Autostāvvietu apsaimniekotājs «EuroPark Latvia» sadarbībā ar uzņēmumu «Mobilly» ieviesis jaunu stāvvietu apmaksas pakalpojumu «Mobilly Automatic», kas stāvvietas apmaksu ļauj veikt automatizēti.

Apmaksas sistēma jau šobrīd pieejama stāvvietās Rīgā, tai skaitā arī četrās «EuroPark» pazemes autostāvvietās kas aprīkotas ar barjersistēmu.

«Mobilly Automatic» ir stāvvietas apmaksas sistēma, kas laika uzskaiti par stāvvietas izmantošanu un apmaksu veic automātiski – iebraucot autostāvvietā, videokameras fiksē klienta automašīnas valsts reģistrācijas numuru, atver barjeru un sāk laika atskaiti. Pēc tam, klientam no stāvvietas izbraucot, kamera atkal nolasa automašīnas numuru, tiek aprēķināts stāvvietā pavadītais laiks un stāvvietas izmantošanas maksa, kas tiek ieturēta no klienta «Mobilly» konta. Lai izmantotu «Mobilly Automatic», jāpiereģistrējas pie vēlamās autostāvvietas Mobilly aplikācijā.

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Šogad Rīgas dome sāk eksperimentu par jaunu bezmaksas autostāvvietu ierīkošanu pilsētas mikrorajonos, Facebook lapā vēsta Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jaunas stāvvietas tiks veidotas mikrorajonu galveno ielu malās. «Kā piemēru minēšu Imantu un Kurzemes prospektu. Šajā ielā ietvi no brauktuves atdala plaša zaļā zona. Zaļo zonu mēs samazināsim un tās vietā ierīkosim vietas automašīnu novietošanai perpendikulāri brauktuvei,» ziņo Rīgas mērs.

Šādas stāvvietas nākamo trīs gadu laikā tiks izveidotas pie visām Rīgas mikrorajonu ielām, kur vien tas tehniski ir iespējams. Un runa ir par daudziem tūkstošiem šādu stāvvietu. Papildus tam tiek pētīta Vācijas pieredze, kur mašīnas tiek novietotas starp joslām. «Atkal atgriezīsimies pie Kurzemes prospekta. Atdalošajā zaļajā zonā arī var organizēt paralēlās stāvvietas. Piemēram, Berlīnē mikrorajonos tas ir visizplatītākais auto novietošanas veids. Jāpiebilst, ka šīs pieejas īstenošanai būs jāiekārto daudzas jaunas gājēju pārejas,» norāda N.Ušakovs.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Sākot no šīs nedēļas līdz vasaras lidojumu sezonas beigām, 27.oktobrim, starptautiskās lidostas «Rīga» īstermiņa stāvvietā P1 pasažieri un lidostas viesi pirmās 10 minūtes savu auto varēs novietot bez maksas.

Jaunā kārtība paredz, ka neatkarīgi no tā, vai pasažieri ir plānots sagaidīt vai pavadīt, ikviens transportlīdzekļa vadītājs uz laiku līdz 10 minūtēm var bez maksas novietot savu auto īstermiņa stāvvietā P1, kas atrodas pretī lidostas pasažieru terminālim. Izmaiņas neattiecas uz to P1 stāvvietas daļu, kas atrodas tiešā termināļa tuvumā. Lai auto novietotu tur, joprojām būs spēkā līdzšinējā maksa: 1,50 eiro par pirmajām 30 minūtēm.

Izmaiņu mērķis ir motivēt pasažieru sagaidītājus un pavadītājus un lidostas viesus vairāk izmantot P1 stāvvietu, tādējādi atslogojot piebrauktuvi pie izlidošanas termināļa, kur, pieaugot pasažieru plūsmai tā saucamajās pīķa stundas, var veidoties īslaicīgi sastrēgumi. Piebrauktuves noslodze palielinājusies arī kopš izmaiņām taksometru tarifos, kam vairs nav noteikti cenas griesti, un līdz ar to arvien vairāk pasažieru izvēlas doties uz lidostu ar savu privāto transportu vai arī ielidojot izsauc konkrētu taksometru pakalpojumu sniedzēju.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Sākti aktīvi darbi pie autostāvvietu izbūves Zolitūdē, Imantā un Pļavniekos - šo apkaimju iedzīvotājiem būs pieejamas 519 bezmaksas autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Zolitūdē autostāvvietu izbūve notiek Rostokas ielā, posmā no Zolitūdes līdz Jāņa Endzelīna ielai. Plānots, ka darbi varētu ilgt aptuveni četrus mēnešus, bet pēc to pabeigšanas iedzīvotājiem būs pieejamas vairāk nekā 90 labiekārtotas un ērtas bezmaksas stāvvietas, tai skaitā trīs stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Savukārt Pļavniekos autostāvvietu izbūve notiek A. Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai. Arī šeit darbus plānots veikt četru mēnešu garumā, pēcāk iegūstot aptuveni 260 jaunas stāvvietas, tostarp 15 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tostarp Kurzemes prospektā, Slokas ielas posmā un posmā no Bebru ielas līdz Jūrmalas gatvei, būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt kopā 169 autonovietnes, tajā skaitā deviņas autonovietnes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būvdarbu pabeigšana Imantā plānota 2021. gada būvdarbu sezonā.

RIX Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu projektēs uzņēmums “BM-projekts”, kas uzvarēja Rīgas lidostas izsludinātajā iepirkumā.

Stāvvieta nākotnē atradīsies pie lidostas termināļa jaunās ēkas un nodrošinās vairāk nekā 400 īstermiņa stāvvietas tieši pie jaunā termināļa.

Turpinot iesākto lidostas paplašināšanas sesto kārtu, Rīgas lidosta noslēgusi līgumu ar uzņēmumu “BM-projekts” par daudzlīmeņu autostāvvietas būvprojekta izstrādi.

Autostāvvietas ēkai plānoti četri stāvi un tā būs savienota ar lidostas–“Rail Baltica” stacijas galeriju, estakādi un piebraucamajiem ceļiem. Noslēgtais līgums paredz būvprojektā iekļaut drošus gājēju kustības risinājumus gan nokļūšanai lidostas terminālī, gan dzelzceļa stacijā, tāpat tajā jāparedz motociklu, mopēdu un velosipēdu novietošanas iespējas.

Uzņēmums SIA BISS dalās ar inovācijām un moderniem risinājumiem autostāvvietu pārvaldībā ziemā un sliktos laika apstākļos

Šobrīd, kad valda mīnusi un gandrīz katru dienu iet sniegs, tas neaptur no cilvēku ikdienas. Dodoties uz darbu, veikaliem un citiem galamērķiem nozīmē arī izmantot stāvvietas. Ziemai iestājoties, autovadītājiem ir svarīgi apsvērt, kādas iespējas piedāvā autostāvvietas, it īpaši, ja runa ir par ērtībām un efektivitāti.

Tradicionālie žetoni un modernās ANPR (Automātiskā numura zīmes atpazīšana) kameras ir divi populāri risinājumi autostāvvietu pārvaldībā, bet kura no tām piedāvā labāku pieredzi ziemas apstākļos? Vai tradicionālie žetoni spēj piedāvāt ērtības ziemas apstākļos, vai arī ir vērts apsvērt modernās ANPR kameras?

Autostāvvieta ar žetoniem: Tradicionālais, Bet neērtais risinājums ziemā

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Jūrmalas pašvaldībā izveidota darba grupa, kas izskatīs Latvijas Motoklubu asociācijas iesniegtos priekšlikumus un lems, vai veikt izmaiņas domes saistošajos noteikumos un motobraucējiem atcelt iebraukšanas maksu pilsētā, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības pārstāve Zane Leite.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītājs Aivars Freimanis jeb sabiedrībā plašāk pazīstams kā Frīdis, viņi domē iesnieguši oficiālu pieprasījumu atcelt motociklistiem un mopēdiem iebraukšanas maksu Jūrmalā. «Motocikli neaizņem vietu stāvvietās, ir daudz ekoloģiskāki, nerada sastrēgumus. Visā Eiropā, tostarp Latvijā, motocikli drīkst parkoties bez maksas jebkur, kur netraucē citiem iedzīvotājiem,» norādīja Frīdis.

Jūrmalā iebraukšanas maksa ir kā samaksa par to, ka stāvvietas pilsētā automašīnas var izmantot bez maksas, bet tā kā motociklistiem jebkurā gadījumā par stāvvietu nav jāmaksā, viņiem arī neesot pamata maksāt par iebraukšanu pilsētā.

Rīgas domes pagaidu administrācija šodien lēma atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes 2007.gada lēmumu "Par vieglo taksometru stāvvietām", tādējādi paredzot likvidēt 50 taksometru stāvvietas Rīgas apkaimēs.

Līdz ar to turpmāk šīs bezmaksas autostāvvietas uz maģistrālajām ielām varēs izmantot vietējie iedzīvotāji.

Taksometru stāvvietas tiks saglabātas Rīgas centra ielās un maģistrālajās ielās pie ārstniecības iestādēm.

"Šāds lēmums pieņemts, jo taksometru tirgus ir mainījies un taksometru stāvvietas apkaimēs visbiežāk netiek izmantotas un stāv tukšas," lēmumu pamato domē.

Kā informē Rīgas domes Satiksmes departaments, taksometru stāvvietu ceļa zīmju demontāža tiks sākta pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Vēl nav zināms, vai visās iecerētajās vietās Rīgas mikrorajonos būs iespējams izbūvēt bezmaksas autostāvvietas

Lai risinātu autonovietņu trūkumu Rīgas mikrorajonos, Rīgas domes Satiksmes departaments šogad uzsācis un tuvāko gadu laikā turpinās izbūvēt bezmaksas autostāvvietas pie izglītības iestādēm un daudzdzīvokļu ēkām. Šogad jau izbūvētas autonovietnes Malienas, Lielvārdes, Hipokrāta un Vaidavas ielā. Savukārt līdz gada beigām plānots izbūvēt autostāvvietas Rušonu, Valdeķu un Ēbelmuižas ielās, DB pastāstīja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. DB jau vairākkārt ir rakstījis par autostāvvietu nepietiekamību mikrorajonos. Iepriekš veiktā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pētījumā atklājies, ka galvaspilsētā kopumā trūkst aptuveni 34 tūkst. autostāvvietu.

Darbi jauno staciju izbūvē Bolderājas līnijā ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti 2024.gadā, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

Starptautiskā lidostā Rīga no 1.septembra uzsākusi paplašināšanas darbus ilgtermiņa autostāvvietā P3, lai izveidotu papildus stāvvietas aizvien pieaugošā pasažieru skaita ērtībām, liecina informācijas lidostas mājaslapā.

Pēc paplašināšanas stāvvietā tiks izveidotas papildus 325 vietas, tādejādi dodot iespēju šajā stāvvietā savus transportlīdzkekļus novietot kopumā 1245 pasažieriem.

Stāvvietas rekonstrukcija notiks vairākos posmos un daļa stāvvietas visu paplašināšanas laiku būs pasažieriem pieejama. Lidostas pārstāvji aicina pasažierus, novietojot savu transportlīdzekli, sekot informatīvajām norādēm.

Kopumā starptautiskā lidosta Rīga pasažieriem un viesiem piedāvā novietot transportu trīs autostāvvietās. Īstermiņa autostāvvieta P1 ar 344 vietām, kas atrodas tieši pie lidostas pasažieru termināla, ir domāta autotransporta novietošanai uz neilgu brīdi, lai sagaidītu vai pavadītu ceļotājus. Savukārt ilgtermiņa autostāvvietas P2 un P3, kas atrodas tikai dažu minūšu gājiena attālumā no termināla, paredzētas pasažieriem, kas dodas ceļojumā uz ilgāku laiku.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

No 1.februāra iebraukšana Jūrmalā maksās trīs eiro līdzšinējo divu eiro vietā, un caurlaižu režīms darbosies visu gadu, nevis tikai vasaras sezonā, kā līdz šim, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Noteikumus kūrortpilsētā lemts mainīt, lai mazinātu ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un stimulētu braucējus izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, skaidro pašvaldībā.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) vienreizējās caurlaides cenas pieaugumu pamato ar apsvērumu, ka divi eiro nav pietiekams stimuls izvēlēties Jūrmalas apvedceļu vai videi draudzīgāku transportu.

Caurlaižu režīms Jūrmalā ir kopš 1996.gada, bet kopš 2013.gada tas atcelts ziemas sezonā.

Deklarēto jūrmalnieku īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem caurlaides, tāpat kā līdz šim, būs bez maksas.

Nemainīga paliks arī ilgāka termiņa iebraukšanas caurlaižu maksa. Nedēļas caurlaide septiņām dienām maksās 10 eiro, mēnesim jeb 30 dienām - 31 eiro, trīs mēnešiem jeb 90 dienām - 55 eiro. Caurlaide visam gadam jeb 365 dienām maksās 180 eiro, kas ir 0,49 eiro dienā, pusgadam jeb 180 dienām - 107 eiro, bet 270 dienām - 150 eiro.

Autostāvvietu operators "EuroPark Latvia" atklājis simto uzņēmuma apsaimniekoto autostāvvietu.

Jaunā četru līmeņu pazemes autostāvvieta ar 628 vietām atrodas multifunkcionālajā kompleksā "Z-Towers" Pārdaugavā, Raņķa dambī.

Jaunā diennakts četru līmeņu pazemes stāvvieta "Z-Towers" aprīkota ar numuru nolasīšanas sistēmu, kas nozīmē, ka barjera atvērsies automātiski un autovadītājam nav nepieciešams veikt nekādas papildu darbības. Savukārt, maksājot par pakalpojumu, kases automāta skārienjūtīgajā ekrānā ir tikai jāievada auto numurs.

Lai autovadītāji vieglāk orientētos stāvvietā un ātrāk atrastu brīvu vietu, stāvvieta ir aprīkota ar navigācijas sistēmu un brīvo vietu skaitītājiem. Ņemot vērā elektromobiļu skaita palielināšanos, "EuroPark" ir izvietojis Latvijā pirmās elektromobiļu uzlādes stacijas, ko iespējams apmaksāt ar "EuroPark" mobilo lietotni. Tādējādi "EuroPark" mobilā lietotne ļauj veikt apmaksu gan par stāvvietas pakalpojumiem, gan elektromobiļu uzlādi.

Rīgas pilsēta bez konkrēta redzējuma par stāvvietu infrastruktūras sakārtošanu autovadītājus noliek neapskaužamā situācijā

Auto īpašnieku skaudrā realitāte, kad mašīnu dzen kaut viesistabā, pozitīvu devumu sniedz vien pašvaldības budžetam, kuru tā var papildināt ar iekasētajām soda naudām.

To apmērs gada laikā izaug līdz pusotram miljonam eiro, kas būtībā izvilkts no iedzīvotāju kabatām, kuri ir nevis ļauni likumpārkāpēji, kas uz ielām notriec cilvēkus, bet gan paši rīdzinieki, kuriem ceļazīmes neļauj nolikt auto ne tikai pie zoodārza vai slimnīcas, bet pat dzimtās daudzdzīvokļu mājas pagalmā.

Kā šonedēļ ziņoja Latvijas Radio, liela daļa no pārkāpējiem Rīgā ir tie autovadītāji, kas savus spēkratus novieto neatļautās vietās daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu zaļajā zonā. Pašas domes pasūtīts pētījums atklāja, ka pilsētā ik dienu nepietiek rūmes vismaz 34 tūkstošiem autobraucēju, kuri auto galvaspilsētā novietot nevar. Rīgas mērija, kas par budžeta līdzekļiem uzfrišina daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus, autostāvvietu problēmu diemžēl ar to nerisina.

Lai nodrošinātu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) novietnes Gaiļezers mazo pacientu vecākiem iespēju novietot automašīnu stāvvietās pie slimnīcas, sākot ar 26.septembri tiks iekasēta maksa par spēkratu novietošanu, informē CityParks Latvia pārstāvis Kaspars Līcītis.

Pašlaik autostāvvietas pie slimnīcas nereti tiek pārpildītas, jo tajās auto novieto tuvējo māju iedzīvotāji un Biķernieku kapu apmeklētāji.

Autostāvvietas pie BKUS Gaiļezera novietnes ir nelielas un tajās ir ierobežots vietu skaits. Uz privātīpašniekiem piederošas zemes izvietoto stāvvietu apsaimniekotājs - SIA CityParks Latvia - ir veicis apsekojumu, kura rezultāti liecina, ka stāvvietās pie slimnīcas savas automašīnas regulāri novieto tuvējā esošā daudzstāvu dzīvojamo māju kompleksa iedzīvotāji un viesi, kā arī Biķernieku kapu apmeklētāji.

«Rezultātā autostāvvietas ir nereti ir pārpildītas un tajās trūkst vietas tiem, kam tā ir nepieciešamas visvairāk - vecākiem ar mazajiem pacientiem. Neatrodot vietu pie slimnīcas ieejas, viņiem nākas novietot auto ārpus slimnīcas stāvvietas un mērot ceļu līdz slimnīcai ar kājām, nereti kopā ar slimu bērnu,» skaidro CityParks Latvia valdes loceklis Māris Priednieks.

#Šobrīd kompānija veic priekšdarbus, lai, sākot no nākamā gada, nopietnāk raudzītos eksporta virzienā.

Pērn finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Mobilly izaugsme bijusi vairāk nekā 20%, un kompānija strādā pie jauniem produktiem, investējot aptuveni 400 tūkstošus gadā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušais gads mums ir bijis tiešām ļoti, ļoti labs. Esam auguši visās produktu grupās. Stāvvietās absolūtos skaitļos joprojām augam visvairāk, bet biļešu tirdzniecībā – procentuāli visstraujāk. Lielāko biznesa pienesumu dod stāvvietas. Mēs apkalpojam vairāk nekā pusi īstermiņa stāvvietu maksājumu Rīgā un augam gandrīz par 20% gadā. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka tirgus neaug strauji. Mūsu lielākais veiksmes stāsts ir Jūrmala, kur gada laikā esam dubultojuši apgrozījumu un katrs ceturtais pircējs Jūrmalas caurlaidi pērk ar Mobilly. Pērn vilcienu biļešu tirdzniecībā bija 50% izaugsme, bet autobusu biļetēs – 79%. Protams, tā ir matemātika, un no mazas bāzes ir viegli lēkt,» stāsta Ģirts Slaviņš, SIA Mobilly direktors.

Maksas autostāvvietu bizness nereti ir raisījis diskusijas, neapmierinātie vienmēr ir skaļāki par apmierinātajiem, un vienmēr ir kāds, kurš nevēlas maksāt par šādu pakalpojumu. Kādēļ stāvvietas vajadzīgas, vai to būs vēl vairāk, kāda ir cenu politika – par to Dienas Bizness izjautāja Cityparks Latvija valdes locekli Gundaru Smanu.

Kā viens no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē kā jūs novērtētu autostāvvietu pieejamību Rīgā? Varat raksturot nozari kopumā tieši šobrīd?

Patiesi esam viens no lielākajiem spēlētājiem autostāvvietu tirgū, un pozīcija mainās tikai atkarībā no izvēlētā kritērija - vai nu skatāmies pēc apgrozījuma, vai arī pēc vietu skaita stāvvietās. Mēs tiešām jūtamies kā viens no tirgus līderiem. Situācija tirgū kopumā – mēs redzam, ka maksas autostāvvietu skaits tikai pieaugs, proti, tas ir augošs bizness. Bezmaksas auto novietošanas iespējas, kā mēs redzam Rīgas centrā, jau praktiski nav, un tas noteikti turpināsies, izejot tālāk uz Rīgas apkaimēm, tostarp guļamrajonos. Tā tendence, kad klients ir gatavs samaksāt par nodrošinātu vietu, tikai aug. Proti, cilvēki vēlas zināt, ka, pārbraucot no darba mājās, būs, kur nolikt mašīnu, un ir gatavi par to maksāt. To mēs redzam kā nākotnes perspektīvu.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

#Tas dos iespēju viedtālruņa aplikācijā atrast brīvu vietu automašīnas novietošanai.

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom uzsācis autostāvvietu monitoringa risinājumu testēšanu Jūrmalā, kas nākotnē dotu iespēju viedtālruņa aplikācijā atrast brīvu vietu automašīnas novietošanai, informē uzņēmumā.

«Sadarbībā ar Jūrmalas gaisma Dzintaros, Dubultos un Majoros šobrīd testējam jaunu pakalpojumu – iespēju atrast brīvu stāvvietu piejūras zonā, tādējādi ietaupot laiku. Šāda ekonomiska lietu interneta risinājuma (Internet of Things jeb IOT) ieviešana iespējama ne tikai publiskās stāvvietās Jūrmalā, bet arī citās pilsētās, tajā skaitā Rīgā, kurā jau pusgadu atvērts Lattelecom lietu interneta tīkls,» stāsta Lattelecom korporatīvās attīstības dienesta direktors Krists Avots. Spēju noteikt autostāvvietas noslodzi, vai tā ir aizņemta vai brīva, nodrošina moderni lietu interneta tehnoloģiju uztvērēji.