Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij!) nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo, pēc viņa domām, valsts liegusi viņam Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Par to šodien Lembergs paziņoja preses konferencē.

«Esmu sagatavojis iesniegumu ECT. Iesniegums ir par to, ka, pēc manām domām, Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu,» informēja Ventspils mērs.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.

Pieaugot energoresursu cenām un komunālajiem maksājumiem, kā arī nepieciešamībai pēc moderniem un elastīgiem birojiem, tuvākajā laikā būtiski palielināsies interese par jaunbūvētiem vai topošiem A klases birojiem.

Meklējot iespējas ietaupīt un vienlaikus izmantot augstākās kvalitātes darba telpas, aktīvākie varētu būt tie nomnieki, kuri šobrīd nomā B klases vai pirms ilgāka laika būvētus A klases birojus, Dienas Biznesam prognozē nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums Pillar Capital.

Kā norāda uzņēmuma attīstības direktors, valdes loceklis Pēteris Guļāns, jaunās A klases biroju ēkas izceļas ar augstu energoefektivitāti un mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas izmantoti šo biroju būvniecībā.

"Sagaidāms, ka augstas energoefektivitātes un mūsdienīgu tehnisku risinājumu dēļ kopējās nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas jaunajos A klases birojos būs līdzīgas ar kopējām nomnieku izmaksām B klases birojos. Tas ir būtisks arguments, lai pieņemtu lēmumu par telpu nomu jaunā A klases ēkā," stāsta P.Guļāns, atsaucoties uz uzņēmuma pieredzi un sarunām ar potenciālajiem nomniekiem topošajā biroju ēkā New Hanza teritorijā (skatīt galeriju).

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

No neoficiāliem avotiem zināms, ka ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) interesējies arī par bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna iespējamo kandidēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam, raksta Latvijas Avīze.

Instrukcijas projekts Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku piektdien nosūtīts premjera birojam, bet premjers vēl ar to neesot paspējis iepazīties. Ja valdība pieņems instrukciju, kandidāta izvēle būs premjera rokās un nekāds konkurss netiks rīkots. Tieši ministru prezidents izvēlēsies to personu, kurai piedāvāt augsto amatu. Tālāk premjerministrs lūgs izvērtēt kandidātu Valsts prezidenta vadītajai Nacionālās drošības padomei un ģenerālprokuroram.

Sabiedrība par atklātību Delna jau izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka instrukcija pieļaujot slepenu un politiski motivētu atlasi, jo izvirzīšanas procesā nav paredzēta caurredzama kandidātu salīdzināšana un vērtēšana.

Ventspils mērs Aivars Lembergs nosūtījis Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) sūdzību pret Latvijas valsti par Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības konvencijas 6. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas nosaka jebkura cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā.

A. Lembergs norāda, ka sūdzības pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar administratīvo lietu, kurā viņš iesniedzis pieteikumu atlīdzināt ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus par aizstāvību kriminālprocesā, kurā viņš ticis atzīts par nevainīgu un attaisnots.

Šā gada 24. aprīlī Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma lēmumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts A. Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.

«Tieslietu ministrija nolēma, ka man pienākas nepilni 3000 latu, kaut gan es advokātu finansēšanai pilnīgi oficiāliem maksājumiem biju iztērējis 104 000 latu,» iepriekš skaidroja A. Lembergs. «Gan pirmajā, gan otrajā instancē pieteikums, kuru iesniedzu par atlīdzināšanu, tika noraidīts, un es biju spiests iesniegt kasācijas sūdzību LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Viens no tiesnešiem, kuram bija jāizskata manis iesniegtā kasācijas sūdzība, bija senators Andris Guļāns, kurš dažādās intervijās un publikācijās vairākkārtīgi publiski paudis savu negatīvo attieksmi pret mani,» sacīja A. Lembergs.

Latvijas administratīvo tiesu tiesneši izveidojuši biedrību, lai apvienotu tiesnešus kopīgam darbam tiesnešu profesionālo interešu un tiesiskas valsts aizsardzībā, Db pavēstīja Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas.

Administratīvie tiesneši secina, ka tiesneša pamatuzdevums tiesiskā valstī nav mainījies, tomēr pēdējo gadu laikā tiesneša darba veids un izpildījums ir būtiski mainījies. Neviena profesija, arī tiesneša, nevar pretoties laika pārmaiņām. Tā arī tiesu varu ietekmē jaunākās pārvaldes, saimnieciskās un ekonomiskās tendences. Izmaiņas ir notikušas gan tehnikas, gan komandas darba, tālākizglītības, sabiedrības informēšanas un pārvaldības jomās. Izmaiņas ienāk arī budžeta vadībā, izmaksu kontrolē un kvalitātes standartos.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Administratīvos arestus par dažādu pārkāpumu izdarīšanu, piemēram, par sēšanos pie stūres alkohola reibumā, varētu atcelt, šos pārkāpumus kriminalizējot, šāda nostāja pausta Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā, kuru šodien atbalstīja Ministru kabineta komiteja.

Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka administratīvo arestu piemērošana neesot saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Kā skaidro ministrija, citur Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām.

Koncepcijā teikts, ka administratīvais arests ir saglabājies no padomju tiesību sistēmas. Administratīvais arests kā sods par administratīvo pārkāpumu esot vērtējams kā pārāk bargs, ar pārkāpumu nesamērīgs sods, tāpēc to nevajadzētu piemērot par administratīvo pārkāpumu.

TM atzīmē, ka administratīvais arests kā soda veids turklāt ir dārgs, jo tas prasa būtiskus finanšu līdzekļus - personas, kurām tiek piemērots administratīvais arests, ir jānodrošina ar medicīnisko aprūpi, barošanu un turēšanu atbilstošās telpās.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Būvniecības valsts kontroles birojam pašlaik trūkst vēl 12 darbinieku, pastāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.

Viņa norādīja, ka šobrīd birojā nodarbināti seši darbinieki - Administratīvā departamenta direktors, Administratīvā departamenta personāla speciālists, Juridiskā departamenta direktors, divi Juridiskā departamenta Administratīvo lietu nodaļas juriskonsulti un Juridiskā departamenta Juridiskā atbalsta nodaļas juriskonsults.

Rubesa-Voravko uzsvēra, ka darbinieku atlase notiek pakāpeniski, ņemot vērā Būvniecības valsts kontroles biroja nolikumā definēto funkciju izpildes uzsākšanu. Pašlaik konkursa kārtībā tiek meklēts Būvniecības valsts kontroles biroja direktors, Metodoloģijas departamenta Ekspertīžu procesa organizēšanas nodaļas vadītājs, Metodoloģijas departamenta Ekspertīžu procesa organizēšanas nodaļas eksperts (četras amata vietas), Juridiskā departamenta Administratīvo lietu nodaļas juriskonsults (četras amata vietas), Juridiskā departamenta Juridiskā atbalsta nodaļas vadītājs un Juridiskā departamenta Juridiskā atbalsta nodaļas juriskonsults.

Gaidot Rīgas pašvaldības budžeta projektu 2009. gadam, db.lv rīcībā nonācis domes opozīcijā esošas partijas Jaunais laiks sagatavotais priekšlikumu saraksts, kurā iekļauti priekšlikumi samazināt konkrētas štata vietas, apvienot vai likvidēt domes struktūrvienības.

Rīgas mērs Jānis Birks viņam iesniegtos priekšlikumus nosauca par opozīcijas demagoģiju un norādīja, ka budžeta pieņemšana šobrīd ir svarīgāka par amatu pārbīdīšanu. Atturoties no vērtējumiem, db.lv piedāvā šo sarakstu lasītājiem, aicinot izteikt viedokli, cik, jūsuprāt, efektīvi un reāli ir šie ierosinājumi.

1. Vicemēru skaita samazināšana vai vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem. Esošo 3 vicemēru vietā piedāvāts atstāt vienu. Likvidējot vienu vicemēra biroju (vicemērs, palīgs, sekretāre, preses sekretārs, šoferis, automašīna, telpas), ietaupījums ir 106.8 tūkst. Ls gadā, likvidējot divus — 213.6 tūkstoši. Otra iespēja — vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem, atbrīvojot trīs līdzšinējos komiteju vadītājus. Tādējādi uz trīs komiteju vadības un apkalpojošā personāla (palīga, referentes, transporta, telpu utt.) rēķina varētu ietaupīt 161.55 tūkst. Ls.

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien pirmoreiz uzlika veto Kongresa pieņemtam likumprojektam, kas paredzēja aizliegt pensiju fondiem ņemt vērā progresīvus principus savos lēmumos par investīcijām.

Republikāņu ierosinātais likumprojekts būtu atcēlis Nodarbinātības ministrijas noteikumu, kas ļauj pensiju fondu pārvaldniekiem ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savu lēmumu pieņemšanā.

80 gadus vecais Baidens atteicās parakstīt šo likumprojektu, apgalvojot, ka tas apdraud senioru ietaupījumus, "padarot riska faktoru ņemšanu vērā par nelikumīgu".

"Jūsu plānu pārvaldniekam jābūt spējīgam aizsargāt jūsu sūri grūti nopelnītos ietaupījumus - neatkarīgi no tā, vai kongresmenei Mārdžorijai Teilorei Grīnai tas patīk vai ne," sacīja Baidens, pieminot republikāņu galēji labējā spārna pārstāvi.

Republikāņi, kas uzskata tā sauktos ESG faktorus par politisku iejaukšanos, izmantoja savu nelielo vairākumu Pārstāvju palātā, lai panāktu šī likumprojekta pieņemšanu.

ASV republikāņi izcīnījuši vairākumu Senātā, no 100 senatoru vietām iegūstot vismaz 51, liecina jaunākās telekanālu aplēses.

Telekanāli "Fox News" un NBC par to paziņoja pēc tam, kad republikāņi bija guvuši uzvaru cīņā par Ohaio un Rietumvirdžīnijas vietām ASV Senātā. Līdz šim šos vēlēšanu apgabalus Senātā pārstāvēja politiskie sāncenši.

Vēl tiek gaidīti rezultāti cīņā par citām Senāta vietām.

Tagad uzmanība pievērsta demokrātu "zilajam mūrim" - Pensilvānijas, Mičiganas un Viskonsinas štatiem, kur demokrāti cīnījās, lai nosargātu vietas.

Līdz šim demokrātiem ASV Kongresa augšpalātā bija niecīgs vairākums.

Līdz ar prezidenta vēlēšanām otrdien tika pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi. Cīņa norisinājās par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā, kas līdz šim bijis republikāņu kontrolē.

ASV prezidents Baraks Obama atbalstīs senatoru grupas izvirzīto plānu valsts izdevumu samazināšanai, kas paredz nodokļu palielināšanu, apmaiņā pret valsts parāda griestu pacelšanu, kas nepieciešams, lai ASV neiestātos «tehniskais defaults», vēsta AP.

Senatoru grupas piedāvātais plāns ietver valsts budžeta tēriņu samazināšanu par 3,75 triljoniem ASV dolāru nākamo desmit gadu laikā, tostarp samazinot izdevumus sociālajai apdrošināšanai un medicīniskās palīdzības programmām Medicaid un Medicare.

Papildus tam jaunos nodokļos paredzēts iekasēt vienu triljonu dolāru. Plānam vēl jāiegūst ASV politisko spēku atbalsts un republikāņi to jau nosaukuši par «daudzsološu».

«Mums vairs nav laika nodarboties ar tukšu runāšanu, ir pienācis laiks rīkoties, lai atrisinātu šo problēmu,» pavēstīja B. Obama.

Tikmēr republikāņu kontrolētā ASV Pārstāvju palāta ir pieņēmusi citu taupības plānu, kas paredz pamatīgus federālā budžeta griezumus par 100 miljardiem ASV dolāru jau nākamajā gadā. Visticamāk, ka ASV demokrātu kontrolētais Senāts noraidīs šo plānu, un arī B. Obama ir paziņojis, ka izmantos savas veto tiesības, lai apturētu republikāņu plānu.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

Tiesnešu ētikas komisija, ko uz pirmo sēdi 7. maijā sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par jaunizveidotās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas priekšsēdētāju ievēlēja Visvaldi Sprudzānu, Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, bet par vietnieci – Augstākās tiesas senatori Daci Mitu.

Ētikas komisijas locekļi, savstarpēji iepazīstoties un ieskicējot turpmāko Ētikas komisijas darbu, atzina, ka saprot lielo atbildību un cerības, ko tiesneši un arī sabiedrība likusi uz viņu darbu. Taču pieredzes, kā organizēt šādas komisijas darbu, Latvijā nav, un šobrīd vēl nav skaidras koncepcijas, kādā veidā komisija darbosies. Komisijas locekļi apzinās, ka tas darbs, ko viņi darīs, būs smags un publisks. Taču Dace Mita, ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka komisijas mērķim nav jābūt parādīt sabiedrībai, ka tiesneši kaut ko dara, svarīgāk, lai tiesneši savā darbā izmantotu komisijas sniegtās atziņas. Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Ētikas komisijai vēlēja tikt galā ar tām problēmām, kuras nav izdevies atrisināt citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām. Viņaprāt no Ētikas komisijas tiesneši gaida palīdzību un atbalstu, bet sabiedrība – skaidrojumu par situācijām, kas rada nesapratni. A. Guļāns Ētikas komisijas locekļus salīdzināja ar celmlaužiem, kas Latvijā sāk jaunu lietu. No tā, kā jaunievēlētajai Ētikas komisijai izdosies iesākt darbu, veidosies šīs institūcijas autoritāte.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosūtījis vēstuli, kurā iebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, kā to paredz Saeimā 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, informē AT.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas parakstītajā vēstulē norādīts, ka KNAB priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmums uzskatāms par starplēmumu, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas. Proti, komisija tikai izvērtē ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju un pieņem lēmumu, vai rosināt Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt lēmumu par atbrīvošanu no amata pieņem Saeima, kuras lēmums nav pārsūdzams.

Tiesību sistēmai neatbilstošs ir risinājums, ka pārsūdzams ir procesa ietvaros pieņemtais starplēmums, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas – savus iebildumus pamato Administratīvo lietu departaments. Tāpat vēstulē vērsta uzmanība, ka komisijas sastāvs un tās lēmuma pieņemšanas process nav vērsts uz politisko kritēriju izvērtējumu KNAB priekšnieka darbībā. Tas samazina iespējamās priekšrocības tiesības vienam vai otram politiskajam spēkam Saeimas lēmuma pieņemšanā, tādējādi izslēdzot tiesas kontroles nepieciešamību pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.