Nomniekiem arvien biežāk nākas saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas, uzsver nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate komercplatību nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs, piebilstot, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos novērota uzņēmēju vēlme uzlabot darba apstākļus, kas sekmējusi komercplatību tirgus aktivitāti.

Biroju nomas tirgū 3. ceturksnī Rīgā tika piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru apmērā 71 biroju centrā, norādīts Arco Real Estate komercplatību tirgus pārskatā. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases telpas ir ierobežotas. Ierobežotā piedāvājuma rezultātā nomniekiem kā alternatīva 3. ceturksnī tika piedāvāti B klases biroji ar augstu tehnisko nodrošinājumu, tomēr G. Kanenbergs prognozē, ka nākotnē augstākās klases komerctelpu piedāvājums palielināsies, ņemot vērā Pārdaugavā esošā projekta Z-Towers būvniecību, kā arī Skanstes ielas apkaimes papildināšanu ar jaunu biroju ēku.

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Neraugoties uz visai pieticīgo ekonomikas atgūšanos, kura gan joprojām rada bažas, pasaules iecienītākajās iepirkšanās ielās telpu nomas maksa šogad ir palielinājusies, atsaucoties uz konsultāciju kompānijas Cushman&Wakefield pētījumu, ziņo europe-re.com.

81% gadījumu no apskatītajām 63 pasaules iecienītākajām tirdzniecības ielām nomas maksa ir palielinājusies. 19% gadījumu konstatēts nomas maksas samazinājums (pērn tāds novērots 34% apskatīto vietu pasaulē).

Kopumā dati ir apkopoti par 278 populārām tirdzniecības ielām/kvartāliem 63 valstīs. Dārgākā veikalu telpu nomas maksa joprojām ir Ņujorkas 5. avēnijā (5th Avenue), kur gada laikā nomas maksa ir palielinājusies par piektdaļu (21.6%). Otrā augstākā komercplatību nomas maksa ir Honkongas Causeway Bay, bet trešās dārgākās ielas titulu ieguvusi Tokijas Ginza. Lielāko kāpumu Top10 piedzīvojusi Sidnejas Pitt Street Mall – no devītās uz ceturto dārgāko vietu, tur noma gada laikā ir sadārdzinājusies par trešdaļu.

Saglabājoties pieprasījumam 2012. gada līmenī pēc biroju un tirdzniecības telpu nomas, 2013. gadā var iestāties to deficīts, jo būtisks jaunu vai atjaunotu ēku papildinājums nav gaidāms. Līdz ar to ir prognozējama nomas maksas paaugstināšanās par 10 – 15% salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Šāda prognoze iekļauta nekustamo īpašumu operatora Rent In Riga komercplatību nomas tirgus apskatā.

2012. gadā vidējā A klases biroju nomas maksa bija 11 eiro par kvadrātmetru, bet vidējā B klases biroju nomas maksa - 7 eiro par kvadrātmetru. Vidējā aktīvu gājēju ielu tirdzniecības platību nomas cena 2012. gadā bija aptuveni 25 eiro par kvadrātmetru, savukārt pārējo tirdzniecības platību vidējā nomas maksa - 10 eiro par kvadrātmetru.

Tirdzniecības telpu piepildījums Rīgas aktīvajā centrā jau 2012. gadā tuvojās 100%, aizpildītas ir gandrīz visas telpas Vecrīgā. Klusajā centrā nav daudz telpu, kurās pirmais stāvs ir piemērots tirdzniecības vajadzībām, tāpat audzis tirdzniecības telpu piepildījums arī tirdzniecības centros, kur pagaidām neaizpildītās telpas pārsvarā atrodas augšējos stāvos vai arī «tumšākajos stūros».

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Lai arī Latvija daudzos makroekonomiskajos un nekustamā īpašuma tirgu raksturojošos rādītājos ir kļuvusi par antirekordisi Eiropā, pašlaik tā atgūst konkurētspēju biznesa izvietošanai.

Zemākas darbaspēka izmaksas, kurš turklāt ir labi izglītots, lētāka noma, plaša komercplatību izvēle ir ieinteresējusi atsevišķus biznesus izvērtēt iespēju ienākt šajā tirgū. Pasaulē kompānijas joprojām meklē optimizācijas iespējas, un Rīga tiek izskatīta kā iespējamā vieta, piemēram, t.s. zvanu centru, apkalpojošo biroju izvietošanai, datu centriem u.c., pauda Colliers Int. partneris Deniss Kairāns.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir uzdevusi Satiksmes departamentam līdz 2022. gada 1. aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Krišjāņa Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Rīgas domes deputāte Ieva Siliņa informē, ka šis projekts varētu tikt īstenots jau 2022. gada vasarā. Izvērtējot Rīgas un citu Eiropas pilsētu īstermiņa vai ilgtermiņa pieredzi, tas būtu liels ieguvums pilsētas iedzīvotājiem, tūristiem, bet jo īpaši - uzņēmējiem.

Ar mērķi atdzīvināt pilsētas centru, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un pilsētvides attīstību, līdz šim ir veikti trīs eksperimenti – uz laiku atvēlot gājējiem Tērbatas, Ģertrūdes un Blaumaņa ielas. Rīgas domes aptaujas dati liecina, ka vietējo kafejnīcu un tirdzniecības vietu apmeklējums un peļņa tajā laikā pieauga līdz pat 30%. Turklāt vairākas privātpersonas, uzzinot, ka Tērbatas iela varētu kļūt par gājēju ielu, tur ir iegādājušās nekustamo īpašumu.

Situācija nekustamo īpašumu tirgū ir stabilizējusies, uzskata nekustamo īpašumu kompāniju grupas Balsts novērojumi

Pēc Balsta datiem, septembrī dzīvokļu cenu pieaugums ir apstājies. Vidējā cena mikrorajonos bija 580 – 620 eiro/m2, centrā – ap 1000 eiro/m2. Joprojām pieprasītākie ir divu istabu dzīvokļi ar kvalitatīvu remontu, kas maksātu līdz 80 tūkst. eiro. Minimāls cenu pieaugums septembrī bijis tikai Vecmīlgrāvī.

Komercplatību segments bijis aktīvs. Joprojām lielākais pieprasījums ir pēc telpām pirmajos stāvos ielās ar aktīvu cilvēku plūsmu Rīgas centrā un Vecrīgā. Rīgas mikrorajonos aktivitāte ir pie lielākajām tirdzniecības vietām, tirdzniecības centriem un tirgus laukumiem. Pieprasījums saglabājies arī pēc biroju telpām 30 – 50 m2 platībā.

Komercplatību nomas tirgus attīstība ir atkarīga gan no pasaules, gan Latvijas ekonomiskās situācijas nākotnē. Ja piepildīsies valdības prognozētais 3,3% iekšzemes kopprodukta pieaugums 2011.gadā, aktivitātei tirgū būtu jāpieaug, norāda kompānija Rent in Riga.

Izaugsme nozīmē lielāku aktivitāte uzņēmējdarbībā. Tad arī nomas tirgus būs aktīvs, jo uzņēmēji vēlēsies paplašināt savu darbību un meklēs jaunas telpas.

Kompānijas speciālists Jānis Lipša pieļauj, ka ziņas par ekonomikas atveseļošanos var rosināt lielāku pieprasījumu – uzņēmējiem varētu likties, ka ir pienācis pēdējais izdevīgais brīdis telpu nomāšanai.

Tikmēr ziemā nomas maksa tirdzniecības telpām nepaaugstināsies, taču arī nekritīsies. Vēlāk, tuvojoties vasarai un tūrisma sezonai, 2011.gada pavasarī gan varētu būt vērojams tās kāpums, uzskata Jānis Lipša.

Ziemas sezona komerctelpu nomas maksām ir stabils periods, jo nomas maksu ietekmē arī komunālo maksājumu pieaugums ziemā.