Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Veikalu sortimentā esošo griķu piegādātājvalstis gada laikā mainījušās – ja vēl pērn Krievija bija viena no lielākajām griķu importētājām, tad šobrīd kā griķu izcelsmes valsts uz iepakojuma visbiežāk figurē Kazahstāna.

Dienas Biznesa lasītāji pamatoti uzdod jautājumu, kādus griķus ēdam – Krievijas vai Kazahstānas, jo pat valsts institūciju atbildes nesakrīt. Importētājs pārliecināts, ka piegādātā prece tiešām ir no Kazahstānas.

Neimportējam, nē - importējam!

Runājot par griķiem no Kazahstānas vai no Krievijas, parasts veikala apmeklētājs uzreiz nevar apgalvot, kā runājot par apaļkoku importu no Kirgizstānas, sak, viņiem jau tādi neaug! Kazahstanā griķi aug un tīri labi, un globālajā tirgū valsts ir labi pamanāms spēlētājs. Proti, nav tieša pamata uzreiz pieņemt, ka Latvijā ienākošai precei izcelsmes valsts norādīta, lai tirgotājus preventīvi pasargātu no reputācijas riskiem, jo sankcijām pandēmijas superprodukts – griķi - nav pakļauti.

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Lai gan zemnieku saimniecībā "Kotiņi" griķu raža šogad ir stabila, cena griķiem šogad ir būtiski zemāka nekā pērn, stāstīja zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kopumā "Kotiņi" apsaimnieko 4500 hektāru zemes, tostarp 210 hektāros šogad iesēti griķi. Patlaban nokulti 70 hektāri, jeb trešā daļa griķu platību.

Ločmelis teica, ka, ja pērn cena griķiem bija 700 līdz 800 eiro par tonnu, tad šogad tā ir vien 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus, kā skaidroja "Kotiņu" saimnieks, audzējot jārēķinās ar cenu svārstībām, tāpēc bieži vien saimnieki divus gadus griķus novāc un uzglabā, bet pārdod tikai trešajā.

Tāpat viņš stāstīja, ka saimniecībā ražas darbi patlaban notiek laikā.

Taujāts, vai slapjie lauki darbus iekavē, Ločmelis teica, ka saimniecībā tiek izmantota minimāla augsnes apstrāde, tāpēc zeme ūdeni apsorbē daudz ātrāk. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiek pirmajos gados, kad tiek veikta minimāla apstrāde, bet gan pēc kādiem sešiem līdz septiņiem gadiem. Tāpat lauku darbiem palīdz kombaini ar platākām ķēdēm, kā rezultātā uz laukiem var uzbraukt un mašīnas negrimst zemē.

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Kvinojas un griķu audzētāji Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons pirms dažiem mēnešiem tautās laiduši savu jaunāko produktu – griķu pastu

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā plānots celt griķu ražotni, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa pastāstīja, ka SIA Buckwheat Baltics tuvāko divu gadu laikā Dūņu ielas industriālajā parkā, Dūņu iela 5, Liepājā plāno izveidot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotnes un noliktavas kompleksu, kas pēc biznesa plāna ir griķu ražotne.

Ratniece-Kadeģe pastāstīja, ka uzņēmums pats nāca klajā ar iniciatīvu par griķu ražotnes izveidi LSEZ teritorijā. «Uzņēmums rezervēja vietu industriālajā teritorijā, ko par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem pilsēta sagatavoja uzņēmējiem. (..) Viņi nāca ar nomas līguma piedāvājumu, ir izpildījuši rezervācijas līgumā noteiktās prasības, ka jāsagatavo būvniecības pieteikums minimālajā sastāvā un jāsniedz būvvaldē. Lieliem soļiem projekts virzās uz priekšu,» teica Ratniece-Kadeģe.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavoti Amma Pillows griķu spilveni.

Ideja par spilvenu izgatavošanu Agnesei Grizānei radās pirms 2 gadiem, kad viesojoties sanāca gulēt uz griķu sēnalu spilvena. «Pašai ļoti patika gulēt uz šī spilvena, tādēļ sāku domāt kāpēc gan neuztaisīt arī sev pašai tādu, jo gandrīz visas nepieciešamās izejvielas bija pa rokai. Sēnalas varēju sagādāt no saviem draugiem, un tikai atlika sameklēt īsto audumu. Tad nu sāku auduma meklējumus, jo vēlējos, lai spilvena pārvalks būtu no lina auduma. Tā pamazām meklējot savu īsto audumu arī sapratu, ka šos spilvenus varu taisīt ne tikai sev, bet piedāvāt arī citiem,» viņa stāsta.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā top griķu spilveni!

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Vasarā pieaugušas kafijas un gaļas iepirkumu cenas, rudenī gaidāms cenu pieaugums piena produktiem, savukārt samazināties varētu griķu cenas, atzīst tirgotāji.

«Kafijas iepirkumu un līdz ar to pārdošanas cenas ir pieaugušas jau vasarā vidēji par 15%. Pasaules tirgos kafijas pupiņu cena patlaban atkal kāpj, un lielākie piegādātāji prognozē, ka cenu kāpums būs, bet tikai gada beigās - decembrī,» norāda SIA Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere.

Patlaban kafijas pupiņu krājumi piegādātājiem esot pietiekami, lai nodrošinātu cenu nemainīgu līdz minētajam periodam. Aptuvenais cenu kāpums gada nogalē varētu būt 10% apmērā, atzina Valnere.

Pēc viņas teiktā, svaigai gaļai cenas svārstās sezonāli, bet pārstrādātajai gaļai iepirkumu cenas par aptuveni 6% pieauga jūnijā, jaunu pieteikumu par cenu maiņu rudenī patlaban nav.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Olu cenu paaugstināšana pirms Lieldienām atkal pievērsusi konkurences uzrauga uzmanību. Konkurences padome (KP) plāno sekot līdzi situācijai olu tirgū, informē KP pārstāve Inita Kabanova, uzsverot - kamēr vien ražotāji savas produkcijas cenu nosaka patstāvīgi, to nekādā veidā nesaskaņojot un nevienojoties ar konkurentiem, valstij nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu.

Jāņem vērā, ka brīvā tirgus ekonomikā cenas nosaka tirgus spēki: piedāvājums un pieprasījums.

«Cenu kāpumam var būt objektīvs pamatojums, piemēram, izejvielu un citu ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Arī pastiprināts pieprasījums var ļaut ražotājiem paaugstināt cenas. Diemžēl, lai celtu cenas, ražotāji var izmantot arī situācijas, kad ap kāda produkta cenu rodas ažiotāža, kā tas pirms kāda laika notika ar griķu cenām, kad cilvēku bailes no sadārdzinājuma palīdzēja iztirgot tukšus sadārdzināto griķu plauktus. Tomēr, atšķirībā no griķiem, olas nav iespējams ilgstoši uzglabāt un patērētāji tās nevar iepirkt lielākos daudzumos, lai veidotu uzkrājumus. Tādējādi, pēc tradicionālā pieprasījuma pieauguma uz Lieldienām, būtisks olu cenu pieaugums varētu arī pamatoti izraisīt patēriņa samazināšanos,» skaidro KP pārstāve. Šobrīd vērtējot situāciju olu tirgū, ir ļoti ticams, ka cenu pieaugumu veicina ažiotāža, kas ir vērojama citās ES valstīs, ko iespējami ietekmējis piedāvājuma samazinājums tajās valstīs, kur ražotāji nav nodrošinājuši atbilstību ES prasībām, pieļauj KP pārstāve. Attiecīgi, ja patērētāji, «balsojot ar maciņu», šīs cenas nepieņems, ražotāji būs spiesti savu taktiku pārskatīt. Tādējādi spēcīgākais ierocis pret nepamatotu cenu kāpumu ir prātīgs patērētājs – ja patērētājs nepakļaujas ažiotāžai un izvēlas lētākos piedāvājumus vai samazina sadārdzinātā produkta patēriņu, ražotājs ir spiests noteikt tirgus situācijai atbilstošu cenu, uzsver I. Kabanova. Jāatgādina, ka jau 2004. gada beigās KP konstatēja aizliegtu vienošanos par vistu olu cenām un piemēroja naudas sodus 11 olu ražotājiem, tostarp Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni un citiem, taču ražotāji šo lēmumu apstrīdēja un galīgais spriedums stājās spēkā tikai 2008. gadā. Savukārt jaunu vienošanos starp a/s Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni KP konstatēja 2009. gada beigās un 2010. gada janvārī šiem trim uzņēmumiem piemēroja sodu - 109 164 Ls - Balticovo piemērots naudas sods 91 659,91 lats, a/s Madona - 11 448,38 lati, bet SIA Daugavpils putni - 6 055,52 lati.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturējusi četru personu grupu par 24 tonnu griķu izkrāpšanu, 405 jaunu riepu izkrāpšanu un vairāk nekā 12 000 viskija pudeļu izkrāpšanu, informē VP.

Uzraugot nelegālo preču aprites jomu, ENAP darbinieku redzeslokā nonāca piecu personu grupa saistība ar tranzīta kravu izkrāpšanu no vairākiem ārvalstu uzņēmumiem. Izmeklētāju rīcībā esošā informācija liecināja, ka personas sagatavojušās izkrāpt autokravas ar dažādām precēm, kuras bijis paredzēts izkraut Latvijā.

Decembra sākumā ENAP darbinieki kravas izkraušanas brīdī pieķēra iespējamos ļaundarus un aizturēja tos. Šā gada 1.decembrī tika aizturēti trīs Latvijas valstspiederīgie – 47 gadus vecs iespējamais nozieguma organizators un 44 un 27 gadus veci vīrieši. Tajā pašā dienā tika atsavinātas arī trīs izkrāptās kravas, kuru kopējā vērtība ir aptuveni pusmiljons eiro. Starp izkrāptajām precēm bija 12 474 viskija Bushmills pudeles 0,7 litru tilpumā, 405 automašīnu riepas, kuras pārsvarā bijušas paredzētas smagajai un specializētajai tehnikai, kā arī 24,2 tonnas griķu.

Konkurences padome pieņēmusi lēmumu atļaut ieguldījumu fondam INVL Baltic Sea Growth Fund iegūt izšķirošu ietekmi pār pārslu un putraimu vairumtirdzniecības uzņēmumu UAB Galinta.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

INVL Baltic Sea Growth Fund ir ieguldījumu fonds, kas izveidots ieguldījumu un investīciju pārvaldības nolūkos, veicot ieguldījumus diversificētos un strauji augošos vidēja lieluma uzņēmumos Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā, finansējot to attīstību. Tā pamatdarbība ir investīciju iespēju meklēšana atbilstoši sabiedrības stratēģijai, veicot ieguldījumus Baltijas, Somijas un Zviedrijas uzņēmumos, kas darbojas dažādās nozarēs. INVL Baltic Sea Growth Fund saistītie uzņēmumi Latvijas teritorijā darbojas atkritumu un vides apsaimniekošanas nozarē, sniedzot dažādu atkritumu apsaimniekošanas - savākšanas, transporta, šķirošanas, apstrādes un pārstrādes pakalpojumus, kā arī ielu un vides apsaimniekošanas pakalpojumus. Šie uzņēmumi nodrošina plašu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, t.i., sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma un tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, kā otrreizējo izejvielu pārstrādi.

SIA ECOtex zīmols CherryBerry piedāvā unikālus tekstila izstrādājumus, kas izgatavoti no lina un pildīti ar ķiršu kauliņiem:

• spilveni;

• čības;

• acu maskas;

• muguras sildītāji;

• plecu spilveni;

• rotaļlietas.

Uz jautājumu par atšķirībām no pārējiem līdzīgiem produktiem, piemēram, griķu sēnalu spilveniem, uzņēmuma pārstāvji izceļ četrus iemeslus, kāpēc ķiršu kauliņu pildījums ir vislabākais.

1. visi pārējie materiāli, piemēram, griķu sēnalas, zirņi pamazām sabirst un rada putekļus, kurus regulāri ieelpot nemaz nav veselīgi. Ķiršu kauliņi, kādi ir, tādi paliek – nekādu putekļu.

2. Viegli kopt un ilgi kalpo – mazgājams veļas mašīnā vai ar rokām, izžāvējams un lietojams atkārtoti.

3. Uz tiem drīkst pilināt ēteriskās eļļas, bet tikai pēc sildīšanas, ļaujot smaržai izplaiksnīt.

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

«Atbrauc uz dravu sakreņķējies, ieskaties stropā, un sliktās domas kā nebijušas, saime ar savu rosību pārņem visu prātu,» teic zemnieku saimniecības Dorītes īpašnieks Jānis Sulutaurs.

Daugmales Jāņa bišu medus – ar šādu nosaukumu tiek tirgots Dorītēs ievāktais saldums.

Jānis Sulutaurs ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu un ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kuriem biškopība ir pamatnodarbošanās. Patlaban viņa aprūpē ir ap 350 bišu saimju. Bites izvietotas vairākās novietnēs.

«Esmu profesionāls biškopis, un tā ir mana pamatnodarbošanās, kas ļauj dzīvot un uzturēt ģimeni,» teic Jānis. «Galvenais, lai svarīgākajām lietām pietiek. Un mums pietiek. Ja daudz naudas paliek pāri, cilvēki kļūst dīvaini, arī tā ir atkarība.»

Pēc profesijas koktēlnieks, Jānis ar biškopību sācis nodarboties patikšanas pēc un uzskata, ka galvenais, kas, bites kopjot, vajadzīgs – radošums. Pie katras saimes stāvot, katru reizi jāizdomā kas jauns, nekas neatkārtojas. Nākas samierināties arī ar šī darba specifiku – nekad nevar paredzēt darba dienas garumu, sezonā brīvdienu nav.

Mālpilieti Gundegu Vanagu – Janbergu uz sava uzņēmuma SIA Emily Textil Studio radīšanu mudināja mīlestība uz linu – apģērbā, mājās.

«Visur kur gāju, uzreiz pievērsos linam,» atzīstas Gundega. «Vienkārši gribēju sākt un nodibināju uzņēmumu. Pilnīgi neraksturīgi biznesam – nerakstīju nekādu biznesa plānu – vienkārši sāku,» viņa atceras.

Lai gan pēc pasūtījuma drēbniece šuj apģērbus no klienta izvēlētā materiāla, savas kolekcijas viņa veido tikai no dabīgiem materiāliem. Tā radītas divas dizaina līnija – zīmols Emily Textil Studio jeb mājas tekstila lietas – dvieļi, gultas komplekti, spilveni, paklāji un zīmols Natural Design – dabā atrastas lietas – amatnieka Rinalda Dundura dizainētas un darinātas koka lietas – mēbeles un interjera priekšmeti, kā arī Gundegas darinātās biroja lietas – lielie sēžamspilveni ar griķu pildījumu, griķu spilveni biroju krēsliem un roku balsti, ko izmanto strādājot ar datorpeli, - dabīgu materiālu blīves starp biroja darbinieku un sintētiskajiem materiāliem, kas to ieskauj.

Šī gada pirmajos mēnešos daudziem pārtikas produktiem Rīgas veikalos būtiski pieaugušas cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Kopš pagājuša gada decembra visbūtiskāk cena ir pieaugusi dzeltenajai paprikai - pat divas reizes, tāpat būtisks cenu pieaugums ir bijis arī sarkanajai paprikai - par 76%, redīsiem - par 71%, gurķiem - par 59%, banāniem - par 37%, cūkgaļas ribiņām - par 29%, kūpinātam cūkas šķiņķim - par 23%, vīnogām - par 20%. Savukārt visbūtiskākais cenu samazinājums šai laika periodā ir bijis griķiem – par 45%. Tāpat nozīmīgs cenu samazinājums ir bijis rīsiem - par 32%, zemenēm - par 32%, bumbieriem - par 25%.

«Cenu kāpums veikalos galvenokārt ir bijis saistībā ar pasaules tirgus tendencēm un jaunās ražas ienākšanu tirgū, kā tas ir, piemēram, gurķiem. Šobrīd ir ienākusies jaunā Latvijas gurķu raža un tie veikalos maksā vidēji 2.85 Ls/kg. Tāpat cenu pieaugumu diktē resursu cenu pieaugums, kas vienmēr galu galā atspoguļojas cenā veikalu plauktos. Savukārt griķu cenu kritumam jau bija jānotiek nedaudz ātrāk, jo griķu iepirkuma cena rudenī jau bija samazinājusies gandrīz uz pusi. Rīsiem cena ir samazinājusies pasaules tirgos sakarā ar labajām iepriekšējo gadu ražām. Savukārt, skatoties uz būtisko degvielas un citu resursu cenu pieaugumu, turpmāku cenu samazinājumu var izsaukt tikai nozīmīgas izmaiņas pasaules tirgos. Patlaban saspringums ir pasaules piena tirgū un arī Latvijā jau nedaudz ir samazinājusies piena iepirkuma cena,» uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.