starptautiskajā Zinātnes dienā Baltijas valstu farmācijas uzņēmuma Grindeks fonds Zinātnes un izglītības atbalstam pasniedza pieredzējušajiem un jaunajiem Latvijas zinātniekiem, mācību spēkiem un mācību iestādēm, vislielākā atbalsta summa - 70 000 latu - piešķirta Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Nauda paredzēta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrai jaunas laboratorijas izveidei, Db.lv informēja Grindeks pārstāve Ilze Kreicmane.

"Viens no Grindeks veiksmes faktoriem ir sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem un mācību iestādēm, kas sniedz iespēju veiksmīgāk apzināt un ieviest jaunākās tehnoloģijas, radīt jaunus produktus, sekmīgi sadarboties klīnisko pētījumu jomā un produktu izpētē, kā arī veicināt profesionālu nozares speciālistu izaugsmi un izglītošanos. Šogad lielāko atbalsta prēmiju Grindeks fonds Zinātnes un izglītības atbalstam piešķir Rīgas Tehniskajai universitātei, kas sagatavo farmaceitiskajai nozarei un tautsaimniecībai kopumā tik vitāli svarīgos eksakto un dabaszinātņu profesionāļus. Sadarbojoties ar mācību iestādēm - aprīkojot laboratorijas ar jaunākajām tehnoloģijām, labiekārtojot telpas un atjaunojot materiālo bāzi - Grindeks sniedz iespēju studentiem mācību procesā apgūtās zināšanas pārbaudīt praktiski, izmantot jaunākās tehnoloģijas un atbilstoši sagatavoties profesionālās karjeras sākumam farmācijas ražotnēs un pētniecības institūtos," norāda Grindeks valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons.

Ķīmijas un farmācijas nozarē strādājošo vidējais atalgojums šī gada pirmajā ceturksnī bija par aptuveni 200 eiro vairāk nekā vidējais atalgojums valstī 2015. gada pirmajos trijos mēnešos, kas bija 558 eiro. Vairāk nekā trešdaļa jomā nodarbināto cilvēku vienā darba vietā strādā 10 un vairāk gadus, jo tos apmierina gan atalgojums, gan darba vide, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) biedru darbinieku veiktais pētījums.

Asociācijas uzņēmumu darbinieku aptauja atklāj, ka Latvijas lielākajos ķīmijas un farmācijas uzņēmumos strādājošie speciālisti novērtē ne tikai atalgojumu un iespēju savienot darbu ar personīgo dzīvi, bet arī interesanto darbu un labus darba apstākļus. Lielākā daļa jeb 77,4% respondentu kā galveno iemeslu strādāt tieši ķīmijas vai farmācijas nozarē min interesanto darbu. Savukārt 22,6% atklāj, ka pašreizējā darba vietā ir saņēmuši trīs un vairāk paaugstinājumus. Tajā pašā laikā 62,3% aptaujāto speciālistu uzsver, ka motivāciju strādāt sekmē arī atsaucīgi un laipni kolēģi.

«Iespējas kāpt par karjeras kāpnēm nozarē ir ļoti lielas. Daudzi jaunie speciālisti, kuri darbu kādā no Latvijas ķīmijas vai farmācijas uzņēmumiem sāka uzreiz pēc prakses augstskolā vai koledžā, aptuveni desmit gados ir kļuvuši par vidējā līmeņa vadītājiem, bet ambiciozākajiem ir izdevies kļūt pat par augstākā līmeņa vadītājiem. To var skaidrot ar apstākli, ka uzņēmumi ir ieinteresēti savu jauno speciālistu karjeras izaugsmē, jo tie cilvēki, kuri pamazām kāpuši pa karjeras kāpnēm, kā vadītāji daudz labāk saprot darbinieku vajadzības,» uzsver LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Šodien a/s Olainfarm pasniedz naudas prēmijas ķīmijas skolotājiem. Prēmijas saņem tie skolotāji, kuri sagatavojuši visvairāk reflektantus studijām Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Materiālzinātnes un ietišķās ķīmijas fakultātē 2006./2007. mācību gadā, liecina a/s Olainfarm sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

Prēmijas saņem trīs ķīmijas skolotāji – Antra Zeile no Āgenskalna ģimnāzijas, Halina Marta Siņavska no Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Elga Lāce no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas.

Pasniedzot naudas prēmijas skolotājiem, a/s Olainfarm turpina jau iesākto - izglītības atbalstīšanu ķīmiski farmaceitiskajā nozarē. Šajā mācību semestrī a/s Olainfarm ir pasniegusi Solomona Hillera stipendijas, tāpat arī apmaksā četras budžeta vietas studijām RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

Kompānijas atbalsts un sadarbība ar mācību iestādēm un mācību spēkiem tiek novērtēta arī no citu organizāciju puses – šā gada oktobrī a/s Olainfarm saņēma Latvijas Darba Devēju konfederācijas atzinību par ieguldījumu ķīmijas un farmācijas nozares ilgtermiņa attīstībā un kvalificētu speciālistu sagatavošanā sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Dobeles būvķīmijas ražotājs Tenachem ir ieviesis automatizētās tehnoloģijas un tādējādi materiālu saražo, patērējot pēc iespējas mazāk cilvēkresursu. Šobrīd automatizētās iekārtas veic tādu darbu, kas ir kaitīgs cilvēkam un ko ierindas ražošanas darbiniekiem nebūtu vēlams darīt. Savukārt augsti kvalificētiem speciālistiem ir uzdevums apkalpot šīs iekārtas un nodrošināt to nepārtrauktu darbību. Tā kā automatizētas iekārtas strādā produktīvāk nekā manuāli vadītas cilvēku iekārtas, uzņēmumam ir iespēja nodrošināt saviem darbiniekiem labāku atalgojumu.

Arī uzņēmuma Tenachem klienti un sadarbības partneri, ražojot stikla paketes, strādā ar pilnībā automatizētām līnijām. Šajā procesā piedalās mazāk par desmit cilvēkiem, toties darbojas vairāki desmiti tehnikas vienību, kas tiek koordinētas caur datorprogrammatūru. Tās uzsāk darbu, jau saņemot pasūtījumu loga vai stikla paketes ražošanai – dati automātiski tiek ievadīti sistēmā, attiecīgi programmatūra ražotnē pati aprēķina nepieciešamo daudzumu un atbilstoši tam griež stiklu. Vienīgais darbs, kas ir jāizdara cilvēkam – jānoņem gala izstrādājums no līnijas un jāuzliek uz transportēšanas vienības.

Nākošajām paaudzēm nepieciešams apgūt specifiskas zināšanas, kas ļauj noturēties darba tirgū, jo šobrīd vienkārši krāvēji pamazām tiek aizvietoti ar automatizētām līnijām. Jau tagad ir skaidrs, ka, piemēram, inženieru darbs būs pieprasīts vienmēr. Būs vajadzīgi darbinieki, kas spēj izdomāt ražošanas procesus un uzstādīt tiem nepieciešamās iekārtas. Ja iekārtas tiek saliktas nepareizi un nestrādā vai tiek saražota brāķēta produkcija, neviens robots nespēs palīdzēt. Šajā situācijā inženierim ir jāsaprot, kas ir noticis, jāspēj izanalizēt situāciju un rast risinājumu.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.