Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, šā gada 20.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā, informē Ekonomikas ministrija.

Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību.

Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā.

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers, turpmāk – FIDIC) izstrādātā būvniecības līgumu pakete (turpmāk - FIDIC līgumi) ir tapusi ilgākā laika periodā, apkopojot augsti kvalificētu būvniecības nozares ekspertu zināšanas un pieredzi.

Līgumi piedāvā līdzsvarotu līgumslēdzējpušu attiecību regulējumu, efektīvu strīdu izskatīšanu mehānismu, kā arī elastīgu un pārdomātu līguma saistību izpildes procesu.

Runājot par FIDIC līgumu ieviešanu Latvijā publiskajos iepirkumos, ir jāņem vērā vairāki apsvērumi. FIDIC līgumi satur universālo līgumtiesisko attiecību regulējumu, līgumi nav piesaistīti kādas konkrētās valsts likumdošanai. Tieši tāpēc tos sauc par vispārīgajiem līgumu noteikumiem, ļaujot līgumslēdzējpusēm ar speciālajiem noteikumiem pielāgot regulējumu konkrētās valsts regulējumam, kā arī konkrētās būvniecības ieceres vajadzībām. Tā ir gan priekšrocība, gan trūkums, jo pārāk plaša atkāpšanās no vispārīgajiem noteikumiem

Kopš šā gada marta Finanšu ministres izveidotā darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, strādāja pie standarta būvniecības līgumu formu izstrādes kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja. Proti, FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) līguma noteikumiem, kas ir atzīti vismaz 104 valstīs un kas atsevišķās no tām kalpo par līgumu formu publiskajos iepirkumos. To galvenais uzdevums - standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Šobrīd sagatavotais un apstiprināmais standarta būvniecības līgums ir piemērojams būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic pasūtītājs (t.s. FIDIC Sarkanās grāmatas līgums). Vienlaikus turpinās un šīs vasaras laikā tiks pabeigts darbs pie standarta būvniecības un inženierdarbu līguma, kur projektēšanu veic uzņēmējs (apvienotās projektēšanas un būvdarbu līguma (t.s. FIDIC Dzeltenā grāmata)).

Latvijā FIDIC līgumu dažādas formas (Sarkanā, Dzeltenā) izmantotas jau iepriekš, piemēram, VARAM iepirkumos. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju šogad uzsāka pētījumu par uzraudzības procesiem būvniecības nozarē. Aptauja tika veikta starp vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka savā darbā izmanto FIDIC tipveida līgumus. Nospiedošs vairākums atzina, ka ar tipveida līgumiem nav saskārušies. Tas ļauj secināt, ka viena no pamata problēmām Latvijā – visai plaša līgumu noteikumu daudzveidība, kā rezultātā rodas to interpretācijas problēmas.

Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos.

Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vēta pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90. gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018. gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem – kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā? 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Pēdējos trīs gados pievilcīgākie nekustamā īpašuma investīciju objekti ir tirdzniecības objekti, kam seko biroja ēkas un Latvijas tirgū arī industriālie objekti, piektdien konferencē «Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018» sacīja advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» vecākā juriste Zanda Zaļuma.

Viņa piebilda, ka saskaņā ar statistikas datiem nekustamo īpašumu tirgus Latvijā uzskatāms par pārdevēju tirgu, kas var diktēt noteikumus. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un urbanizāciju, pēdējos gados Latvijā attīstītājiem ir tendence iegādāties nekustamos īpašumus Rīgas centrā krietni bēdīgā stāvoklī, vēlāk tos pārbūvējot un atjaunojot, atbilstoši mūsdienu prasībām. Šī tendence nākotnē turpināsies.

Pēc viņas sacītā, ieguldījumus nekustamajā īpašumā Rīgā šajā gadā ietekmēs jaunais Rīgas teritorijas plānojums, kas ir izstrādes stadijā un nākamgad varētu stāties spēkā. Tas paredz dažādas izmaiņas, piemēram, var samazināties apbūves augstums. Tāpat ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu ir arī piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībai. «Nav jēgas piedāvāt to, ko tirgus nevēlas. Ņemot vērā, ka nomas vai pārdošanas objekti Rīgas teritorijā ir limitētā skaitā, arvien biežāk tiek izmantoti nomas priekšlīgumi, jau laikus renovējot telpas, jo vēlāk nekustamie īpašumi nomai vairs nav pieejami,» viņa sacīja.

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, prognozē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Nākamais gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves,» uzsver Baiba Fromane.

Neskatoties uz to, ka progress šogad panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un «projektēt un būvēt» iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

“Ir konstatēts fakts, ka vidējais cenu pieaugums ir vismaz 20% robežās, atsevišķos būvniecības segmentos pat divtik lielāks. Ekonomiski saimnieciska rīcība no abām iesaistītajām pusēm, t.i., gan no pasūtītāja, gan būvnieka, būtu meklēt reālus risinājumus. Tā vietā mēs saskaramies ar laika novilcināšanu, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus un to cēloņsakarību pierādījumus, ka tie radušies kara Ukrainā rezultātā."

Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības diskusijā par krīzes situāciju būvniecībā norādīja būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tas nav risinājums krīzes situācijā, kad būvnieks objektīvi nevar turpināt uzsāktos darbus, jo ir pārrauta finansējuma plūsma, bet no otras puses, pret būvnieku var vērst izpildes garantijas pieprasījumu, faktiski, laužot līgumu.

Diskusijas mērķis bija pārrunāt partnerības izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī izvērtēt kritisko situāciju saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem. Diskusijā piedalījās dažu publisko pasūtītāju pārstāvji, dalībnieki no valsts pārvaldes institūcijām – CFLA, IUB, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, un būvuzņēmēju puses.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Katrs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posma finansējums ir sadalīts un "sakasīts" un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK), 11.septembrī "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta vecākā eksperte Agnese Abula.

Runājot par kopējo projektu, Abula teica, ka projektam nav kopējā seguma, nav kopējā finansējuma. "Ir Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais finansējums, kuram ir apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums, tādēļ mēs signalizējām, ka vajag atrast arī citu alternatīvu finansējumu " sacīja Abula.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka FM ES fondu revīzijas departamenta sagatavotais ziņojums finanšu ministram 2023.gada augustā ir viens no skaidrākajiem apkopojumiem, kā objektīvi skatīties uz šo projektu.

FM ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane norādīja, ka pērn jūnijā departamentam uzdeva veikt revīziju šim projektam, koncentrējoties uz projektēšanu, kad SM un kapitālsabiedrības vērsās ar informatīvo ziņojumu, ka projektam nepieciešams papildu finansējums. "Šis revīzijas ziņojums bija finanšu ministra pasūtījums, iekšējs dokuments, lai iepazītos ar situāciju un gūtu priekšstatu," sacīja Lasmane.