Ķīna un Japāna var viegli sagraut dolāru, taču Baltā nama finanšu politika ved uz to pašu, ziņo newsru.com.
ASV privātbanku sistēma izrādījusies nepilnvērtīga, nekustamo īpašumu tirgus segments jau otro gadu ir "brīvajā kritienā". Amerika ir iedarbinājusi drukas mašīnu un pārpludina tirgu ar nenodrošinātiem papīrīšiem. Dolārs dzīvo savas pēdējās dienas, uzskata vairāki analītiķi, savukārt citi eksperti mēģina pārliecināt, ka, kamēr pasaulē nav alternatīvas, ASV dolāram nekas nedraud, ziņo aģentūra, atsaucoties uz laikrakstu Business&Financial Markets.
ASV valsts obligācijas šodien tiek uzskatītas par vienu no vislielākajiem finanšu burbuļiem pasaulē. Īstermiņa vērtspapīri prakstiski nenes peļņu, tās ir investīcijas, nevis, lai nopelnītu, bet - lai nezaudētu. Ilgtermiņa vērtspapīriem ienesīgums ir nedaudz augstāks, tomēr minimāls.
Db jau iepriekš rakstīja, ka Parex Asset Management Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis sacīja, ka Bens Bernanke savulaik, vēl pirms kļuva par Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāju, kā vienu no iespējamām alternatīvām stimulējošas monetārās politikas metodēm puspajokam minēja naudas kaisīšanu no helikoptera, kā rezultātā viņu iesauca par «helikoptera Benu». Nemaz nepagāja tik ilgs laiks, un pašreizējā situācija piespiedusi FRS šefu attaisnot šo savu iesauku, norāda eksperts. Salīdzinoši īsā laikā, kopš Lehman Brothers bankrota septembra vidū, visādu palīdzības programmu rezultātā FRS bilance ir uzblīdusi no 0.9 līdz vairākiem triljoniem dolāru. Tātad var teikt, ka naudas kaisīšana jau ir sākusies, uzsver eksperts. Nevarētu teikt, ka tas būtu kaut kas ļoti negaidīts – lietas jau ilgstoši uz to gāja. Taču notikušais fakts liek aizdomāties par dažām lietām, filozofiskām un pragmatiskām, piemēram, par dolāra nākotni, norāda Z. Vaikulis.
Savukārt Swedbank valūtu dīleris Pēteris Strazdiņš skaidroja, ka, skatoties fundamentāli, nākas atzīt, ka lielā mērā ASV šobrīd dzīvo uz tās naudas rēķina, kuru tā spēj piesaistīt caur valsts obligāciju pārdošanu. Un no fundamentālajām finanšu tirgus plūsmām valsts obligāciju pārdošana ir vienīgā, kas šobrīd naudu ASV iepludina. Tāpēc, lai segtu milzīgos deficītus, ASV ir jāpārdod aizvien vairāk valdības obligāciju un īstermiņa parādzīmju, uzsver eksperts. Interesants ir arī fakts, ka kopš aptuveni 2000. gada procentuālais apjoms ASV izlaisto parāda vērtspapīru, kuru turētājas ir ārvalstis (Ķīna, Japāna, eirozona u.c.), ir vairāk nekā dubultojies - no aptuveni 12 % līdz 25 %. Savukārt šo vērtspapīru ienesīgums ir konstanti mazinājies un šobrīd krīzes laikā ir vēsturiski ekstrēmi zemā līmenī (ap 2.45% desmitgadīgam vērtspapīram) pateicoties tam, ka tiek uzskatīts par ļoti drošu ieguldījumu - daudz drošāku par akcijām vai uzņēmumu parādu vērtspapīriem krīzes laikā.
Taču, ja uz šo situāciju skatās perspektīvā, tad nekas negarantē, ka valstīm, kas ASV ir balstījušas ar savu aizdošanu, kādā mirklī līdzekļi nebūs nepieciešami pašām savas ekonomikas atbalstam. Šādā situācijā nauda no ASV «drošo parādzīmju burbuļa» varētu plūst prom un tikt masveidā repatriēta uz Ķīnu, Japānu vai eirozonu. Lielā mērā tiek uzskatīts, ka pretējs scenārijs veicināja ļoti straujo un pēkšņo dolāra kāpumu 2008. gada otrajā pusē – liela daļa ASV ieguldījumu ārvalstīs atgriezās mājup, lai segtu tos caurumus, kas naudas plūsmās radušies straujā ekonomikas krituma dēļ, tādējādi tirgū radot lielu pieprasījumu pēc ASV dolāriem. Visu šo iemeslu dēļ runāt par iespējamu uzticības zudumu ASV parādam un potenciālu ASV dolāra kritumu, skatoties ilgākā perspektīvā, nav nepareizi. Diez vai dolārs pēkšņi pazudīs kā norēķinu līdzeklis – tas būtu ļoti ekstrēms scenārijs, uzskata eksperts. Taču izslēgt strauju dolāra vērtības kritumu kādā brīdī, pamatojoties uz iepriekš minētajiem pieņēmumiem, nevar. Kredītņēmēji dolāros tad, protams, būtu ieguvēji, taču ne ieņēmumu guvēji dolāros, uzsver eksperts.