Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (RTU MLĶF) Studentu pašpārvalde īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Profesionālās orientācijas un karjeras attīstības ķīmijas nozarē informācijas dienas.

No 19. līdz 22. februārim (plkst.10-13) fakultātes telpās, Rīgā, Āzenes ielā 14 projekta ietvaros tiks rīkotas profesionālās orientācijas un karjeras attīstības informācijas dienas, kuru laikā studenti varēs tikties ar ķīmijas nozares profesionāļiem un iepazīties ar darba iespējām ķīmijas nozarē Latvijā.

Informācijas dienu mērķis ir skaidrot, kādas darba iespējas paveras ķīmijas nozares specialitāšu studentiem un absolventiem, parādīt ķīmijas nozares dažādību, celt nozares popularitāti un prestižu jauniešu vidū, kā arī celt RTU MĶF studentu motivāciju turpināt studijas ķīmijas nozarē.

Informācijas dienu laikā RTU MLĶF gaiteņos būs izvietoti stendi ar aktuālāko informāciju par ķīmijas nozari, studentiem būs iespēja tikties ar dažādu uzņēmumu, institūtu un iestāžu pārstāvjiem un piedalīties ekskursijās uz dažādām ķīmijas nozarē strādājošo (t. i., ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes, materiālu tehnoloģijas un dizaina, tekstila un apģērbu tehnoloģijas speciālistu) darba vietām - RTU struktūrvienībām, a/s Grindeks, Organiskās sintēzes institūtu, SIA Binders, SIA Syntagon Baltic, SIA Sakret u. c.

Piektdien, 23. novembrī, plkst. 10.30 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) Āzenes ielā 14 (101. klausītavā) rīkos apspriedi Ķīmija kā prioritāte, pulcējot ķīmijas un fizikas skolotājus no Latvijas vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēm, lai kopā ar sponsoriem pateiktos par veiksmīgu un regulāru topošo ķīmijas un fizikas studentu sagatavošanu, kā arī piedāvātu iespēju noklausīties priekšlasījumus par ķīmijas lomu būvmateriālu un pārtikas produktu ražošanā un par ķīmiķu un fiziķu sadarbību jauno materiālu izstrādē.

Apspriedes laikā otro reizi tiks pasniegta arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un RTU MLĶF iedibinātā Emīlijas Gudrinieces balva labākajam Latvijas ķīmijas skolotājam, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Apspriedes laikā sadarbībā ar a/s Olainfarm, SIA Sakret, a/s Grindeks, a/s Cemex, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Lietišķās ķīmijas institūtu, Neorganiskās ķīmijas institūtu, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, MLĶF Polimērmateriālu institūtu un MLĶF Silikātu materiālu institūtu RTU MLĶF apbalvos 22 ķīmijas skolotājus un trīs fizikas skolotājus. Apbalvojumi tiks piešķirti to skolu ķīmijas un fizikas skolotājiem, kuru absolventi regulāri izvēlas studēt ķīmiju un fiziku RTU.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu laboratorija tikusi pie mūsdienīgām un kvalitatīvām iekārtām, pie kurām apgūt un pētīt ražošanas pamatprocesus.

«Līdz šim fakultātes studenti šos laboratorijas darbus veica ar ļoti novecojušu aparatūru; vienai no vecākajām iekārtām bija pat aptuveni 70 gadi un tai vieta atrastos tikai kā eksponātam muzejā. Līdz ar to bieži vien eksperimenti balansējuši arī uz drošības robežas. Līdz šim ķīmijas laboratorijas tika atjaunotas pakāpeniski, tāpēc prieks, ka ķīmijas tehnoloģijas laboratorijai piešķirtais finansējums ļāvis to iekārtot pilnībā,» saka Agnese Stunda-Zujeva, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta lektore.

RTU pārstāve norāda, ka Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte šobrīd ir vienīgā Latvijā, kurai ir šādi komplektēta laboratorija. Jaunais aprīkojums būs ļoti vērtīgs studiju procesā, jo kurss Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti ir viens no pamata kursiem jauno ķīmijas tehnologu apmācībā, un viņi ir tie cilvēki, kas nākotnē strādās ražošanā.

«Paldies par mīlestību, ko veltāt savai profesijai – ķīmijai!» šādi pateicības vārdi tika daudzināti Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (RTU MLĶF), kur notika ikgadējais Latvijas ķīmijas un dabaszinātņu skolotāju seminārs, kurā tika sveikti trīspadsmit labākie ķīmijas skolotāji, kuri savus skolēnus izcili sagatavojuši studijām RTU. Stipendijas studijām saņēma arī divi izcilākie MLĶF studenti.

Skolotāji no Latvijas reģioniem un Rīgas saņēma RTU MLĶF un citu institūciju – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Organiskās sintēzes institūta, AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Olainfarm» – apbalvojumus.

Šogad par sasniegumiem skolēnu sagatavošanā ķīmijā un prasmi ieinteresēt skolēnus tālākajām studijām ķīmijas nozarē RTU ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu LZA pasniedza Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotājai Vēsmai Sūnai. Viņa ķīmijas studijām iedvesmojusi daudzus skolēnus, tostarp, RTU jauno zinātnieci, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošo pētnieci Dagniju Loču. V. Sūna atzina, ka apbalvojums viņas dzīvē ir ļoti zīmīgs un visiem klātesošajiem skolotājiem novēlēja skolēnus, kuri sekotu ķīmijas aicinājumam un izvēlētos arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar šo zinātni.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Rīga, 2007. gada 31.jūlijs - no 8. augusta līdz 9. augustam Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ESF projekta "ĶIPARI - Ķīmijas izglītības un profesionālās apmācības resursi internetā" ietvaros sadarbībā ar Valmieras Valsts ģimnāziju un dažiem Latvijas lielākajiem ķīmijas uzņēmumiem organizē Vidzemes reģiona 8. - 10. klašu skolēnu 2 dienu ķīmiķu vasaras skolu.

Projekta ietvaros, popularizējot ķīmijas nozari un veicinot informācijas sabiedrības izveidi, tiek izstrādāta Interneta mājas lapa (http://www.ktf.rtu.lv, sadaļa "Informācija ķīmijā") ar ķīmijas izglītības un profesionālās orientācijas resursiem, kura adresēta, galvenokārt, skolēniem un ķīmijas skolotājiem, taču tā varētu saistīt arī citus interesentus - studentus, augstskolu pasniedzējus, zinātniekus, uzņēmējus u.c.

Kā atzīst projekta vadītāja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā profesore Māra Jure, vasaras skolas mērķis ir sniegt skolēniem iespēju praktiski strādāt laboratorijā, veicināt viņu interesi par ķīmijas priekšmetu, saistoši informēt par ķīmiju un tās nozīmi mūsu dzīvē, par darba iespējām nozarē. Sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un tādiem uzņēmumiem kā A/S "Grindeks", A/S "Olainfarm", RTU un Valmieras Valsts ģimnāzija šopavasar aicināja Vidzemes reģiona skolēnus izmantot iespēju un piedalīties šajā pasākumā. Uz vasaras skolu pieteicās skolēni no visas Latvijas, diemžēl projektā paredzēto skolēnu skaits bija 50 un daļai pieteikušos jauniešu bija jāatsaka.

Iepriekšējais gads ķīmijas un farmācijas nozarē kopumā vērtējams pozitīvi – lielākie uzņēmumi ir krietni palielinājuši apgrozījumu, savukārt mazākie attīstās pamazām, bet stabili, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas apkopotā informācija.

«Veicot virkni nozares uzņēmumu aptauju, ir iespējams prognozēt, ka 2016. gadā pieaugs ne tikai ražošanas apjomi, tiks iekaroti jauni eksporta tirgi un radīti inovatīvi produkti, bet piesaistīti arī jauni darbinieki,» skaidro asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.

Kaut arī globālā tirgus situācija 2015. gadā ir bijusi svārstīga, nozares kopējie rādītāji ir bijuši pozitīvi. Uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radot jaunus produktus, kā arī paplašinot savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzoties uz jauniem tirgiem. Arī nākamā gada plānos ietilpst ražošanas apjomu palielināšana, papildus darbaspēka piesaiste un inovatīvu produktu radīšana.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Ķīmijas un farmācijas nozarē strādājošo vidējais atalgojums šī gada pirmajā ceturksnī bija par aptuveni 200 eiro vairāk nekā vidējais atalgojums valstī 2015. gada pirmajos trijos mēnešos, kas bija 558 eiro. Vairāk nekā trešdaļa jomā nodarbināto cilvēku vienā darba vietā strādā 10 un vairāk gadus, jo tos apmierina gan atalgojums, gan darba vide, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) biedru darbinieku veiktais pētījums.

Asociācijas uzņēmumu darbinieku aptauja atklāj, ka Latvijas lielākajos ķīmijas un farmācijas uzņēmumos strādājošie speciālisti novērtē ne tikai atalgojumu un iespēju savienot darbu ar personīgo dzīvi, bet arī interesanto darbu un labus darba apstākļus. Lielākā daļa jeb 77,4% respondentu kā galveno iemeslu strādāt tieši ķīmijas vai farmācijas nozarē min interesanto darbu. Savukārt 22,6% atklāj, ka pašreizējā darba vietā ir saņēmuši trīs un vairāk paaugstinājumus. Tajā pašā laikā 62,3% aptaujāto speciālistu uzsver, ka motivāciju strādāt sekmē arī atsaucīgi un laipni kolēģi.

«Iespējas kāpt par karjeras kāpnēm nozarē ir ļoti lielas. Daudzi jaunie speciālisti, kuri darbu kādā no Latvijas ķīmijas vai farmācijas uzņēmumiem sāka uzreiz pēc prakses augstskolā vai koledžā, aptuveni desmit gados ir kļuvuši par vidējā līmeņa vadītājiem, bet ambiciozākajiem ir izdevies kļūt pat par augstākā līmeņa vadītājiem. To var skaidrot ar apstākli, ka uzņēmumi ir ieinteresēti savu jauno speciālistu karjeras izaugsmē, jo tie cilvēki, kuri pamazām kāpuši pa karjeras kāpnēm, kā vadītāji daudz labāk saprot darbinieku vajadzības,» uzsver LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Ķīmijas nozarēs strādājošie uzņēmumi kāpina gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus.

Darbības rādītājus pērn ļāvusi uzlabot gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, gan ieguldītie resursi mārketingā. Uzņēmēji gan norāda arī uz riskiem, problēmām, ar kādām jārēķinās, ja valsts līmenī netiks radīti labvēlīgāki nosacījumi attīstībai. Tas attiecas gan uz kvalificēta darbaspēka piesaisti, gan ieguldījumiem vietējo zinātnes sasniegumu atpazīstamībā.

Svarīga Krievija

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis norāda, ka pagājušais gads ir bijis pozitīvi vērtējams faktiski visām ķīmijas nozarēm Latvijā – pieaudzis saražotās produkcijas apjoms, intensīvi meklēti jauni tirgi. Ļoti laba situācija esot kosmētikas un būvķīmijas produkcijas ražotājiem. Stabili attīstās farmācijas uzņēmumi, taču atbilstoši V. Skrīveļa teiktajam šajā nozarē nav vērojams straujš pieaugums, un tāds tas arī nav bijis gaidāms, ņemot vērā, ka runa ir par nozari, kas jau iepriekšējos gados sasniegusi ievērojamus darbības rādītājus. Respektīvi, panākt straujas izmaiņas ir ļoti grūti.

No 8. augusta līdz 9. augustam Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ESF projekta ĶIPARI - Ķīmijas izglītības un profesionālās apmācības resursi internetā ietvaros sadarbībā ar Valmieras Valsts ģimnāziju un dažiem Latvijas lielākajiem ķīmijas uzņēmumiem organizē Vidzemes reģiona 8. - 10. klašu skolēnu 2 dienu ķīmiķu vasaras skolu, Db.lv informēja universitāte.

Projekta ietvaros, popularizējot ķīmijas nozari un veicinot informācijas sabiedrības izveidi, tiek izstrādāta Interneta mājas lapa (http://www.ktf.rtu.lv, sadaļa Informācija ķīmijā) ar ķīmijas izglītības un profesionālās orientācijas resursiem, kura adresēta, galvenokārt, skolēniem un ķīmijas skolotājiem, taču tā varētu saistīt arī citus interesentus - studentus, augstskolu pasniedzējus, zinātniekus, uzņēmējus u.c.

Kā atzīst projekta vadītāja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietniece mācību darbā profesore Māra Jure, vasaras skolas mērķis ir sniegt skolēniem iespēju praktiski strādāt laboratorijā, veicināt viņu interesi par ķīmijas priekšmetu, saistoši informēt par ķīmiju un tās nozīmi mūsu dzīvē, par darba iespējām nozarē. Sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un uzņēmumiem kā A/S Grindeks, A/S Olainfarm, RTU un Valmieras Valsts ģimnāzija šopavasar aicināja Vidzemes reģiona skolēnus izmantot iespēju un piedalīties šajā pasākumā. Projektā paredzēto skolēnu skaits bija 50 un daļai pieteikušos jauniešu bijis jāatsaka.

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Šī gada pirmajos desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 483 523 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

2008.gada desmit mēnešos iir apmierinājusi 59 maksātnespējīgo uzņēmumu 409 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada desmit mēnešos bija 1 182 Ls.

2008.gada oktobrī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 96 389 Ls 73 darbiniekiem no 6 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada oktobrī bija 1 320 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada desmit mēnešos piešķirtas SIA LIEPAJA PELLETS 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 87 407 latu apmērā, SIA AMAZING LATVIJA 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 71 727 latu apmērā, SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA „BŪVTEHRENT” 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 315 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UN VIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA GALIŅI 13 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 180 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā, SIA 21ST DRIVE TECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 835 latu apmērā, SIA VEF KTR 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 12 722 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA EMPIRE HAIR DESIGN 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 814 latu apmērā.