Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka atbalsta virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. "Valstij ir vajadzīga nauda drošībai un banku sektors šajā brīdī, manuprāt, tiešām ir viena no izvēlēm, kur šo naudu var paņemt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka bankām virspeļņas nodoklis būtu nosakāms uz dažiem gadiem, kamēr tām ir šāda virspeļņa, kā arī šo virspeļņas nodokli būtu jāsasaista ar kreditēšanas mērķi, proti, bankas, kuras neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu maksāt nodokli pilnā apmērā, kamēr bankām, kuras izpilda kreditēšanas mērķi, maksājums būtu mazāks.

"Lēmums ir jāpieņem politiķiem, bet šogad, manuprāt, šī iespēja noteikti būtu jāizmanto," teica Kazāks.

Itālijas valdība apstiprinājusi virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā.

Premjerministres Džordžas Meloni vadītā labējo spēku veidotā valdība banku virspeļņas nodokļa ieviešanu apstiprināja pirmdienas vakarā, un vicepremjers Mateo Salvīni sociālajā tīklā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", norādīja, ka valdība izmantos "daļu no banku miljardiem lielās peļņas, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, kurus skāris procentu likmju kāpums".

Itālijas parlamentam divu mēnešu laikā ir jāapstiprina valdības lēmums, lai tas stātos spēkā. Tomēr izskatīšanas parlamentā laikā iespējamas būtiskas izmaiņas likuma formulējumā.

Paredzēts, ka nodoklis būs spēkā vienu gadu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu likmju celšana, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, rada strauju banku peļņas kāpumu, jo pieaug mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu procentu maksājumi.

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli, 28.augustā "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā.

Valainis arī norādīja, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.

"Meklēsim veidu, kā no virspeļņas nodokļa maksāšanas izdalīt ārā mazās bankas, kuras ir pietiekami aktīvas kreditēšanā. Ja mazās bankas izdalīs ārā no šī nodokļa, budžeta ieguvums no tā īpaši nemazināsies," teica Valainis.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Virspeļņas nodokļa ideja bankām un vēl jo vairāk tāda ieviešana Lietuvā palielinās diskusiju temperatūru par to, vai šāds nodoklis ir vajadzīgs arī Latvijā; vienlaikus gan jāizvērtē un jāsamēra šāda risinājuma potenciālie ieguvumi un zaudējumi.

Pēc vairāku aptaujāto domām, pašlaik tiek runāts par virspeļņas nodokļa ideju, bet nekur nav minēta ne šī nodokļa likme, nedz arī aprēķina formula, tāpēc ir neiespējami novērtēt, cik liels bankām varētu būt papildu maksājums šāda nodokļa ieviešanas gadījumā un arī cik lielus tad gūtu papildu ienākumus valsts budžetā.

Bankas izmanto situāciju 

Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk...

Tāpat neesot skaidrs, kā rīkosies bankas, kurām šāds nodokļa maksājums kļūs obligāts, jo nebūt neesot izslēgts, ka šo papildu maksājumu tās vienkārši iekļaus savu pakalpojumu cenrādī, kā rezultātā to apmaksās bankas pakalpojumu izmantotāji, arī kredītu ņēmēji, taču jautājums esot, vai tas ir tas, kas pie paaugstinātām kredītprocentu likmēm patiešām ir vajadzīgs tautsaimniecībai — uzņēmējiem un arī privātpersonām, jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Pretrunīgie dati

To, ka situācija nebūt nav ļoti vienkārša, 13. jūnija Dienas Biznesa numurā skaidroja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš norādīja, ka ir saprotams uzņēmēju viedoklis par banku kreditēšanas politiku Latvijā. Uzņēmumu kreditēšana Latvijā veido 14% no IKP, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Izsniegto kredītu apjoms 10 gadu laikā ir krities no 7,5 miljardiem uz 5,3 miljardiem eiro (tātad par 2 miljardiem eiro gadā). „Tā ir interešu sadursme - bankas dod mazāk kredītu par augstākām procentu likmēm, un uzņēmēji nav ar to mierā,” secināja K. Gorkšs.

Visu rakstu lasiet 20.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijas Banka atbalsta solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām, lai finansētu drošības vajadzības, bet labāk to būtu saistīt ar kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka finansējums drošībai būs nepieciešams ne tikai gadu, divus, piecus, bet tas būs nepieciešams ilgākam laikam, tādēļ vislabāk ir atrast risinājumu, kas ir paliekošs.

"Mūsuprāt, būtu ļoti labi banku solidaritātes maksājumu saistīt kopā ar kreditēšanas izaugsmi. Ja kreditēšanas temps ir pārāk zems, valsts iekasē šo virspeļņas nodokli, savukārt, ja bankas dara savu darbu labāk, kreditēšana ir aktīvāka un tas parādās arī straujākā ekonomikas izaugsmē, šis ieguvums ir paliekošs un valsts lielākus ienākumus iegūst no citiem nodokļiem. Tad vairs nav tā, ka šogad var izņemt nodokli, bet nākamgad tur vairs nekā nav. Ja ekonomika ir augoša, tā spēj ģenerēt lielākus nodokļu ieņēmumus, un tas ir paliekošs efekts. Tas būtu labāks risinājums," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Krievijas bankas ir sākušas masveidā slēgt savas nodaļas peļņas krituma dēļ, un aprīlī tika slēgta pavisam 101 nodaļa, paziņoja "Bank Korporativnogo Finansirovaņija" (BKF) analītiskās pārvaldes priekšnieks Maksims Osadčijs, atsaucoties uz Krievijas Centrālās bankas datiem.

Saskaņā ar viņa teikto dažādu banku nodaļu skaits Krievijā līdz 1.maijam samazinājies līdz 24 347 galvenokārt "Sberbank Rossiji" dēļ, kura slēgusi 49 nodaļas.

Visvairāk banku nodaļu aprīlī tika slēgtas Tomskas apgabalā - 12, kurai sekoja Tatarstānas Republika ar 10 un Sanktpēterburga ar deviņām nodaļām.

Gada pirmo četru mēnešu laikā tika slēgta 171 banku nodaļa, tostarp 64 nodaļas Stavropoles novadā.

Visa 2023.gada gaitā Krievijā tika atvērta tikai viena jauna bankas nodaļa, tomēr tās tika aktīvi veidotas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. "Promsvjazjbank", "CMRBank", "IS Bank" un "Rostfinans" šajās teritorijās atvēra 296 nodaļas, pavēstīja Osadčijs. 1.maijā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās darbojās pavisam 503 banku nodaļas.

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.

Ja Latvija ieviesīs virspeļņas nodokli bankām, tā nebūs vienīgā valsts Eiropā, kurā ir tāds nodoklis. Vienlaikus īpašie peļņas nodokļi konkrētām nozarēm ir ieviesti Polijā un Ungārijā, kā arī valstīs, kurās iegūst naftu.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. Lielākoties šādi īpašie nodokļi tiek piemēroti tādām nozarēm, kurās ir liels ekonomiskais potenciāls vai resursu bagātības, un valsts vēlas gūt ienākumus no šīm aktivitātēm vai kontrolēt to ietekmi uz ekonomiku un vidi. Piemēram, naftas vai gāzes nozarēs īpašie nodokļi var būt izmantoti, lai valsts saņemtu ienākumus no dabas resursu izmantošanas un veicinātu to ilgtspējīgu izmantošanu.

„Īpašie nodokļi Eiropā nav nekas jauns, kaut arī Latvijas kontekstā pēdējo 30 gadu laikā tā ir novitāte,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš atgādina, ka arī Latvijā jau bijušas atšķirīgas peļņas likmes dažādām nozarēm, jo 1993. gadā tobrīd vēl Augstākā padome nolēma, ka peļņas nodokļa likme bankām, apdrošinātājiem, tirgotājiem, valūtas mijējiem būs 45% apmērā, turklāt tie uzņēmumi, kuros ir valsts vai pašvaldību daļa, maksā paaugstināto 35% peļņas nodokli, nevis parasto 25% (izņemot, protams, tos, kuriem jāmaksā 45%).

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori - vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) "skarbā" monetārā politika.

Visu šo faktoru ietekmē ienākumi Valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā - gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.

Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs, kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.