Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m², tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m².

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Liepājas higiēnas preču ražotājs «iCotton» ar bankas «BlueOrange» un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) programmu finansējumu jaunas ražošanas ēkas būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē investēs 5,79 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēkas celtniecību plānots sākt mēneša laikā un pabeigt 2020.gada pavasarī. Jaunais ražošanas korpuss atradīsies Liepājā, Pulvera ielā 4A – teritorijā, kurai blakus patlaban jau atrodas «iCotton» rūpnīcas un noliktavu komplekss 15 000 m2 platībā. Jaunās ēkas platība būs 4916,8 m2, papildinot «iCotton» kopējo ražošanas platību līdz gandrīz 25 000 kvadrātmetriem. Pateicoties jaunā ražošanas korpusa izbūvei un ražošanas modernizācijai, uzņēmums tuvākajos gados plāno palielināt gada vidējo apgrozījumu līdz 30 miljoniem eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2018.gadā.

«Ražošanas jaudas paaugstināšana, energoefektīvu risinājumu izmantošana un rūpnīcas modernizācija, izmantojot jaunākās kokvilnas šķiedras apstrādes tehnoloģijas, ļaus iCotton nostiprināt savas tirgus pozīcijas Baltijā un Eiropā. Jau šobrīd uz Eiropas valstīm tiek eksportēti aptuveni 40% procenti mūsu produkcijas,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

ALTUM Kapitāla fonds piešķīris aizdevumu 10 miljonu eiro apjomā ekoloģisku higiēnas preču ražošanas uzņēmumam iCotton.

Vīrusa pandēmijā uzņēmums iCotton, kas 98% produkcijas apjoma realizē eksporta tirgos, saskārās gan ar piegādes ķēžu pārrāvumiem, gan loģistikas izmaksu pieaugumu un apmaksas nosacījumu maiņu. Vienlaikus pandēmija veicināja pieprasījumu pēc uzņēmuma ražotajiem higiēnas produktiem.

Kapitāla fonda finansējums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un veicinās tālāko izaugsmi, ieviešot jaunus, videi draudzīgus produktus no ekoloģiskām izejvielām, uzturot gandrīz bezatkritumu ražošanas procesu. Finansējums paredzēts arī šogad Liepājā atklātās jaunās ražotnes darbības nodrošināšanai, kā arī esošo saistību refinansēšanai, pagarinot to atmaksas termiņu.

"Sadarbība ar ALTUM kapitāla fonda finansējumu ļaus mums iespēju realizēt nākotnes attīstības plānus, turpinot stabili strādāt pie jaunu projektu realizācijas. Mums būs iespēja ražot un attīstīt jaunas produktu tehnoloģijas, uz jaunām, mūsdienīgām ražošanas iekārtām, nodrošinot papildus jaunas darba vietas," komentē ”iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.

SIA iCotton kāpina apgrozījumu un atrod jaunus noieta tirgus, kā arī gatavojas uzbūvēt rūpnīcu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu izgatavotājs SIA iCotton ir vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas nodrošina pilna cikla šādu izstrādājumu ražošanu. SIA iCotton mātesuzņēmums ir bāzēts Krievijā, tā meitasuzņēmumi atrodas gan Latvijā, gan Polijā. Lai gan uzņēmumam ir arī sava produkcija, tas specializējas privāto zīmolu ražošanā, stāsta iCotton ražošanas direktore Zane Ignāte. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Higiēnas preču ražotājs iCotton turpina kāpināt apgrozījumu; ražošanas pilnveidošana ļaus gada vidējo apgrozījumu palielināt līdz 30 milj. eiro.

Liepājas uzņēmums iCotton 2017. gadā sasniedzis 18,70 miljonu eiro apgrozījumu, kas tam ļāvis ierindoties straujāk augošo Latvijas uzņēmumu jeb Gazeļu simtajā pozīcijā. Sarakstu veido DB kopā ar Lursoft. Operatīvie dati par 2018. gadu ļauj prognozēt, ka uzņēmuma apgrozījums turpina pieaugt, savukārt peļņa būtiski sarukusi.

Bezatlikumu tehnoloģija

Šobrīd SIA iCotton ir viena no lielākajām kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu ražotājām Eiropas Savienībā un NVS valstīs, vienīgā Baltijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu kokvilnas produktiem un mitrajām salvetēm. Inovācijas un piedāvāto produktu augstā kvalitāte pēdējos trīs gados ļāvušas uzņēmumam kāpināt savu apgrozījumu par gandrīz 225 procentiem. «Labus rezultātus mums līdz šim izdevies sasniegt, pateicoties labi plānotai attīstības stratēģijai tirgū,» vērtē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis. «Līdz mūsu ražotnes parādīšanās brīdim tirgus strādāja stagnācijas režīmā, tas ir, pastāvīgajiem spēlētājiem bija stabilas pozīcijas, un tiem nebija jācenšas ieviest nekādus jauninājumus un risinājumus darba procesā. Lai ielauztos šaurajā konkurentu lokā, radījām pilnīgi jaunus produktus.» Pašlaik ražošana sadalīta divos ražošanas cehos Liepājā – Krūmu ielā un Ziemeļu ielā. SIA iCotton pirmā ražotne Liepājā tika atklāta 2013. gada pavasarī. No tekstila nozares uzņēmuma Lauma Fabrics nomājot 13 tūkstošu kvadrātmetru lielu ražošanas ēku un noliktavu platību Ziemeļu ielā, tiek ražotas mitrās salvetes, autiņi, ko var izmantot gan zīdaiņiem, gan pieaugušajiem un arī dzīvniekiem. Savukārt pēc tam, kad 2016. gadā izsolē izdevās iegūt bijušo sporta manēžu Krūmu ielā, uzņēmums tur attīstīja jaunu ražošanas ēku un noliktavu aptuveni 2600 kvadrātmetru platībā. Tajā top apaļas un ovālas kokvilnas plāksnītes, ko izmanto kosmetoloģijā. Projektā tika investēts 8,1 miljons eiro, iegādājoties četras jaunas ražošanas iekārtas.

Liepājas higiēnas preču ražošanas uzņēmums iCotton plāno 2018.-2019.gadā sākt vienreizējo ekopamperu ražošanu no pilnīgi jauna veida uzsūcošā materiāla, kāds līdz šim Eiropā nav ticis izmantots, «ar teju kosmiskām tehnoloģijām, intervijā pavēstīja iCotton izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Patlaban uzņēmuma sortimentā ir vienreizējie palagi, bet drīzumā tiek plānots sākt bērnu vienreizējo pamperu ražošanu, izmantojot jaunas metodes un jaunu uzsūcošo materiālu, kāds šobrīd tiek izmantots vienīgi Japānā , bet nesen sāka ražot arī Ķīnā, skaidroja uzņēmējs.

«Tas ir pilnīgi jauns absorbents, kāda Eiropā pagaidām nav. Galvenās jebkura absorbenta konkurētspējai svarīgās īpašības - tam ir labi jāuzsūc, arī jāattur nepatīkamās smakas, kā arī tam ir jābūt labi pārstrādājamam pēc izlietošanas,» norādīja uzņēmuma pārstāvis.

«Jaunajam materiālam visas šīs īpašības ir augstā līmenī. Kas attiecas uz pārstrādi, tad pamperi ir biodegradējami. Tas ir, tie ir ekopamperi - tendence, kas gūst arvien lielāku popularitāti,»viņš piebilda.

Uzņēmumi, kurus skar ierobežojumi saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu, meklē zaļākus risinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti nule kā atbalstījuši vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu. Tas nozīmē, ka, sākot no 2021. gada aizliegums tiks piemērots no plastmasas darinātiem ēdamrīkiem, vates kociņiem, salmiņiem un maisāmkociņiem. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāvuši oksonoārdāmas plastmasas un noteikta veida polistirola izstrādājumus. Tas ir materiāls, ko visbiežāk izmanto līdzņemamo ēdiena trauciņu izgatavošanai, līdz ar to ne tikai atsevišķu plastmasas izstrādājumu ražotājiem, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem būs jādomā, kādos iepakojumos jau tuvākajā nākotnē ievietot pircējiem paredzēto produkciju.

Martā Liepājas uzņēmums iCotton plāno oficiāli atklāt jaunu ražotni Liepājā, Krūmu ielā, kur kādreiz atradās Liepājas sporta manēža Daugava. Jau šobrīd ražotnē notiek dažādu kokvilnas produktu testa partiju ražošana, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmums jau šogad plāno aktīvi ienākt vietējā tirgū, laikrakstam pavēstīja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

iCotton ir viens no Liepājas veiksmes stāstiem, kas dažu gadu laikā ir parādījis ievērojamu ražošanas pieaugumu, uzbūvējis jaunu ražotni un sola turpināt izplešanos. Uzņēmumā šobrīd strādā 160 darbinieki, bet līdz ar jauno ražotni darbinieku skaits varētu vēl pieaugt.

Uzņēmums darbu sāka 2013. gadā, nomājot telpas Laumas ēkā Ziemeļu ielā Liepājā. Sākumā no kokvilnas tika ražotas mitrās salvetes, tad pievienojās mitrumu absorbējošie autiņi un kokvilnas vates kociņi. Papildus uzņēmums citiem ražotājiem piedāvā kokvilnas vates diskus un neaustu materiālu. «Kokvilnu šobrīd iepērkam Turcijā, jo tur ir pats kvalitatīvākais produkts,» atklāj S. Binkovskis.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Lattelecom piedāvātais lietu interneta risinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – ražošanas iekārtu pārvaldības sistēma – ļauj tiešsaistē sekot līdzi ražošanas līniju produktivitātei un palīdz uzņēmumiem efektīvāk plānot resursu sadali

No konveijera tikko noripojis kārtējais produkcijas iepakojums, un birojā par to jau zina, kā arī to, kura maiņa strādā ātrāk, vai cehs vienmēr ir pietiekami noslogots un kādu iemeslu dēļ rodas dīkstāves. Uzņēmuma vadībai viss ražošanas process ir kā uz delnas un momentā, pat ja tā apmetusies vienā pilsētā, bet rūpnīcas izkaisītas daudzās citās.

Tas iespējams, pateicoties aizvien plašāku pielietojumu iegūstošajām lietu interneta tehnoloģijām, kas paver jaunas iespējas pakalpojumiem ne vien gudrākai pilsētas pārvaldībai, bet arī moderniem risinājumiem biznesa klienta vajadzībām. Nepieciešamību kļūt arvien produktīvākiem un efektīvākiem uzņēmumiem palīdz īstenot jaunais Lattelecom ražošanas pārvaldības risinājums. Turklāt būtiski, ka ražotājam tas neprasa lielus kapitālieguldījumus, jo pakalpojumu līdz ar nepieciešamajām papildu iekārtām viņš abonē, līdzīgi kā internetu.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA «iCotton» ražotnē Liepājā, lai vērotu, kā tiek ražotas kokvilnas plāksnītes.

Kā stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe Anastasija Otava, kokvilnas plāksnītes ir pieprasītākais uzņēmuma ražotais produkts. Kokvilnas audumu un plāksnīšu ražošanas cehs ir vienīgais, kas darbojas nepārtraukti, taču, neskatoties uz to, pieprasījums pēc šī produkta ir tik liels, ka dažkārt uzņēmums izvērtē, kurus pasūtījumus apkalpot un kurus atteikt.

Šobrīd brīvās jaudas uzņēmumā nav, esam 100% noslogoti

Viena daļa no saražotās produkcijas ir uzņēmuma zīmoli. Savukārt, privātie pasūtījumi aizceļo pa visu pasauli, piemēram, uz Eiropas valstīm, Ķīnu un Krieviju. «Konkurence ir un tā ir liela, jo ražotāju ir daudz, bet, neskatoties uz to, mēs soli pa solim dodamies iekšā Eiropā. Kad sākām strādāt, lielākā daļa pasūtījumu nonāca Krievijas un Ukrainas tirgū, bet tagad ļoti daudz privātos zīmolus sūtām uz Eiropas valstīm. Baltijas valstīs tirgojam savus zīmolus. Šobrīd brīvās jaudas uzņēmumā nav, esam 100% noslogoti. Mums pietiek klientu, taču nākotnē būsim gatavi jauniem,» stāsta A.Otava.

Latvijas uzņēmējdarbības vide pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Uzņēmēji arvien biežāk meklē jaunus veidus, kā finansēt sava biznesa attīstību, un tradicionālais banku kredīts vairs nav vienīgā iespēja. Kapitāla tirgus finanšu instrumenti, īpaši obligāciju emisijas, piedāvā daudzsološas alternatīvas uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt finansējuma avotus un izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

“Obligācijas uzņēmumu vidū kļūst populārākas, ko veicina vairāki faktori – banku piesardzīgā kreditēšanas aktivitāte un strauji augošs investoru pieprasījums par vietējo uzņēmumu obligācijām. Latvijas uzņēmumu vidū nostiprinās pārliecība, ka obligācijas var būt reāla finansējuma alternatīva. To veicina citu uzņēmumu veiksmīgā pieredze un pieaugošā finanšu pratība uzņēmumu un investoru vidū. Būtiski pieaugusi arī vietējo uzņēmumu informētība un izpratne par obligācijām kā finansējuma avotu”, uzsver Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja.

Kas ir obligāciju emisija

Obligāciju emisija ir finanšu instruments, kas ļauj uzņēmumam piesaistīt kapitālu, emitējot obligācijas jeb parādzīmes, ko iegādājas investori. Tas ir viens no stabilākajiem uzņēmuma finansējuma veidiem, jo tiek noteikti konkrēti procenti un atmaksas termiņi. Kad obligāciju termiņš beidzas, uzņēmums atgriež aizdoto naudas summu (obligāciju nominālvērtību) un veic procentu maksājumus. Obligācijas ļauj plānot un prognozēt savu finansiālo nākotni ilgtermiņā, tādējādi palīdzot novērst riskus un izvairīties no neparedzamām izmaiņām procentu likmēs, , kas pastāv īstermiņa banku aizdevumu gadījumos u.c.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” noslēdzis līgumu ar Dānijas mēbeļu ražotāju KVIST Industries A/S, kas jau tuvāko mēnešu laikā plāno uzsākt ražošanu Liepājā.

Dānijā KVIST Industries A/S veiksmīgi darbojas mēbeļu tirgū jau trīs paaudzēs, bet jau 10 gadus uzņēmums darbojas arī Latvijā, Rīgas apkaimē un ir viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā, nodarbinot ap 650 darbinieku.

Kvist turpina ieguldīt miljons eiro gadā 

Dāņiem piederošās liekti līmēto mēbeļu ražotnes Kvist produkcijas apjoms aug par 25–30%...

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” ir industriālo un biroju telpu attīstītājs Liepājā un tā darbības mērķis ir rast konkurētspējīgus infrastruktūras risinājumus gan jauniem uzņēmumiem, gan arī esošiem uzņēmumiem savas darbības paplašināšanai.

iCotton nodod ekspluatācijā jaunu rūpnīcu Liepājā 

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera...

Biznesa parks ir izveidots uz bijušā kokapstrādes kombināta “Baltija” un mēbeļu rūpnīcas “Erke” bāzes.

Pumac Liepaja plāno būvēt divas jaunas ražotnes 

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās...

2020. gada nogalē LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” uzsāka jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m² platībā, ko plāno pabeigt šogad. Tuvāko 3 gadu laikā biznesa parkā plānots uzbūvēt vēl divas jaunas ražotņu ēkas, pilnībā apgūstot šo teritoriju.

2021. gada 2. ceturksnī Liepājā reģistrētajos uzņēmumos bija 29 077 darba vietas, kas ir par 1591 vietām vairāk nekā tādā pašā periodā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes apkopotā statistika.

Kopumā Liepājas uzņēmējdarbības vide veiksmīgi atkopjas no Covid-19 izraisītajām sekām – šogad darba vietu skaits gandrīz sasniedzis pirms pandēmijas līmeni – 2019. gada 2. ceturksnī Liepājā bija 29 094 vietas.

Pēdējo divu gadu periodā darba vietu skaits palielinājies četrās tautsaimniecības nozarēs: rūpniecības nozarē, būvniecības nozarē, veselības un sociālās aizsardzības nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē. Pārējās nozarēs darba vietu skaits š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, samazinājies.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējais darba vietu skaits palielinājies gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot zivsaimniecības un mežsaimniecības nozari, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes nozari, ūdens apgādes atkritumu apsaimniekošanas nozari, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozari, nekustamo īpašumu nozari un citu pakalpojumu nozari. Nozarēs, kurās bijis darba vietu samazinājums, galvenokārt bijis uzņēmumu darbības veida maiņa.

Pēdējo trīs gadu laikā ir būtiski uzlabojusies Latvijas eksporta struktūra, eksports ir kļuvis daudzveidīgāks un ir jūtama mazāka vienas preču grupas dominance kopējā eksportā. Svarīgi arī tas, ka mūsu uzņēmumi ir spējuši dažādot eksporta noieta tirgus, informējot Ministru kabinetu par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013. – 2019. gadam starpposma novērtējuma rezultātiem šā gada 14.martā atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai arī eksporta izaugsme pēdējo trīs gadu laikā bija mērena, ņemot vērā ārējās vides nenoteiktību, būtiski uzlabojās Latvijas eksporta struktūra un diversifikācijas pakāpe. Tā, piemēram, augsto tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvars kopējā eksportā pieauga no 6,4% 2012. gadā līdz 9,8% 2015. gadā.

Eksporta struktūras maiņa par labu augsto tehnoloģiju produktiem apliecina mūsu valsts virzību produktivitātes virzienā – vairāk ražojam un eksportējam produktus ar augstāku pievienoto vērtību, atzīst A.Ašeradens. Tāpat pieauga transportlīdzekļu, ķīmiskās rūpniecības preču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preču eksports.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.