ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē apsteidzis Dienvidkorejas elektronikas kompāniju "Samsung Electronics Co." un kļuvis par lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Apple" pagājušajā gadā piegādājis 234,6 miljonus viedtelefonu, salīdzinot ar "Samsung" piegādātajiem 226,6 miljoniem viedtālruņu.

Tādējādi "Apple" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi 20,1%, bet "Samsung" - 19.4%.

IDC norāda, ka "Samsung" šī saraksta augšgalā pēdējoreiz nebija pirms 13 gadiem - 2010.gadā, kad "Apple" pat neatradās starp pieciem lielākajiem viedtelefonu ražotājiem pasaulē. Tolaik pirmo vietu ieņēma "Nokia", "Samsung" atradās otrajā vietā, bet "LG Electronics" trešajā.

Lai gan IDC vēstī, ka tās apkopotie dati par pagājušo gadu ir sākotnēji un varētu tikt koriģēti, tirgus izpētes uzņēmums "Canalys" arī atzinis "Apple" par pasaulē lielāko viedtelefonu ražotāju priekšā "Samsung".

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "Samsung Electronics Co." šogad pirmajā ceturksnī atguvis pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja titulu, apsteidzot ASV informācijas tehnoloģiju gigantu "Apple Inc.", liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Samsung" pirmajā ceturksnī piegādāja 60,1 miljonu viedtelefonu, salīdzinot ar "Apple" piegādātajiem 50,1 miljonu viedtālruņu.

Tādējādi "Samsung" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi gandrīz 21%, bet "Apple" - mazliet virs 17%.

"Apple" piegādāto viedtelefonu skaits ceturkšņa salīdzinājumā samazinājies par 9,6%, bet "Samsung" uzrādījis kritumu mazāk nekā 1% apmērā.

"Lai arī "Apple" pērnā gada beigās izdevās iegūt pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja statusu, "Samsung" pirmajā ceturksnī veiksmīgi to atguva," norāda analītiķi.

Tikmēr attiecīgi trešo un ceturto vietu ieņem Ķīnas uzņēmumi "Xiaomi" un "Transsion". "Xiaomi" piegādāto viedtelefonu skaits pirmajā ceturksnī kāpis par aptuveni 33% un veidojis 40,8 miljonus vienību, bet "Transsion" reģistrējis aptuveni 85% izaugsmi, piegādājot 28,5 miljonus viedtelefonu.

Ķīnas uzņēmums «Huawei» šā gada otrajā ceturksnī apsteidzis ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.» un kļuvis par otru lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Līderpozīcijas pagājušajā ceturksnī saglabājis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.», piegādājot 71,5 miljonus viedtelefonu, bet ar 54,2 miljoniem piegādāto tālruņu otrajā vietā nonācis «Huawei».

Tikmēr «Apple» ceturksnī piegādājis 41,3 miljonus telefonu, tā tirgus daļai veidojot 12,1%. «Samsung» tirgus daļa otrajā ceturksnī veidoja 20,9%, bet «Huawei» - 15,8%.

IDC norāda, ka šī ir pirmā reize kopš 2010.gada sākuma, kad «Apple» globālajā viedtelefonu tirgū neatrodas vienā no pirmajā divām pozīcijām.

«Nepārtrauktā «Huawei» izaugsme ir iespaidīga, lai neteiktu vairāk, jo uzņēmums ir spējis iekļūt tirgos, kur vēl pavisam nesen šis zīmols bija visai maz pazīstams,» skaidro IDC.

Pasaulē pērn piegādāti 1,4 miljardi viedtelefonu, kas ir par 4,1% mazāk nekā pirms gada, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas «International Data Corp.» (IDC) apkopotā informācija.

Kritums galvenokārt tiek skaidrots ar to, ka patērētāji pirms savu telefonu maiņas šobrīd nogaida krietni ilgāk. Tāpat aizvien vairāk pieaug patērētāju neapmierinātība ar augstākā līmeņa ierīču cenu kāpumu, kā arī palielinās politiskā un ekonomiskā neskaidrība.

IDC norāda, ka Ķīnas tirgus, kas nodrošina aptuveni 30% no viedtelefonu kopējā tirdzniecības apjoma pasaulē, pērn ietekmēts jo sevišķi smagi, tam samazinoties par 10%.

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» pagājušajā gadā saglabājis līderpozīcijas, tā tirgus daļai veidojot 20,8%.

Otro vietu spējis atgūt «Apple» ar 14,9% tirgus daļu, bet uz trešo vietu noslīdējis Ķīnas uzņēmums «Huawei», tā tirgus daļai veidojot 14,7%.

Šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē piegādāto planšetdatoru skaits samazinājies par 8,5%, tādējādi reģistrēts kritums jau desmito ceturksni pēc kārtas, liecina tirgus izpētes kompānijas International Data Corp. (IDC) apkopotā informācija.

Ceturksnī pasaulē piegādāti 36,2 miljoni planšetdatoru, norāda IDC.

Tikmēr atsevišķā Strategy Analytics ziņojumā teikts, ka planšetdatoru tirdzniecība pagājušajā ceturksnī sarukusi pat par 10%.IDC analītiķis Raians Reits norāda, ka planšetdatoru tirdzniecības straujā izaugsme no 2010.gada līdz 2013.gadam pēc pirmās paaudzes iPad nonākšanas tirgū tagad ir vēsture. Tā vietā liela daļa patērētāju konstatē, ka viņi spēj iztikt bez planšetdatora un paļauties uz viedtelefonu vai jauniem plānākiem portatīvajiem datoriem.

Jaunākie dati liecina, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. pirmajā ceturksnī saglabājis līderpozīcijas globālajā planšetdatoru tirgū ar 24,6% tirgus daļu, neskatoties uz šo ierīču pārdošanas apjoma kritumu par 13%.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Ķīnas telekomunikāciju gigants «Huawei» šā gada otrajā ceturksnī saglabājis pasaulē otra lielākā viedtelefonu tirgotāja statusu, neskatoties uz ASV uzņēmumam noteiktajām sankcijām, liecina tirgus izpētes kompānijas «Strategy Analytics» apkopotā informācija.

Jaunākie dati liecina, ka «Huawei» spējis palielināt tirdzniecības apjomu, lai arī tirgū kopumā novērojama lejupslīdi, minot uz papēžiem tirgus līderim «Samsung» un apsteidzot «Apple».

Pasaulē šā gada otrajā ceturksnī kopumā piegādāts 341 miljons viedtelefonu, kas ir par 2,6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» palielinājis savu tirgus daļu līdz 22%, pateicoties viedtelefonu pārdošanas apjoma kāpumam par 7%. «Huawei» tirgus daļa pagājušajā ceturksnī veidojusi 17%, bet ASV informācijas tehnoloģiju giganta «Apple Inc.» tirgus daļa bijusi 11%.

«»Huawei» visus pārsteidzis un palielinājis viedtelefonu pārdošanas apjomu pasaulē par 8%. «Huawei» ceturksnī uzrādījis izaugsmi Ķīnā, uzņēmumam cenšoties kompensēt regulatoru izraisītas neskaidrības citos lielos reģionos, tostarp Ziemeļamerikā un Rietumeiropā,» skaidro «Strategy Analytics».

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Viedtelefonu pārdošanas apjoms pasaulē šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājies par 20,5%, tādējādi reģistrēts visu laiku straujākais kritums, liecina tirgus izpētes kompānijas "Gartner" apkopotie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos pasaulē pārdoti 299 miljoni viedtelefonu, salīdzinot ar 375 miljoniem ierīču pirms gada.

Kritumu galvenokārt veicinājuši koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi, kuru laikā tika slēgti veikali.

Tāpat šī lejupslīde skaidrojama ar viedtelefonu rūpnīcu slēgšanu, galvenokārt Ķīnā, norāda "Gartner".

Jaunākie dati liecina, ka Dienvidkorejas "Samsung" pirmajā ceturksnī ar 18,5% tirgus daļu saglabājis līderpozīcijas globālajā viedtelefonu tirgū, lai arī uzņēmuma pārdošanas apjoms sarucis par vairāk nekā 22%.

Ķīnas "Huawei" ar 14,2% tirgus daļu saglabājis otro vietu, bet ASV tehnoloģiju gigants "Apple" ierindojas trešajā pozīcijā, tā tirgus daļai veidojot 13,7%.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šogad otrajā ceturksnī turpinājis zaudēt savu viedtelefonu tirgus daļu, un Ķīnas konkurents «Oppo» to izspiedis no pasaulē trīs lielāko viedtālruņu tirgotāju saraksta, liecina tirgus analīzes uzņēmuma «IHS Markit» apkopotā informācija.

«Apple» otrajā ceturksnī pasaulē piegādājis 35,3 miljonus «iPhone», starp lielākajiem viedtelefonu tirgotājiem ieņemot ceturto vietu.

ASV uzņēmumu ar 36,2 miljoniem piegādātu viedtelefonu apsteidzis «Oppo».

Tikmēr pirmo pozīciju saglabājis Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.», kas ceturksnī piegādājis 75,1 miljonu viedtelefonu, tā tirgus daļai veidojot 23%.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs «Huawei» ar 58,7 miljoniem pārdotu viedtālruņu un 18% tirgus daļu ieņem otro vietu, norāda «IHS Markit».

Analītiķi skaidro, ka «Apple» piedāvātajiem pašreizējās paaudzes «iPhone» tālruņiem ir augstas cenas, un dažus gadus vecākie modeļi arī ir dārgāki salīdzinājumā ar cenu ziņā pieejamākām «Android» ierīcēm.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

TOP5 pirktākie viedtelefonu zīmoli pirmajā pusgadā ir "Samsung", "Huawei", "Apple", "Nokia" un "Xiaomi", liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, visstraujāko izaugsmi piedzīvojis "Xiaomi" zīmols. Savukārt vidējā summa, ko klienti tērē par telefona iegādi, palielinājusies par aptuveni 15%.

TOP5 populārākie modeļi ir "Samsung Galaxy A51", "Huawei P30 Lite", "Huawei P Smart", "Samsung Galaxy A20e" un "Apple iPhone 11".

Visbiežāk telefonus izvēlas melnā, zilā un baltā krāsā.

"Kopumā ir novērojams, ka turpina palielināties viedtelefonu lietošanas laiks. Ja gadu iepriekš klienti viedtelefonu lietoja aptuveni pusotru gadu un pēc tam iegādājās jaunu, tad šobrīd tie ir jau divi gadi. Vispieprasītākie ir vidējās klases telefoni un vidējā summa, ko šā gada pirmajā pusgadā klients iztērēja par telefona iegādi, bija 361 eiro. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju," informē "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis mobilo tālruņu lietošanas laiks ikdienā.

Par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto atzīst, ka vēlētos mainīt savus telefona lietošanas paradumus, jo uzskata, ka telefonu lieto par daudz. Visvairāk cilvēki vēlas mainīt paradumu ilgu laiku pavadīt telefonā pirms gulēt iešanas (57%), tālāk seko vēlme samazināt to laiku, kas tiek pavadīts spēlējot spēlītes vai sēžot sociālos tīklus (42%), kā arī atteikties no ieraduma pirmo aplūkot telefonu, no rīta pamostoties, (36%) un pārbaudīt telefonu ziņojumus arī tad, ja neko konkrētu negaida (29%). Tāpat cilvēki vēlas mainīt paradumu ēst un paralēli pavadīt laiku telefonā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

TomTom sporta aprocei Touch piemīt ļoti reti sastopama spēja «ielīst» zem lietotāja ādas, lai izmērītu muskuļu un tauku daudzumu ķermenī

Jau neskaitāmas reizes piedzīvots, ka daudzsološās, «revolucionārās» jomās ātri vien sarodas tik vērienīgs piedāvājums, ka patērētājiem par lielāko izaicinājumu kļūst piemērotākā produkta izvēlēšanās. Līdzīgi noticis arī ar valkājamajām tehnoloģijām – dažu gadu laikā tirgū nonākušas tik daudzas un dažādas fizisko aktivitāšu mērīšanas aproces, ka kādai izcelties uz citu fona kļūst aizvien grūtāk. Tad nu ražotājam jāliek lietā visu iztēli un jāizdomā, kā padarīt produktu pamanāmu.

Ar navigācijas sistēmām atpazīstamību ieguvušā uzņēmuma TomTom fizisko aktivitāšu aproce Touch konkurentu vidū diez vai būtu ļoti pamanāma, ja vien tai nepiemistu kāda «īpašā spēja». Paralēli soļu un sirdspukstu skaitīšanai tā prot izmērīt lietotāja ķermeņa muskuļu un tauku īpatsvaru. Šāds reti sastopams piedāvājums ir gana interesants, lai papētītu ierīci mazliet tuvāk.

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.