Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) licis nekavējoties, jau no šodienas slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu, informēja Burovs.

Viņš norādīja, ka 17.maijā sanāksmē ar Valsts policiju un Būvniecības valsts kontroles biroju nolemts noteikt ierobežojumu, ka pār tiltu nevar kursēt transports virs 30 tonnām. Tā kā «Rīgas satiksmes» zemās grīdas tramvaji šo svaru pārsniedzot, pagaidām nolemts tramvaju kustību slēgt.

Pēc Burova teiktā, viņš patlaban dodoties uz operatīvo sanāksmi «Rīgas satiksmē", kurā tiks uzdots izvērtēt, vai pār tiltu iespējams laist, piemēram, vecāka modeļa tramvajus vai autobusus, kas svara kategorijā iekļaujas.

«Kamēr mums nav pārliecības par tilta tehnisko stāvokli, drošība ir primārais,» norādīja Burovs.

Vienlaikus pār tiltu virzienā prom no centra joprojām drīkst kursēt privātais transports.

Tirdzniecības centra “Minska” nomnieks un attīstītājs SIA “APEX INVESTMENT” Rīgas domes vicemēram Edvardam Ratniekam apstiprinājis, ka no 14. marta sāksies centra galvenās izkārtnes “Minska” demontāžas darbi, kas varētu ilgt līdz šā gada 18. martam, informē Rīgas domē.

Pēc rīdzinieku saņemtajiem ierosinājumiem un plašsaziņas līdzekļu izrādītās intereses E.Ratnieks vērsās pie viena no tirdzniecības centra “Minska” nomniekiem- SIA “APEX INVESTMENTS” ar aicinājumu mainīt šā centra galveno izkārtni, atbilstoši šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un stiprināt Rīgas pilsētvidi nacionālajās vērtībās.

“Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un ņemot vērā to, ka Latvija pēc šī notikuma atbrīvojas no vietvārdiem, simboliem un pieminekļiem, kuri simbolizē padomju varu, agresorvalsti un to sabiedrotos, tad arī Rīgas pilsētvidē nebūtu vēlami šāda veida nosaukumi, kas popularizē un rada šķietamu atbalstu Baltkrievijas ģeopolitiskajai nostājai. Rīgas pašvaldībai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Augsti novērtējam, ka uzņēmums ir vērsts uz sadarbību un apstiprinājis, ka demontēs tirdzniecības centra galveno izkārtni “Minska” un jau plāno darbības, lai šim centram piešķirt jaunu nosaukumu. “Minska” ir nozīmīga iepirkšanās vieta, kuru apmeklē daudz rīdzinieku, tāpēc būtiski ir mainīt šo nosaukumu,” atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas dome piektdien, 28.jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu "Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Gulbenē vairākas bijušās SIA Krontex P šūšanas ceha darbinieces ir vērsušās ar iesniegumiem Valsts darba inspekcijā neizmaksāto algu dēļ, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Krontex P komercdirektors Osvalds Kundziņš Dzirkstelei apstiprina: «Jā, ir beigusies mūsu uzņēmuma darbība Gulbenē. Ļoti strauji beidzās. Darbinieki vienkārši rakstīja iesniegumus un gāja prom. Es tieši biju atgriezies no atvaļinājuma, kad ražošanas vadītāja man teica, ka nekavējoties ir jābrauc uz Gulbeni. Tur kaut kas notiekot ne tā, kā vajag. Kad atbraucu, Gulbenē bija palikuši vairs tikai septiņi darbinieki. Neatstrādāja neko, meta darbu malā un gāja projām. Nu nenoticēja cilvēki laikam. Daži vēl nebija saņēmuši pat pirmo algu... Tāda attieksme. Pie jums, Gulbenē, cilvēkiem laikam ogošana ir svarīgāka. Tā ir pieraduši dzīvot.»

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Ēdinātājiem Rīgas ielās būs atļauts lietot skaņu pastiprinošas iekārtas, ja tās netraucēs iedzīvotājiem, paredz Rīgas domes 12.jūlijā pieņemtie saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība.

Noteikumos teikts, ka būs atļauta skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā, lai to radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru.

Kopumā noteikumi paredz kārtību, kādā ar pašvaldību tiek saskaņota jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšana vai izmaiņas reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, kā arī ielu tirdzniecība un atļauja ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā u.c.

Tāpat saistošajos noteikumos noteikti tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai, tirdzniecības vietās realizējamās preču grupas, administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu u.c.

No 2.jūnija atjaunota lielo tirdzniecības centru darbība, ieviešot drošas tirdzniecības modeli, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un šodien stājas spēkā.

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka ir atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Rīgā kopumā nav attīstīts ielu tirdzniecības platību segments un nav izveidojušās iepirkšanās ielas, liecina Colliers Baltics pētījuma dati par ielu tirdzniecības platībām Latvijas galvaspilsētā.

Lielākā daļa starptautisko tīklu apģērbu un apavu veikalu ir pārcēlusies uz tirdzniecības centriem, retu reizi saglabājot reprezentablu veikalu pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori ir gandrīz pilnībā pametuši ielu tirdzniecības platības Rīgas centrā.

Statistikas dati liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centra iedzīvotāju skaits samazinājies par 40% Lielākoties cilvēki pārceļas dzīvot uz Pierīgu, centrā atgriežoties strādāt, pēc pakalpojumiem, vai kultūras pasākumiem. Šī tendence un cilvēku ieradumi ietekmēja arī operatoru un pārstāvēto zīmolu klāstu pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmantoja mazie pārtikas un ikdienas preču veikali, kā arī kafejnīcas, kurās galvenokārt tika piedāvāta kafija un smalkmaizītes. Nereti tie atradās aktīvajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkšanos nelielos veikalos blakus mājai, vai tiešsaistē.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.