Ikea paplašinās Latvijā un 2024. gada vasarā tiks atvērta jauna klientu apkalpošanas vieta Liepājā.

Tā būs pirmā mazāka apmēra apkalpošanas vieta Latvijā – plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, kas ieviests, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus. Atverot jaunu Ikea klientu apkalpošanas vietu, Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta lielāka Ikea preču un pakalpojumu pieejamība piekļuves un cenas ziņā.

Ikea plānošanas un preču pasūtīšanas centrs tiek veidots, lai klientiem palīdzētu plānot telpu iekārtojumu, izmantojot Ikea labiekārtošanas risinājumus, piemēram, virtuvēs, uzglabāšanas telpās, guļamistabās u.c. Klientiem būs iespēja saņemt iepriekš pieteiktus, Ikea speciālistu sniegtus klātienes individuālās plānošanas pakalpojumus, šim nolūkam īpaši atvēlētās zonās plānot pašrocīgi vai ar Ikea darbinieku palīdzību, kā arī uzreiz pasūtīt telpu iekārtojuma plānā iekļautās mēbeles. Plānošanas un preču pasūtīšanas centrā varēs arī ērti veikt Ikea pasūtījumus tiešsaistē un saņemt pasūtītās preces.

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" nākamā gada vasarā Pērnavā atklās Baltijas valstīs pirmo mazo "IKEA" veikalu, informē uzņēmumā.

"IKEA" mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova pauda, ka jaunā koncepta klientu apkalpošanas vieta - mazāka formāta veikals - ļaus klientiem iepirkties "IKEA" arī vietās, kur pilna izmēra veikala izveide nav iespējama.

""IKEA" Pērnavā daudzas preces varēs apskatīt ekspozīciju zālē, kas veidota, lai sniegtu pircējiem iedvesmu mājokļa labiekārtošanai un iespēju klātienē apskatīt un izmēģināt dažādus interjera risinājumus. Tūlītējai iegādei būs pieejamas 500 dažādas preces, bet viss "IKEA" klāsts būs pieejams interneta veikalā," klāstīja kompānijas pārstāve.

Maza izmēra veikalā būs arī zviedru uzkodu zona.

Pirmais "IKEA" mazais veikals Baltijas valstīs būs aptuveni 1500 kvadrātmetru liels un atradīsies jau gatavās telpās kopā ar citiem nomniekiem.

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" izsludinājis 20 vakanču darbam pārdošanas, loģistikas un klientu apkalpošanas nodaļā Liepājā, informē uzņēmumā.

Pamata stundu likme atkarībā no vakances ir no 7,05 eiro.

Klientu apkalpošanas vietu Liepājā plānots atvērt šogad pavasarī.

Jau ziņots, ka Liepājā "IKEA" filiāle strādās kā plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus.

Paredzēts, ka "IKEA" plānošanas un preču pasūtīšanas centra platība Liepājā būs 1000 kvadrātmetru. Klientu apkalpošanas vieta atradīsies Ezermalas ielā.

Liepājā būs Latvijā otrā "IKEA" klientu apkalpošanas vieta. Rīgā "IKEA" veikals un tiešsaistes veikals atvērts kopš 2018.gada.

Tāpat vēstīts, ka "IKEA" pārvaldītājs Latvijā SIA "Paul Mason Properties" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.augustam, strādāja ar 93,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka divas reizes - līdz 8,656 miljoniem eiro.

Liepājā 11.aprīlī darbu sāks mēbeļu tirgotāja "IKEA" filiāle, informē uzņēmumā.

Šī būs otrā klientu apkalpošanas vieta Latvijā. Savukārt Baltijas valstīs šī būs astotā klientu apkalpošanas vieta, jo vēl četras atrodas Lietuvā un divas - Igaunijā.

Jau ziņots, ka Liepājā "IKEA" filiāle strādās kā plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus.

Plānots, ka "IKEA" plānošanas un preču pasūtīšanas centra platība Liepājā būs 1000 kvadrātmetru. Klientu apkalpošanas vieta atradīsies Ezermalas ielā.

Rīgā "IKEA" veikals un tiešsaistes veikals atvērts kopš 2018.gada.

"IKEA" pārvaldītājs Latvijā SIA "Paul Mason Properties" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.augustam, strādāja ar 93,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka divas reizes - līdz 8,656 miljoniem eiro.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.

Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.

Investējot 500 000 eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” atklājusi restorānu Rīgā, Dzērbenes ielā.

Tas šobrīd ir 51. uzņēmuma restorāns Latvijā. Kā norāda “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela, uzņēmums šogad mērķtiecīgi turpina savu paplašināšanās stratēģiju tirgū, un kopumā šogad Latvijā plānots atvērt vēl 2 restorānus.

Restorāna ēka Rīgā, Dzērbenes ielā, ir uzbūvēta trijos stāvos ar kopējo platību 419 m2. Pirmajā un otrajā stāvā atrodas restorāna telpas, bet trešajā stāvā – tehniskās telpas. Jaunajam restorānam ir “drive-in” jeb auto kase, savukārt vasaras mēnešos klientiem būs iespēja izmantot arī āra terasi. Kopumā restorāna iekštelpās būs sēdvietas 90 klientiem.

“Tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un citviet Eiropā, arī Latvijā īstenojam mūsu paplašināšanās stratēģiju, atverot jaunus restorānus. Līdztekus šodien atklātajam restorānam Rīgā, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunus restorānus arī Tukumā un Alūksnē. Jāuzsver, ka iepriekš “Hesburger” restorāns šajā Rīgas pusē atradās faktiski blakus šodien jaunatvērtā restorāna ēkai. Šī ēku kompleksa attīstības plānu rezultātā nolēmām mūsu iepriekšējo restorānu pārcelt uz citu, pavisam no jauna celtu ēku Dzērbenes ielā, kas ļauj mums paplašināties un būt aizvien pieejamiem klientiem šajā Rīgas daļā, kur atrodamies jau vairāk nekā 10 gadus. Vienlaikus tā ir iespēja piedāvāt klientiem ēdināšanas pakalpojumus svaigi remontētās, modernizētās telpās. Jaunajā restorānā nodrošināsim arī darbavietas 20 cilvēkiem,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi – vieglais un grūtais, tad automātiski izvēlos grūto, jo es ticu, ka tur būs kaut kas labāks,” intervijā Dienas Biznesam saka restorāna John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis, kura vadītais restorāns nupat ieguvis Michelin zvaigzni.

Fragments no intervijas

Lūdzu, iepazīstini ar sevi! Kā veidojies tavs ceļš līdz virtuvei?

Esmu no Limbažu puses – Alojas. Vidusskola nebija man, jo ar atzīmēm bija, kā bija. Iestājos Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Otrajā, trešajā kursā biju pārliecināts, ka šajā profesijā nestrādāšu. Pabeigšu skolu, saņemšu diplomu un, visticamāk, iešu tēva pēdās – būšu celtnieks. Klikšķis bija tad, kad neplānotas sagadīšanās pēc es nonācu praksē Dikļu pils restorānā, kurā strādāja Valters Zirdziņš. Tā bija pirmā vieta, kur es sapratu, ka pavārs nav tikai tas, kurš taisa karbonādes un kotletes. Nokārtoju eksāmenus, man piedāvāja palikt tur strādāt, bet pēdējā gadā man bija skaidra vīzija – Rīga un Vecrīga. Tas bija mērķis, jo visi par to runāja – Vecrīga ir pavāru Meka un labākā vieta, kur būt pavāram. Dzīvē, protams, pierādījies, ka tas tā nav. Devos uz Vecrīgu – staigāju pa restorāniem un jautāju, vai nevajag darbiniekus. Viena no vietām, kur es iegāju, bija restorāns Vive le Figaro. Tajā laikā Vincents, Kaļķu vārti un Vive le Figaro bija vieni no top restorāniem. Pieredzes man nekādas nebija, bet tas bija forši, ka Vive le Figaro šefpavārs man deva šo iespēju. Es spēju sevi ātri pierādīt. Uznāca krīze, šo restorānu vēra ciet, jo tas bija dārgs, ar labiem produktiem un kvalitāti.

Konkursā "Latvijas gada pavārs" šogad uzvarējusi restorāna "Ferma" šefpavāre Valērija Čudova, bet par "Latvijas gada pavārzelli 2023" kļuvusi Elīna Potapova no restorāna "Snatch", aģentūru LETA informēja konkursa rīkotāju sabiedrisko attiecību pārstāvji.

Tāpat noskaidrota komanda, kura 2024.gadā dosies uz Norvēģiju pārstāvēt Latviju "Bocuse d'Or" sacensībās. Šo ceļazīmi izcīnīja pērnā gada gada pavāra titula ieguvējs, restorāna "Ferma" šefpavārs Nils Ģēvele kopā ar pērnā gada pavārzelli Agati Batragu un treneri, trīskārtēju "Latvijas gada pavārs" ieguvēju Dināru Zvidriņu.

Konkurss notika starptautiskās izstādes "Riga Food 2023" ietvaros.

Konkursa mērķis ir ne tikai noskaidrot Latvijas labāko pavāru, bet arī veicināt Latvijas pavāru profesionalitātes izaugsmi. Kopš 2006.gada Labākais gada šefpavārs saņems "Reaton Zelta pavārnīcu", bet kopš 2018.gada labākais pavārzellis saņem "Reaton Koka pavārnīcu".

Rīgas restorāns "Čarlstons" septembrī pārtrauks darbību, liecina restorāna ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Restorāna pārstāvji informē, ka iestādes pēdējā darba diena būs 3.septembris.

Slēgs restorānu Vincents 

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā...

Restorāns atrodas Blaumaņa ielā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka restorāna īpašnieks SIA "BBQ" pērn strādāja ar 839 820 eiro apgrozījumu, kas ir par 45,9% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 105 346 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmuma gada pārskatā par 2022.gadu teikts, ka uzņēmums nodarbina 30 darbiniekus.

"BBQ" reģistrēts 2009.gadā, tā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Artūrs Birnbaums.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada jūnijā pasludināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesu.

Tāpat vēstīts, ka augusta beigās par darbības beigšanu paziņoja arī Mārtiņa Rītiņa veidotais restorāns "Vincents".

Investējot 1,8 miljonus eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” pēc apjomīgas rekonstrukcijas atklājusi atjaunotu restorānu Daugavpilī, Rīgas ielā.

Kā norāda “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela, līdztekus jaunu restorānu atvēršanai, uzņēmums turpina modernizēt arī esošos, kas apvieno mūsdienīgu dizainu ar praktisku funkcionalitāti.

Restorāns Daugavpilī ir izvietots divos stāvos ar kopējo platību 343,42 kvadrātmetri un restorāna iekštelpās ir pieejamas kopumā 90 sēdvietas.

“Līdzās tam, ka teju katru gadu atveram jaunus “Hesburger” restorānus, nemitīgi attīstam un uzlabojam arī esošo restorānu tīklu. Daugavpils restorāns ir piedzīvojis vērienīgu renovāciju, un tas atsāk darbību modernās, plašās telpās, kas pilnībā atbilst mūsdienu tirgus prasībām. Renovētajā restorānā esam ieviesuši jaunu interjera dizaina konceptu, kā arī integrējuši inovatīvus digitālos risinājumus, tostarp pašapkalpošanās kases, kas veicina darba efektivitāti un uzlabo klientu pieredzi. Būtiski uzsvērt, ka mūsu restorāni ir ne tikai vieta, kur piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus, bet arī sniedzam stabilas darbavietas. Piemēram, “Hesburger” restorānā Daugavpilī strādās 18 darbinieki, nodrošinot, ka renovācijas laikā tiek saglabātas darba vietas esošajiem darbiniekiem, kā arī sniedzot jaunas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

SEB banka piešķīruši faktoringa aizdevumu 200 000 eiro apmērā Latvijas uzņēmumam Texora, kas ražo industriālā tekstila produktus.

Uzņēmuma ražotnes atrodas ne tikai Jelgavā, bet arī Lielbritānijā un Spānijā, turklāt šobrīd tas būtiski paplašina darbību, pieņemot jaunus darbiniekus un iegādājoties iekārtas.

Pirms desmit gadiem dibinātais uzņēmums Texora ražo tekstila izstrādājumus kravu pacelšanai, stiprināšanai un drošībai (virves, štropes, siksnas u.c.). Faktoringa līgums ļaus uzņēmumam stiprināt naudas plūsmu laikā, kad tas būtiski paplašina savu darbību.

“Esam pieņēmuši jaunus darbiniekus un iegādājušies iekārtas 300 tūkstošu eiro vērtībā. Mūsu produktus piegādājām praktiski visā pasaulē, un pēdējo divu gadu laikā izjūtam būtisku pieprasījuma kāpumu. Faktorings ir piemērots finanšu instruments, kas palīdzēs nostiprināt uzņēmuma naudas plūsmu apstākļos, kad tas strauji aug un plāno arī turpmāku izaugsmi,” saka Texora valdes loceklis Edvīns Mineiķis.

Restorāna “Ferma” šefpavārs Nils Ģēvele ir pirmais Latvijā, kurš iekļuvis pasaulē prestižākā kulinārijas konkursa Bocuse d’Or finālā, izvirzot mūsu valsti starptautiskās kulinārijas elites priekšgalā.

Konkursa fināls notiks 2025. gada 26. un 27. janvārī Francijas pilsētā Lionā, un tajā par uzvaru cīnīsies labākie pavāri no 20 valstīm.

“Man ir liels gods šajā konkursā būt starp pasaulē labākajiem šefpavāriem, no kuriem lielākā daļa ir “uzauguši” Michelin zvaigžņu restorānos, kamēr Latvija vēl ir šī ceļa sākumā. Turklāt tajā var sastapt tādus slavenus šefpavārus kā Tomass Kellers vai Daniels Boluds, kuru pavārgrāmatas stāv manā grāmatplauktā un kuri arvien turpina iedvesmot. Es priecājos par iespēju demonstrēt mūsu valsts kulinārijas mākslu pasaules mērogā, bet vienlaikus tas ir arī liels izaicinājums, jo konkursos var pamanīt un novērtēt gan savu, gan Latvijas kolēģu, gan pasaules šefpavāru profesionālo līmeni,” stāsta Nils.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Michelin ceļveža pārstāvji paziņojuši, ka Lietuvā turpmāk būs četri restorāni, kuriem piešķirta viena Michelin zvaigzne par augstākās klases virtuvi.

Starptautisku ekspertu sastādītajā Lietuvas restorānu sarakstā kopā ir iekļauti 26 galamērķi, kurus Michelin ceļvedis iesaka kā vietas, kur gūt kulinārijas baudījumu un izcilu apkalpošanu.

Michelin zvaigznes tika piešķirtas restorāniem “Džiaugsmas”, “Demoloftas”, “Pas mus” un “Nineteen18”, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Četri restorāni tika atzinīgi novērtēti par izcilo cenas un kvalitātes attiecību, tādējādi iegūstot apbalvojumu "Bib Gourmand": “Gaspar's”, “14Horses”, “Le Travi” and “Nüman”.

Biroju kompleksā “Verde” atvērts šefpavāra Laura Aleksejeva jaunākais dienas restorāns “Dia 36.line”.

Jaunais biznesa pusdienu restorāns ir 537 m2 plašs un atrodas “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā. Tā dizains veidots saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

Ēdienkarte veidota tā, lai ļautu baudīt un izgaršot plašu ēdienu klāstu - gan mājas gaumē, gan pēc pasaules virtuves receptēm gatavotos.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, valdes locekle saka: “Jaunajā “Dia 36.line” restorānā ir lieliska iespēja augsta līmeņa interjerā, taču par demokrātiskām cenām nobaudīt garšīgu un veselīgu ēdienu, kurš tapis neviena cita kā izcilā šefpavāra Laura Aleksejeva uzraudzībā. Šobrīd pats Lauris turpat katru dienu ir restorānā – pārliecinoties, lai viss atbilstu jaunradītajam “36.līnijas” dienas restorāna konceptam, kā arī pats pasniedzot ēdienu klientiem, lai uzreiz dzirdētu viņu atsauksmes un vēlmes. Nav šaubu, ka “Dia 36.line” kļūs ne tikai par “Verde” darbinieku, bet arī rīdzinieku iecienītu pusdienu un biznesa tikšanās vietu.”

Ēdiens nav tikai vajadzība – tas ir rituāls, kura baudīšanai nepieciešami dažādi nozīmīgi elementi. Lai arī liela to daļa rodama mājās, ir patīkami būt vietās, kur jūties īpaši gaidīts. Tieši tāds ir Fish House Brasserie de Luxe –Franču Brasserie tipa restorāns Rīgas sirdī, kurā atradīsies vieta jebkuram gardēdim.

Restorāns atrodas klusā, mājīgā un viegli sasniedzamā vietā – Skolas ielā 29. Gardēžiem pieejams plašs klāsts ar izmeklētiem zivju ēdieniem. Tomēr, ja neesi jūras velšu cienītājs, restorānā Fish House atradīsi arī izsmalcinātus gaļas ēdienus. Visi ēdieni top šefpavāra Pjotra Danilovavadībā, kuram nozīmīga ir ne tikai regulāra prasmju attīstīšana, bet arī jaunu garšu meklējumi.

Tieši savas augstās viesu uzņemšanas, nodrošinātā komforta un izcilā ēdiena dēļ Fish House ir saņēmis TripAdvisorbalvu, ierindojot izsmalcināto ēdiena baudīšanas vietustarp TOP 10% labākajiem restorāniem visā pasaulē.

Fish House moto ir Kvalitātē nav kompromisu, ko restorāns ne tikai realizē savā darbībā, bet arī sniedz īpašas kvalitātes baudījumu saviem viesiem.

Ieviešot tehnoloģiskus risinājumus pasūtījumu veikšanai, Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” visos restorānos Latvijā ierīko digitālās pašapkalpošanas kases.

Kopējās projekta investīcijas ir 1, 5 miljoni eiro, un tā ietvaros kopumā tiks uzstādītas 107 šāda veida kases.

Projekts Latvijā tika aizsākts 2021. gadā, pakāpeniski ieviešot projekta administratīvās prasības, un pirmo pašapkalpošanās kasi uzstādot “Hesburger” restorānā Rīgā, Krasta ielā. Šobrīd projekts tuvojas noslēgumam, un līdz augusta vidum pašapkalpošanās kases tiks uzstādītas jau visos “Hesburger” restorānos Latvijā. Noslēdzošā digitālā pašapkalpošanās kase tiks uzstādīta Daugavpilī, “Hesburger” restorānā Rīgas ielā, kas pēc vērienīgas renovācijas tiks atvērts šī gada otrajā pusē.

“Līdztekus jaunu restorānu atvēršanai mēs investējam arī modernu tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, tādēļ esam gandarīti, ka šis projekts jau pavisam drīz tiks veiksmīgi ieviests 51 uzņēmuma restorānā Latvijā,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Telekomunikāciju uzņēmumi Rietumu pasaulē ir iegājuši vai ieiet zināmā brieduma fāzē. Mobilos balss sakarus izmanto teju visi iedzīvotāji, mobilo internetu viedierīcēs izmanto nospiedošais vairums, turklāt notiek pārliecinoša virzība uz bezlimita datu pasauli, kurā faktiski pazudīs tarifu plāni ar limitētu datu apjomu.

Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un attīstību, daudzi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iziet ārpus sava ierastā pakalpojumu klāsta. Tam ir arī ļoti loģisks pamats, jo telekomunikāciju nozares uzņēmumiem ir viens no augstākajiem uzticības līmeņiem*, ko tie var konvertēt jaunos pakalpojumus un sadarbības modeļos. Turklāt tendences rāda, ka klienti vēlas saņemt aizvien vairāk pakalpojumu no viena – uzticama uzņēmuma, kurš piedāvā vienotu rēķinu par dažādiem pakalpojumiem.

Nozares attīstība ietekmē darbiniekus

Kāds vairāk, kāds mazāk, taču lielais vairums telekomunikāciju uzņēmumu paplašina savu produktu portfeli – tie sen vairs nav tikai SIM karšu un mobilo telefonu tirgotāji, kā tas bija 2000. gadu sākumā. “Tele2” ir ļoti aktīvs. Papildu balss, mobilo datu un viedtālruņu tirdzniecībai, piedāvājam arī apdrošināšanu, OTT televīziju, optisko internetu, drošības risinājumus, biznesa datu analītikas, statistikas risinājumus, virtuālas centrāles, plašu elektronikas preču klāstu un daudzas citas preces un pakalpojumus. Tas, protams, ir arī izaicinoši, jo darbiniekam orientēties šādos apstākļos kļūst aizvien sarežģītāk un viņiem jāspēj klientiem sniegt informāciju par visdažādākajiem pakalpojumiem. Kā rīkoties šādā situācijā un palīdzēt darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē?

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī