No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

AS Grobiņa valdi atstās līdzšinējais valdes loceklis Andris Vītoliņš, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt viņa vietā valdē ir ievēlēts Ireneušs Sajevics.

Tāpat uzņēmumam mainījies īpašnieku sastāvs. Līdzšinējā lielākā uzņēmuma akcionāre Aksana Jansone pārdevusi sev piederošos 206,37 tūkstošus akciju, kas veido vairāk nekā 40% no kopējā kompānijas akciju skaita. Akcijas iegādājies Roberts Grcegorzs Mielenčuks, kļūstot par lielāko uzņēmuma akcionāru.

AS Grobiņa vadība informē, ka izpildot AS Citadele banka akceptēto saistību restrukturizācijas projektu, kura mērķis ir atjaunot esošo aizdevumu saistību ilgtermiņa atmaksas grafiku, AS Grobiņa līdz 31.martam bija jānodrošina vairāku nosacījumu izpilde: kažokzvēru barības ražotnes Liepājā, Brīvības ielā 119A nodošana ekspluatācijā un jāatmaksā AS Citadele banka 800 tūkstoši eiro, ko veido uzkrātie procenti un daļa no aizdevuma pamatsumma. Abi nosacījumi ir izpildīti. Tāpat AS Grobiņa bija jāsamazina kreditoru apjoms par 2,34 miljoniem eiro. Minēto nosacījumu AS Grobiņa izpildījusi, iesniedzot AS Citadele banka darījuma dokumentus kreditoru parādu samazinājumam par 2,344 miljoniem eiro.

A/S Grobiņa peļņa šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 543,9 tūkst. Ls lielu peļņu, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir ievērojami vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad Grobiņas peļņa bija 14,5 tūkst. latu apmērā. Ievērojami šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 320% līdz 1,29 milj. Ls.

A/s Grobiņa valde informē, ka labie rezultāti skaidrojami ar to, ka strauji salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērnajā gadā pieaugusi uzņēmuma produkcijas realizācijas cena. «2013.gada trīs mēnešos pārdotas 25 289 ūdeļu ādas par vidējo realizācijas cenu 51.03 Ls gabalā. Savukārt 2012.gada trīs mēnešos tika realizēta 11 861 ūdeļu āda par vidējo cenu 25.15 Ls gabalā,» informē uzņēmuma valde.

AS Grobiņa līdz šā gada 31. martam bija izpildījusi gandrīz visus tajā ietvertos nosacījumus, tai skaitā atmaksājusi AS Citadele banka 800 tūkstošus eiro, ko veidoja uzkrātie procenti un daļa no aizdevuma pamatsumma, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa iesniegusi AS Citadele banka darījuma dokumentus AS Grobiņa nenodrošināto kreditoru parādu samazinājumam par 2,34 miljoniem eiro, kā arī februārī nodevusi ekspluatācijā kažokzvēru barības ražotni Liepājā, Brīvības ielā 119A.

Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa papildus finanšu līdzekļu piesaisti vismaz 500 tūkstošu eiro apmērā, AS Grobiņa vadība noslēgusi Investīciju priekšlīgumu par ilgtermiņa finanšu līdzekļu piešķiršanu viena miljona eiro apmērā.

AS Citadele banka ir apstiprinājusi, ka, izpildot šo atlikušo restrukturizācijas projektā ietverto noteikumu par papildus ilgtermiņa finanšu līdzekļu piešķiršanu, AS Citadele banka ir gatava noslēgt vienošanos par aizdevumu atmaksu ilgtermiņā, norāda AS Grobiņa.

AS Grobiņa iesniegusi tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, lai pasaules tirgos notikušā kažokādu pārdošanas cenas krituma rezultātā veiktu sabiedrības uzkrāto saistību restrukturizāciju, pielietojot Maksātnespējas likumā paredzētās tiesiskās aizsardzības metodes, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa valde informē, ka pasaules tirgos noticis kažokādu pārdošanas cenas dramatisks kritums, jo salīdzinājumā ar 2015.gada marta izsoļu nama vidējo izsoles cenu 48,44 eiro - 2016.gada marta izsoles vidējā cena nokritās par 54% un sasniedza tikai 22,30 eiro. Līdz ar to, ņemot vērā, ka 2016.gada marta izsolē tika pārdots būtisks AS Grobiņa saražoto ādu daudzums 78 300 ādu - AS Grobiņa naudas plūsmā martā plānotie izsoles ieņēmumi atpalika par aptuveni 2 miljoniem eiro.

Šo notikumu rezultātā sabiedrība šobrīd nespēs izpildīt pilnā apjomā visas savas saistības pret kreditoriem. Līdz ar to, reaģējot uz šo situāciju, AS Grobiņa vadība, informējot lielāko sabiedrības nodrošināto un nenodrošināto kreditoru AS Citadele banka, ar investīciju fonda FlyCap atbalstu, pieņēma lēmumu iesniegt tiesā pieteikumu par AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietas ierosināšanu. Līdz ar to 2016.gada 5.aprīlī Liepājas tiesā tiks iesniegts attiecīgs pieteikums.

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Zvērsaimniecības AS Grobiņa pērnā gada 12 mēnešu neto apgrozījums sasniedza 2,657 miljonus eiro, kas ir par 43% mazāk, salīdzinot ar 2015. gada 12 mēnešiem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2016. gada 12 mēnešos tika realizētas 131 828 ūdeļu ādas par vidējo cenu 20,17 EUR/gb., bet 2015. gada 12 mēnešos tika realizētas 113 521 ūdeļu ādas par vidējo cenu 39,41 EUR/gb.

Lai arī 2016. gadā AS Grobiņa ūdeļādu vidējā realizācijas cena Somijas izsoļu namā pārsniedza ūdeļādu vidējo izsoles realizācijas cenu, tomēr sakarā ar kažokādu nozares krīzi pasaulē AS Grobiņa produkcija, 2016.gadā 12 mēnešos, tika realizēta zem pašizmaksas un sabiedrība ir cietusi zaudējumus.

Lai iegūtu finanšu stabilitāti, 2016.gadā 29. jūnija Liepājas tiesa lēmumu ir apstiprināts AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā paredzēts norēķināties ar kreditoriem 2018.gadā.

Ar Liepājas tiesas lēmumu ir apstiprināti AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2017.gada 3.augustā tika parakstīts jauns Finansēšanas līgums ar Kanādas izsoļu namu NAFA par kažokzvēru mazuļu avansa maksājumiem un kažokādu avansa maksājumiem 2017/2018.gada audzēšanas sezonā. Līdz ar to 2017.gadā faktiski mainījās gan finansējuma sniedzējs, gan finansējuma apmērs un tā izmaksas kārtība.

2017.gada novembrī AS «Grobiņa» vadība pieņēma lēmumu vienoties ar NAFA par sadarbību arī turpmākās audzēšanas sezonas, tai skaitā saņemot finansējumu ūdeļu mazuļu nobarošanai turpmākajās sezonās, kas līdz 2020.gadam ļautu pakāpeniski palielināt vaislas ganāmpulku līdz 55 000 mātēm un ražošanas apjomus līdz 230 000 ādām gadā, tādejādi samazinot ādu pašizmaksu. Pie šiem apstākļiem bija nepieciešams veikt grozījumus AS «Grobiņa» TAP plānā, pagarinot tiesiskās aizsardzības procesa termiņu vēl par 2 gadiem, attiecīgi grozot un izsakot jaunā redakcijā naudas plūsmas prognozi 2017., 2018., 2019. un līdz 2020.gada 30.jūnijam, kā arī grozot noteikto nenodrošināto un nodrošināto kreditoru, līzingu un nodokļu samaksas grafikus, kā arī izsakot vairākas tiesiskās aizsardzības procesa plāna nodaļas jaunā redakcijā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu pēc AS Grobiņa lūguma Liepājas tiesa nolēmusi pagarināt AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākuma plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu līdz 6.jūlijam, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Grobiņa iesniegusi tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, lai pasaules tirgos notikušā kažokādu pārdošanas cenas krituma rezultātā veiktu sabiedrības uzkrāto saistību restrukturizāciju, pielietojot Maksātnespējas likumā paredzētās tiesiskās aizsardzības metodes, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa valde informē, ka pasaules tirgos noticis kažokādu pārdošanas cenas dramatisks kritums, jo salīdzinājumā ar 2015.gada marta izsoļu nama vidējo izsoles cenu 48,44 eiro - 2016.gada marta izsoles vidējā cena nokritās par 54% un sasniedza tikai 22,30 eiro.

AS Grobiņa 9 mēnešu neto apgrozījums sasniedzis 2,647 miljonus eiro, kas ir par 46% mazāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmums realizēja 131 249 ūdeļu ādas par vidējo cenu 20,17 EUR/gb., bet 2015. gada 9 mēnešos tika realizētas 110 572 ūdeļu ādas, par vidējo cenu 39,41 EUR/gb.

Lai arī 2016. gadā AS Grobiņa ūdeļādu vidējā realizācijas cena Somijas izsoļu namā pārsniedza ūdeļādu vidējo izsoles realizācijas cenu, tomēr sakarā ar kažokādu nozares krīzi pasaulē, akciju sabiedrības Grobiņa produkcija, 2016.gadā 9 mēnešos, tika realizēta zem pašizmaksas un sabiedrība ir cietusi zaudējumus.

Lai iegūtu finanšu stabilitāti ar 2016.gadā 29. jūnija Liepājas tiesa lēmumu ir apstiprināts AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā paredzēts norēķināties ar kreditoriem 2018.gadā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu izteikt brīdinājumu Artūram Štrausam par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu, informēja FKTK.

Veicot uzraudzības funkcijas, FKTK konstatēja, ka A. Štrauss kā persona, kurai bija netieša veida nozīmīga līdzdalība AS Grobiņa, nav savlaicīgi paziņojis par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu.

AS Grobiņa akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū – biržas NASDAQ OMX Riga Otrajā sarakstā, tādējādi minētajai akciju sabiedrībai, tās akcionāriem un personām, kuras nozīmīgu līdzdalību iegūst vai zaudē netiešā veidā, ir jāievēro Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības obligātās informācijas atklāšanā.

A. Štrausam bija netieša veida nozīmīga līdzdalība AS Grobiņa ar SIA Finsol starpniecību. Laikā, kad SIA Finsol ieguva nozīmīgu līdzdalību AS Grobiņa, sabiedrības nosaukums bija SIA FinSol, bet laikā no pērnā gada augustam līdz šā gada maijam – SIA Invex Fondi, kurā viņam piederēja 51% kapitāldaļu.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 km garumā, un pēdējo sešu gadu laikā (t.i. no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN), informē LAU.

«Piegružoto ceļmalu sakopšanai Latvijas autoceļu uzturētājs īpašu uzmanību velta pavasaros pēc ziemas, tad šie darbi tiek veikti kampaņas veidā, bet pārējā laikā mēs reaģējam, kad paši, veicot autoceļu apsekošanu, atklājam atkritumus ceļmalās, vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl mēs varam secināt, ka ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

«Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji savus atkritumus nemestu kur pagadās, tad atkritumu vākšanās vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi,» alternatīvu min V. Kononovs, uzsverot, ka VAS Latvijas autoceļu uzturētājs aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.

Liepājas tiesa pieņēmusi lēmumu ierosināt AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tiesa noteikusi termiņu tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna izstrādei un saskaņošanai līdz šā gada 6. jūnijam.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Grobiņa iesniegusi tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, lai pasaules tirgos notikušā kažokādu pārdošanas cenas krituma rezultātā veiktu sabiedrības uzkrāto saistību restrukturizāciju, pielietojot Maksātnespējas likumā paredzētās tiesiskās aizsardzības metodes, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa valde informē, ka pasaules tirgos noticis kažokādu pārdošanas cenas dramatisks kritums, jo salīdzinājumā ar 2015.gada marta izsoļu nama vidējo izsoles cenu 48,44 eiro - 2016.gada marta izsoles vidējā cena nokritās par 54% un sasniedza tikai 22,30 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot AS Grobiņa soda naudu 500 eiro apmērā, informē FKTK.

Sods piemērots par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas prasību pārkāpumu. Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza korektu 2016. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu. AS «Grobiņa» ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības.

FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS «Grobiņa» sadarbošanos ar FKTK, kā arī AS «Grobiņa» finanšu situāciju.

FKTK piemērotā soda nauda AS «Grobiņa» ir jāieskaita valsts budžetā.

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

A/s Grobiņa izsludinājusi iepirkumu kažokzvēru audzētavas (novietnes) būvniecībai. Projektu plānots īstenot Pāvilostas novadā, Vērgales pagasta Ceļmalniekos.

Projektam apstiprināts ES finansiāls atbalsts, db.lv informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. 2012.gada rudenī Lauku atbalsta dienests apstiprināja līdzfinansējumu jaunas kažokzvēru novietnes būvniecībai. Kopējās lēstās izmaksas ir 2,8 milj.Ls, no tām 1,68 milj.Ls ir LAD finansējums.

Db.lv rakstīja, ka zvērsaimniecība a/s Grobiņa noslēgusi vairāk nekā 2,258 miljonus eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par kažokzvēru barības sagatavošanas iekārtu kompleksa iegādi.

Zvērsaimniecība dibināta 1969. gadā un valsts saimniecības Liepāja kažokzvēru firmas bāzes. 1997. gadā zvērsaimniecība tika pārveidota par akciju sabiedrību.

AS Grobiņa 1. ceturkšņa neto apgrozījums sasniedzis 349 050 eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā laikā Kanādas izsoļu namā NAFA realizētas tikai 14 307 ūdeļādas par vidējo cenu 24,28 eiro, kā rezultātā 2018.gada 1.ceturkšņa apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 83%, jo 2017. gada 3 mēnešos tika realizētas 68 977 ūdeļu ādas par vidējo cenu 30,16 EUR/gb.

2017.gadā AS Grobiņa vadība vienojās ar Kanādas izsoļu namu NAFA par finansējuma piešķiršanu kažokzvēru nobarošanai 2017.gadā, kas ļāva sabiedrībai nodrošināt normālu saimniecisko darbību atbilstoši Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

Ar 2018.gada 29.marta Liepājas tiesas lēmumu apstiprināti grozījumi AS Grobiņa Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, pagarinot tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa termiņu līdz 2020.gada 30.jūnijam.

Kažokzvēru audzētājs «Grobiņa» iesniedzis Kurzemes rajona tiesā maksātnespējas pieteikumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesa par «Grobiņas» maksātnespēju plāno lemt rakstveida procesā ceturtdien, 31.oktobrī.

Vienlaikus oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» minēts, ka, ņemot vērā ieilgušo krīzi kažokādu realizācijas tirgos, «Grobiņas» 2017.gada 23.novembrī tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumos prognozētās pārdošanas cenas netika sasniegtas, tādējādi «Grobiņa» 2019.gada 17.septembrī izstrādāja grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa plānā, bet, tā kā netika saņemta nepieciešamā piekrišana, šie grozījumi nebija realizējami.

Reaģējot uz attiecīgo situāciju, «Grobiņas» valde iesniegusi tiesā kompānijas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot tiesu izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, jo «Grobiņa» nespēj nokārtot šobrīd spēkā esošajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.