Eiro valūtai 2011. gada pēdējie mēneši izvērtās skarbi. Lēnais un nevienmērīgais progress eirozonas parādu krīzes risināšanā investoros un plašākā publikā kultivēja sajūtu, ka eiro dienas ir skaitītas.
Tā nebija bēgšana no riska (kas parasti nelabvēlīgi atsaucas uz eiro kursu), tā bija bēgšana no paša eiro un gadu mijā nospieda šīs valūtas cenu zem 1,3 dolāriem.
Investoru netīksmes pret eiro rezultāts bija ne tikai tā kursa kritums, bet arī paralēli sabūvētas masīvas spekulantu īsās pozīcijas eiro - tā sauktais neto pozicionējums pret eiro 2012. gada sākumā sasniedza vēsturiski nepieredzētus līmeņus. Tēlaini runājot, pat velns un viņa vecmāmiņa bija gatavi nopelnīt uz eiro kritumu. Parasti šādās situācijās strauji pieaug korekcijas iespējamība. Un tā notika arī šajā gadījumā. Pašlaik eiro/dolāra kurss atgūst daļu zaudētā, un nav izslēgts, ka šī korekcija varētu turpināties vēl kādu laiku, iespējams, pāraugot konsolidācijā līmeņos - ap 1,3-1,35 EUR/USD.
Savukārt, raugoties trīs līdz sešu mēnešu perspektīvā, vairums indikāciju ir eiro nelabvēlīgas.