Citas ziņas

Iedzīvotāji visvairāk interesējušies par attaisnotajiem izdevumiem

,31.01.2008

Jaunākais izdevums

2007.gadā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvā tālruņa starpniecību par vispārīgiem nodokļu administrēšanas jautājumiem ir sniegtas 54 617 atbildes uz nodokļu maksātāju jautājumiem. Vidēji dienā sniegtas atbildes uz 220 jautājumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Jautājumu un sniegto atbilžu skaits ir pieaudzis – 2006.gadā ar VID informatīvā tālruņa starpniecību par vispārīgiem nodokļu administrēšanas jautājumiem ir sniegtas atbildes uz 47 564 nodokļu maksātāju jautājumiem.

Visvairāk jautājumu nodokļu maksātāji uzdevuši par iedzīvotāju ienākuma nodokli, uz šiem jautājumiem sniegtas 13 173 atbildes, t.sk., par attaisnoto izdevumu piemērošanu, gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

7578 atbilžu 2007.gadā sniegts uz jautājumiem par pievienotās vērtības nodokli. Visbiežāk nodokļu maksātāji vēlējušies saņemt atbildes uz jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumos ar ES personām un personām no trešajām valstīm.

Savukārt par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietošanu tika sniegtas 4986 atbildes, par nodokļu administrācijas tiesībām un pienākumiem – 4609, bet par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 4099.

Bez informatīvā tālruņa VID nodaļas konsultē nodokļu maksātājus mutiski, telefoniski, rakstiski un elektroniski.

2007.gadā VID nodaļās nodokļu maksātājiem sniegtas 434 044 konsultācijas, no tām: mutiski (uz vietas) – 269 067, telefoniski – 156 057, rakstiski – 1 841, elektroniski 7 079.

Tāpat arī 2007.gadā VID organizējis 2 362 nodokļu maksātāju izglītošanas pasākumus - no tiem:

nodokļu maksātājiem, nevalstiskām organizācijām – 2 157;

izglītības iestāžu audzēkņiem - 205.

Minēto izglītošanas pasākumus apmeklējošo skaits – 44 490, no tiem:

izglītošanas pasākumus apmeklējošo izglītības iestāžu audzēkņu skaits – 4 651;

izglītošanas pasākumus apmeklējošo nodokļu maksātāju skaits – 39 839.

Nodokļu maksātājiem sagatavoti 1 960 VID informatīvie materiāli, ar kuriem var iepazīties VID nodaļās, kā arī VID interneta mājas lapā www.vid.gov.lv.

Sagatavotie informatīvie materiāli nosūtīti elektroniski 10864 nodokļu maksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Līdz 2021.gadam jāizlemj, kā automātiski atmaksāt pārmaksātos nodokļus

Māris Ķirsons,18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divu gadu laikā – līdz 2021. gada janvārim – valdībai jāizstrādā ne tikai normatīvie akti, bet arī jāatrod tehniskie risinājumi, lai nodokļu administrācija automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus

Tādu lēmumu aizejošā Saeima pieņēma par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs plenārsēdē norādīja, ka atbildīgā komisija uzklausījusi ne tikai kolektīvā iesnieguma iesniedzēju, bet arī Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, LDDK, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus. Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis norādījis, ka jādod iespēja saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko ekonomisko izglītību, tomēr strādā un maksā nodokļus. Pēc iesniedzēju domām, VID būtu jāpieprasa informācija par attaisnotajiem izdevumiem no medicīnas un izglītības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas valsts budžeta izdevumi starp zemākajiem ES valstu vidū

LETA,08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžeta izdevumi pērn veidoja 36,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta izdevumi 2014.gadā veidoja 4452 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

ES vidēji budžeta izdevumi veido 48,1% no IKP jeb 13 153 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet eirozonā - 49% jeb 14 617 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vislielākie budžeta izdevumi ir Somijai - 58,7% no IKP, kam seko Francija ar 57,2% un Dānija ar 57% no IKP. Vismazākie budžeta izdevumi ir Rumānijā un Lietuvā - 34,9% no IKP, Latvijā - 36,9% no IKP un Igaunijā - 38,8% no IKP.

Visās ES dalībvalstīs 2013.gadā būtisku daļu no budžeta izdevumiem veido sociālā aizsardzība, kaut arī dalībvalstu vidū valda liela atšķirība, sākot no 28,6% Kiprā līdz 44,4% no budžeta izdevumiem Luksemburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

EDS šorīt nevar iesniegt ienākumu deklarāciju; VID aicina nesteigties: «Tās nav Dziesmu svētku biļetes»

Žanete Hāka/Lelde Petrāne,01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neplānotu darbu dēļ šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pieejama gada ienākumu deklarācijas sagatavošana, liecina VID paziņojums.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šorīt EDS vienlaicīgi centušies izmantot 30 tūkstoši cilvēku un šādu slodzi sistēma nespējot izturēt. Viņš gan nevarēja pateikt, cik cilvēkus vienlaicīgi EDS spēj uzņemt. Šobrīd atbildīgie tehniskie darbinieki intensīvi strādā, lai sistēmas darbību atjaunotu. VID aicina iedzīvotājus tik ļoti nesteigties ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, jo «tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas var beigties». A. Vaivars uzsvēra, ka katras deklarācijas apstrādei nepieciešams laiks, tādēļ tās iesniegšana tieši šodien naudas saņemšanas ātrumu būtiski neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Valdība šodien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, informē FInanšu ministrijas Komunikācijas daļa.

Šī gada jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nosaka attaisnoto izdevumu par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu normas gan procentuālu, gan summāru ierobežojumu. Attiecīgi procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, savukārt summāri – 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli. Minētos attaisnotos izdevumus varēs attiecināt uz nākamo triju taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā. Tādējādi grozījumi likumā paredz precizēt noteikumus atbilstoši Saeimā pieņemtajām izmaiņām likumā.

Tāpat noteikumi paredz svītrot normas, kas attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem, kuriem līdz šim nebija noteikts ierobežojums. Tādējādi turpmāk medicīnas izdevumi, kam pašreiz nav ierobežojums (izdevumi par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem), tiks iekļauti kopējā attaisnoto izdevumu limitā un tos summēs kopā ar citiem attaisnotajiem izdevumiem par medicīnu un izglītību. Attaisnoto izdevumu normas ir labvēlīgas personām, kurām ir jāmaksā par izglītības iegūšanu, jo līdzšinējo 215 eiro attaisnoto izdevumu apmērs tiek palielināts līdz 600 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu reformas ietvaros FM piedāvā pārskatīt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem

LETA,19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāievieš ģimenes nodokļu deklarācija

Anna Medne, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas <i>Turība</i> lektore,14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti.

Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu

Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

EDS sistēma ļoti atvieglo visu procesu, piemēram, gadījumos, kad iedzīvotājs iesniedz informāciju par izglītības izdevumiem, nekādi dokumenti nav jāpievieno – sistēma aprēķina visus datus automātiski. Papildus dati jāievada tikai medicīnas izdevumu gadījumos. Šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere,06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji vēlas progresīvo nodokli un augstāku neapliekamo minimumu

Žanete Hāka,24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā̄ no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

«Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,» saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļa pārmaksu varēs saņemt arī bez ienākumu deklarācijas iesniegšanas

Db.lv,31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 30.augusta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izsūtīs vēstules vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju (EDS lietotājiem), kuriem saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem varētu būt izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa par 2022.gadu, informē VID pārstāvji.

Lai VID varētu pārskaitīt šo nodokļa pārmaksu, cilvēkiem līdz šī gada 30.septembrim EDS jānorāda savs bankas konts, uz kuru vēlas saņemt naudu.

Iesniegums pieejams EDS sadaļā "Sagatavot dokumentu no veidlapas" - "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti" - "Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju". Nodokļa pārmaksu par 2022.gadu VID pārskaitīs līdz 2023.gada 31.decembrim.

Turpmāk tie iedzīvotāji, kuriem par iepriekšējo gadu būs izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa, bet nebūs čeku par attaisnotajiem izdevumiem, nodokļa pārmaksu varēs saņemt, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja līdz šī gada 30.septembrim aizpildīs EDS iesniegumu un norādīs tajā savu bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Zemo procentu brīvpusdienas: kā procentu izdevumu ietaupījums ietekmējis valsts budžetu?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts,29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pirmdien publicētie dati par 2016.gadu.

Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,8% no kopējiem izdevumiem jeb 734,2 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,6% no izdevumiem jeb 620,1 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4,2% no izdevumiem, kas ir 1,033 miljardi eiro.

Baltijas valstīm seko Čehija un Polija (abās valstīs 3,6% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Ungārija un Somija (abās valstīs 2,9%), kā arī Islande, Slovākija un Luksemburga (visās valstīs 2,5%).

Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Grieķijā un Itālijā (abās valstīs 0,9%), Austrijā (1,3%) un Portugālē (1,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām - mašīna

,21.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID vadītāja: Lielā aktivitāte iesniegt ienākumu deklarācijas ir brīdinoša pazīme par nabadzību valstī

LETA,02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministru prezidente: Ja šīs Saeimas laikā nodokļu izmaiņas būs, tad tās būs šogad

LETA,08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1.martā sākas gada ienākumu deklarācijas iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā gan tiem, kam tas jādara ogligāti, gan tiem, kuri tiem, kas to dara, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.

Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa); guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā; guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Divarpus miljardi nodokļu atvieglojumos. Vai varam to atļauties?

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro.

Tā savā revīzijas ziņojumā konstatējusi Valsts kontrole. Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka dabas resursu nodokļa atbrīvojumi gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus. Kopumā nodokļu atvieglojumi veido 45% no nodokļu ieņēmumiem. Jāsaprot, ka ikviens nodokļa atvieglojums ir zaudējums valsts budžetam, tādēļ to piemērošanai ir jābūt skaidram mērķim, kas ar to tiek sasniegts un kāds ir ieguvums. Tāpat ir jāņem vērā, kādas ir administratīvās izmaksas, šos nodokļu atvieglojumus piemērojot. Nesens piemērs – Latvijai raksturīgiem augliem un dārzeņiem piemēroja samazināto PVN likmi 5% apmērā. Finanšu ministrija norāda, ka budžeta ieņēmumi ir sarukuši un pircēji nav ieguvuši adekvātu cenas samazinājumu. Valsts kontrole arī norāda, ka nodokļu reformas rezultātā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kas ir nodokļu atvieglojums, sevi nav attaisnojis, jo no tā nav ieguvušas ģimenes ar zemākiem ienākumiem. Arī LDDK eksperts Pēteris Leiškalns vienmēr ir uzsvēris, ka diferencētais neapliekamais minimums diskriminē ģimenes ar apgādājamajiem un nāk par labu strādājošajiem bez apgādājamajiem. Jautājums – kādēļ šāds atvieglojums ieviests un kāds mērķis ar to sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Nodokļu atvieglojumi paši par sevi nav nedz labi, nedz slikti, viss ir atkarīgs no tā, kāds mērķis tiek sasniegts līdz ar to ieviešanu. Ja valsts pasaka, ka tā ir gatava dot kādu atvieglojumu un līdz ar to atsacīties no daļas ieņēmumu, tad ir jābūt pilnīgi skaidram, kādēļ tas tiek darīts. Valsts kontroles ieskatā, pašlaik attiecībā uz visiem 200 nodokļu atvieglojumiem noteikti nav skaidrības, kādēļ tie ieviesti. Atļaušos diskusijai izvirzīt jautājumu par attaisnotajiem izdevumiem. Jāpiebilst, ka pati esmu ieguvēja no tiem. Sociālantropolgs Klāvs Sedlenieks savā rakstā Aklums uz nevienlīdzību izvirza interesantu un nepopulāru hipotēzi. Proti, pašreizējā IIN atmaksa, kas pienākas, piemēram, par iemaksām 3. pensiju līmenī, par maksas medicīnas vai izglītības pakalpojumem, ir patīkams bonuss pietiekami pārtikušiem cilvēkiem, kas tiem kvalificējas. Tu vari atļauties uzkrāt, un tev valsts vēl piemaksā (IIN atmaskas veidā). Tas ir forši, tikai, cik tas ir godīgi pret cilvēkiem, kuriem nav šādu iespēju, es nezinu, tāpat kā neesmu pārliecināta, ka tas mazina nevienlīdzību. Man ir iespēja pašai samaksāt par maksas veselības pakalpojumu. Zināmu daļu attaisnoto izdevumu veidā man valsts atmaksā. Forši un it kā taisnīgi. Taču kā ir ar tiem, kuri naudas trūkuma dēļ nespēj nedz samaksāt par pakalpojumu, nedz ko atgūt? Jāpiebilst, ka no attaisnotajiem izdevumiem neiegūst arī ģimenes ar apgādāmajiem un zemām algām. Man nav viennozīmīgas atbildes, vai IIN attaisnotie izdevumi ir laba un pareiza lieta. Skaidrs, ka ir cilvēki, kas no tā iegūst, raksta autore tajā skaitā, taču tikpat skaidrs, ka ir vesela grupa daudz mazāk pārtikušu cilvēku, kuriem no tā visa labuma nav nekāda. Manuprāt, tās ir tēmas, par kurām būtu nepieciešamas plašas diskusijas sabiedrībā un, ja tā drīkst teikt, sabiedriskais līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nabadzību nevar mazināt tikai ar nodokļu atvieglojumiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar 2020. gada budžetu un nevienlīdzības mazināšanu viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) piemērošanu.

Vairums ekspertu, piemēram, Pēteris Leiškalns no Latvijas Darba devēju konfederācijas, atkārtoti ir izteikušies, ka DNM nav efektīvs un taisnīgs, jo lielāku labumu dod strādājošajiem bez apgādājamajiem. Tā rezultātā vairāk saņem vientuļš strādājošais ar zemu algu nekā, piemēram, māmiņa ar augstāku algu, bet ar diviem apgādājamajiem. Līdz ar to tiek atbalstīta atgriešanās pie viena noteikta neapliekamā minimuma, turklāt proponējot, ka ir jāpaaugstina tieši neapliekamais minimums, nevis minimālā alga, kas Latvijā ir viszemākā Baltijā. Tas, protams, ir vislabvēlīgākais variants uzņēmējiem.

Taču ne tik labvēlīgs mazāk pelnošajiem, jo, tiklīdz neapliekamais minimums pārsniedz minimālo algu, tās saņēmēji to pilnā mērā nevar izmantot. Savukārt, ja neapliekamais minimums ir vienāds ar minimālo algu, tas automātiski nozīmē, ka tās saņēmējs ir IIN nemaksātājs un nekvalificējas nedz atvieglojumiem par apgādājamajiem, nedz attaisnotajiem izdevumiem. Skaudrā patiesība ir tāda, ka zemo algu saņēmējiem ir tikai nosacīts labums no neapliekamā minimuma, taču atvieglojumus par apgādājamajiem un attaisnotajiem izdevumiem tie izmantot vispār nevar, jo nav IIN maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinot attaisnoto maksājumu limitu par izglītību un veselību no pašreizējiem 215 eiro līdz 600 eiro gadā, būs gan ieguvēji, gan arī zaudētāji

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem. Sākotnēji daudzus DB aptaujātos šāds izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu limita pieaugums iepriecina, jo līdzšinējais vairs sen neatbilst reālajām šo pakalpojumu izmaksām. Tomēr jaunajā – 600 eiro gada limitā – iekļauti visi izdevumi, arī tie, par kuriem līdz šim tika atmaksāta visa iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa – zobārstniecība, plānveida medicīniskās manipulācijas, kā arī ziedojumi, ja vien to ļāva konkrētā cilvēka samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs. Vienlaikus jārēķinās, ka šim limitam ir arī otri griesti – procentuāli tie ir 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Popularitāti iekaro uzziņu SMS

,22.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāji vēlējušies saņemt Uzziņu dienesta 1188 uzziņas SMS formā gandrīz 30 tūkstoš reižu. Visvairāk viņus interesēja informācija par satiksmi, izklaidi, kā arī veikalu un uzņēmumu darba laikiem.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Sabiedrisko attiecību pārstāvis Deniss Kolosovs. Paralēli 1188 klienti saņem 1188 uzziņas arī citos veidos – 320 tūkstoši cilvēku regulāri apmeklē uzziņu dienesta portālu, savukārt pa tālruni laikposmā no janvāra līdz jūnijam uzziņas sniegtas vairāk nekā 5 milj. reižu.

Pirmajā ceturksnī iedzīvotāji izmantojot SMS, iesūtījuši 11 tūkst. jautājumu, savukārt otrajā ceturksnī – jau 19 tūkst.

Zvanot uz 1188, Latvijas iedzīvotāji pirmajā pusgadā visvairāk interesējušies par biznesa informāciju (uzņēmumu kontaktiem un darba laikiem, īpaši meklējot tuvāko pēc atrašanās vietas) un satiksmes jautājumiem (vilcienu un autobusu kustības grafikiem, Rīgas satiksmes aprīlī ieviesto e-talonu), kā arī pašvaldību vēlēšanām. Tāpat zvanītāji interesējušies par izklaidi un privātpersonu tālruņu numuriem. Savukārt, populārākās nozares, par kurām iedzīvotāji uzdod jautājumus, ir bankas, apdrošināšana, auto evakuatori, autoserviss, taksometri, medicīniskie pakalpojumi, intīmpakalpojumi, kā arī sadzīves tehnikas remonts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte,29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Valmieras pilsētas pašvaldības budžetu

,18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 17.janvārī, Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstiprinājusi Saistošos noteikumus Nr.48 Par Valmieras pilsētas pašvaldības 2008.gada budžetu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valmieras pilsētas pašvaldības 2008.gada ieņēmumi kopā ar līdzekļu atlikumu uz gada sākumu plānoti 26 086 798 latu apmērā, kas ir 949 lati uz vienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju.

2008.gadā nodokļu ieņēmumi plānoti 13.57 miljonu latu apmērā. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos 2008.gadā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (94.6%) un nekustamā īpašuma nodoklim. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms (tajā skaitā 2007.gada nesadalītais atlikums) budžetā prognozēts 12 839 289 latu apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kārtējo gadu plānots par 3.18 miljoniem latu jeb par 33.6% vairāk kā 2007.gada sākotnējā plānā. Nekustamā īpašuma nodokli 2008.gadā plānots iekasēt 639 174 latu apmērā. Azartspēļu nodokli 2008.gadā plānots iekasēt 93 600 latu apmērā, kas ir par 2.8 tūkstošiem latu jeb 3.1% vairāk kā 2007.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš norāda, ka finanšu situācija kļuvusi sliktāka

Žanete Hāka,16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Komentāri

Pievienot komentāru