No šā gada septembra stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, paredzot pēc iespējas elastīgāku procedūru piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu noslēgšanai.
Vienlaikus noteikumu mērķis ir arī nodrošināt atklātības ievērošanas pamatnosacījumus un ierobežot finanšu saņēmēju un piegādātāju atrašanos interešu konflikta situācijā, kā arī radīt finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu, norāda Finanšu ministrija.
Noteikumi attiecas uz piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, ko noslēdz finansējuma saņēmējs ar piegādātāju un kura izpildi finansē pasūtītājs, dotāciju veidā piešķirot finansējumu.
Atbalstītā kārtība esot pašpietiekama un tās interpretācijā neesot izmantojams Publisko iepirkumu likumā noteiktais iepirkuma procedūru regulējums, tai skaitā attiecībā uz izņēmumiem, prasībām piegādātājiem un iepirkuma priekšmetam. Noteikumi nosaka arī atšķirīgu standartu atklātības, vienlīdzīgas attieksmes un citu Publisko iepirkumu likumā paredzēto principu ievērošanai, prioritāti dodot finansējuma saņēmēja pienākumam nodrošināt piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu.
Izšķiršanās par priekšrokas došanu elastīgai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai un finanšu līdzekļu efektīvai izlietošanai notikusi, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji nav valsts un pašvaldību iestādes, tām pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības un citas publiskas personas, bet gan pārsvarā komersanti, kuru dalībnieki (akcionāri) nav iepriekš minētās personas un kuru darbības kultūru raksturo efektivitātes nodrošināšana, nevis vienmēr atklātu un vienlīdzību nodrošinošu procedūru ievērošana, skaidro ministrija.
Piebilstot, ka attiecīgi valstij ir būtiski, lai finansējuma saņēmējam piešķirtais atbalsts tiktu efektīvi izmantots, ko arī paredzēts kontrolēt. Lai nodrošinātu un pierādītu atbalsta efektīvu izmantošanu, finansējuma saņēmējs jebkurā gadījumā būs spriests nodrošināt zināmu atklātības un konkurences līmeni iepirkumos.