«Ja runā par procesa raitumu un ilgumu, tad es neredzēju problēmas. Nekad jau - vai tas būtu 1998. gads vai 2002. gads - process neritēja gludi. Tas, kas šoreiz bija atšķirīgs, - dīvainu, pretrunīgu un vienkārši muļķīgu izteikumu pārbagātība,» atbildot uz laikraksta Diena norādi, ka daudzi šīs koalīcijas veidošanās procesu vērtē kā samocītu, sacījis politikas zinātnieks Jānis Ikstens.
«Līderis šajā ziņā, protams, bija Zatlera partija, kur cilvēki vienā mierā pirmdien saka «A», otrdien saka, ka nekas tāds nav teikts. Es visu saprotu: cilvēkiem gadās aizmirst, ko viņi iepriekšējā dienā teikuši, nu nepaskatījās ziņu lentēs... Tomēr, grozi, kā gribi, tā ir melošana, vienkārši melošana, par ko bērniem labākajā gadījumā aizrāda, bet dažkārt uzšauj pa dibenu. Ja cilvēki nāk ar jaunas politikas pieteikumu, tad tik sekli peldēt, tik primitīvi caurkrist... Iemesli varētu būt vairāki. Politiskās pieredzes trūkums, jo Zatlera pieredze tomēr ir specifiska, Rīgas pils pieredze, nevis tāda partiju wheeling - dealing mehānismu zināšana. Darbības nekoordinētība. Es īsti nepiekrītu viedoklim, ka ZRP ir vairāki varas centri, man liekas, to lēmumu pieņēmēju patiesībā tur ir maz, bet nelaime tā, ka partijā vēl nav nedz struktūras, nedz skaidras neformālās hierarhijas, un tad gadās pašdarbība,» skaidrojis Ikstens.
«Ja mēs atceramies citas t. s. jaunās partijas - Jauno laiku vai Jauno partiju -, tās neizveidojās pusotru mēnesi pirms vēlēšanām. Jebkurā gadījumā tie cilvēki kādu laiku bija rotējuši pa vienu orbītu,» viņš piebildis.
Db.lv jau vēstījis, ka ZRP sākotnēji paziņoja, ka sadarbību ar Saskaņas centru varētu izjaukt tikai ar tankiem, taču šobrīd koalīciju veido ZRP, Vienotība un Nacionālā apvienība.