Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm, informē Ekonomikas ministrijā.

Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas. Garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum.

Ar mērķi paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabinetā apstiprinātas izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos.

Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, Jaunajos MK noteikumos paredzēts, ka atsevišķos segmentos atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos var izsniegt garantijas par darījumiem ar šo valstu debitoriem, nosakot garantiju izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, kas ir Eiropas Komisijas noteikts termiņš. Svarīgi atzīmēt, ka šīs garantijas būs pieejamas tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Ministru kabinets apstiprinājis papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 miljonu eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos.

“Sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un nepieciešams koriģēt izaugsmes plānus. Esam piešķīruši papildu finansējumu ALTUM eksporta garantiju programmai, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties, stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem un paplašināt eksporta tirgu ģeogrāfiju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Apstiprinot grozījumus īstermiņa eksporta kredīta garantiju atbalsta programmā, Ministru kabinets š.g. 11.maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu līdz 2021.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, līdz kuram Attīstības finanšu institūcijā "Altum" varēs sniegt īstermiņa eksporta kredītu garantijas komersantiem.

Tās varēs sniegt neatkarīgi no debitora valsts, kā arī piešķirt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā programmas īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu eksportētājiem Covid-19 izaicinājumu laikā.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties ārējās tirdzniecības bilance. Latvijas ražotāji turpina kāpināt eksporta apjomus. Turpinot reaģēt uz Covid-19 radīto nenoteiktību ārējos tirgos, ir nepieciešams mazināt uzņēmēju riskus, lai nodrošinātu iespēju turpināt ražot un eksportēt. Mēs redzam uzņēmēju vajadzības un iespēju robežās piedāvājam atbalstu, lai Latvijas kopējais labklājības līmenis celtos," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Īstermiņa eksporta kredīta garantijas atbalsta programmas ietvaros var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā "Altum".

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Attīstības finanšu institūcija Altum šonedēļ sāk piedāvāt jaunu valsts atbalsta programmu – eksporta kredītu garantijas uzņēmumiem, kas eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, informē Altum.

Jaunās eksporta kredītu garantijas paredzētas divām uzņēmumu grupām: uzņēmumiem, kuru eksporta apgrozījums ir mazāks par 2 miljoniem eiro gadā; neatkarīgi no uzņēmuma apgrozījuma, eksporta darījumiem ar atliktā maksājuma termiņu no 6 līdz 24 mēnešiem.

Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs: «Jauno eksporta kredītu garantiju pieejamība sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas eksportētāju konkurētspējas un eksporta apjomu pieauguma veicināšanā. Ar šo programmu tiek turpināta eksporta kredīta garantiju atbalsta sistēmas pilnveidošana Latvijā. Kā nākamais solis ir plānota vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ieviešana, kuras nosacījumi jau ir izstrādāti. Tāpat strādājam pie turpmākas atbalsta sistēmas attīstīšanas, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumiem pēc iespējas plašāka spektra tirdzniecības darījumu riskus mazinošus instrumentus.»

Attīstības finanšu institūcija Altum piektdien, 22.jūlijā, parakstīja vienošanos par Baltijas sadarbību eksporta kredītu garantiju jomā. Vienošanās parakstīta ar Igaunijas finanšu institūciju Kredex Credit Insurance un Lietuvas finanšu institūciju Invega.

Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš: «Vienošanās paredz uzsākt informācijas apmaiņu par eksporta kredīta garantijām, dalīties ar pieredzi un zināšanām par risku analīzi, parādu piedziņu, kā arī citiem ar eksporta kredīta garantijām saistītiem tematiem. Esam nolēmuši vēl vairāk stiprināt sadarbību, analizējot arī plašākas sadarbības iespējas nākotnē, piemēram, vienota Baltijas valstu eksporta kredīta instrumenta izstrādi, kas ļautu audzēt konkurētspēju, apvienojot spēkus Baltijas valstu uzņēmumiem, izejot eksporta tirgos.»

Tikšanās laikā Rīgā attīstības finanšu institūciju darbinieki apsprieda eksporta kredīta garantiju programmas savās valstīs, kā arī uzklausīja speciālistu atzinumus par tirdzniecības kredītu apdrošināšanu un citiem jautājumiem.

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Kopš šā gada sākuma attīstības finanšu institūcija "ALTUM" saņēmusi 360 pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai par kopsummu 46,2 miljoni eiro.

Tas ir par teju trešdaļu vairāk nekā pērn visa gada laikā, un tiek prognozēts, ka šogad kopumā saņemto pieteikumu skaits tiks dubultots.

Laikā, kad uzticība starp ārvalstu pircējiem un piegādātājiem ir mazinājusies, uzņēmēju interese par eksporta garantijām pieaugusi trīskārtīgi. Covid-19 eksporta garantijas uz attīstītajām valstīm visbiežāk izsniegtas tirdzniecības sektoram, ražošanas nozarei un ieguves rūpniecībai. 61% no visiem limitiem izsniegti uz trīs valstīm: Šveice (20%), Apvienotā Karaliste (24%) un Itālija (17%). Eksporta garantijas izsniegtas arī darījumiem ar Baltijas valstīm, Zviedriju, Poliju, Čehiju, Itāliju, Spāniju u.c.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs komentē: "Mūsu klientu pieredze rāda, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmēja ierasto skatījumu arī uz līdz tam stabilo eksporta tirgu – ES valstīm. Ierobežojumu mīkstināšana garantijas saņemšanai uz ES un atsevišķām OECD valstīm ir veicinājusi aktīvāku eksporta darījumu apdrošināšanu – līdz šim esam izsnieguši par 74% vairāk garantiju uz attīstītajām valstīm nekā pērn. Tomēr eksportētājus aicinām turpināt būt piesardzīgiem, jo vīrusa izplatība un ietekme turpinās visur pasaulē. Laikus parūpējoties par eksporta darījumu apdrošināšanu, uzņēmēji var pasargāt sevi no naudas pazaudēšanas ārvalstu pircēju maksātnespējas gadījumā."

Līdz šim esam izmantojuši divus Altum produktus – mezanīna aizdevumu 2015. gada sākumā un kredīta garantiju 2016. gada sākumā. Mezanīna aizņēmumu izmantojām jaunās ražošanas ēkas iegādei, kredīta garantiju – kredītlīnijai. Aizpagājušais un pagājušais gads mums bija investīciju laiks, tāpēc šie Altum produkti mums bija ļoti būtiski. Bankā savu kredītlimitu bijām izmantojuši, un Altum garantija bija nepieciešama, lai varētu aizņemties papildu līdzekļus.

Uzņēmēja pieredze, kā izmantot valsts atbalstu biznesa attīstībai, Uldis Iltners, Madara Cosmetics valdes loceklis

Manuprāt, kredīta garantijas esamība neietekmēja bankas kredītlīnijas nosacījumus, tomēr tā atviegloja procesu un ļāva bankai justies drošākai. Domāju, ka kredītlīnija mums būtu piešķirta arī bez garantijas, taču diez vai tādā apmērā, kādā bija nepieciešams. Altum garantija jautājuma risināšanu padarīja daudz vieglāku un ātrāku.

Madara Cosmetics ir strauji augošs uzņēmums, un mums ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, lai spertu nākamos attīstības soļus, piemēram, palielinātu ražošanas un pārdošanas apjomus. Šo kredītlīniju izmantojam tieši apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Dobeles novada zemnieku saimniecība Rūķīšu tēja uzsākusi produkcijas eksportu uz Lielbritāniju, un tas ir uzņēmuma pirmais nozīmīga apjoma eksporta darījums.

Eksports uzsākts ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunās valsts atbalsta programmas palīdzību, kas piedāvā eksporta garantijas jeb eksporta darījumu apdrošināšanu uz Eiropas Savienības valstīm. Jau drīzumā vienā no lielākajiem britu veikalu tīkliem būs nopērkams Latvijā ražots ievārījums.

Pirmajā z/s Rūķīšu tēja produkcijas kravā uz Lielbritāniju ir 17 tonnas jeb vairāk nekā 57 tūkstoši ievārījuma burciņu ar 11 dažādām garšām. Plānots, ka pēc aptuveni nedēļu gara ceļa no Dobeles ievārījums no maija vidus būs nopērkams gan Londonā, gan arī citviet Anglijā. Lai jaunā eksporta prece būtu saprotama tās potenciālajiem pircējiem, uzņēmums ir izveidojis arī Lielbritānijas tirgum atbilstošus iepakojumus angļu valodā.

Ministru kabineta 26. septembra sēdē apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā, kuras ietvaros komersanti un atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var saņemt Altum īstermiņa eksporta kredīta garantijas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Grozījumu mērķis ir atvieglot garantiju sniegšanu, paplašināt potenciālo garantiju saņēmēju loku un pagarināt atbalsta programmas darbības termiņu.

Ministrijā skaidro, ka ar šiem grozījumiem no atbalsta programmas nosacījumiem tiek dzēstas prasības attiecībā uz eksportēto preču un pakalpojumu izcelsmi. Šobrīd noteikts, ka precei, par kuru eksporta darījumiem Altum piešķir eksporta kredītu garantiju, jābūt ražotai Latvijā, vai, ja tās ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis, Latvijā jābūt veiktai pēdējai būtiskākajai, ekonomiski pamatotai apstrādei vai pārstrādei, savukārt pakalpojumu sniegšanai jāizmanto Latvijas komersantu darba spēku vai aktīvus. «Minētās prasības ierobežo Latvijas eksportējošus uzņēmumus saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas eksportētāju konkurētspējas priekšrocības, turklāt minētās normas atsevišķos gadījumos ir arī administratīvi sarežģīti piemērot. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja dzēst prasību attiecībā uz eksportēto preču un pakalpojumu izcelsmi, taču saglabāt prasību par to, ka saimnieciskās darbības veicējam ir jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā,» norāda Ekonomikas ministrijā.

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Eksports kopā ar iespēju attīstīties un pelnīt vairāk nes līdzi arī risku – nesaņemt samaksu par preci, kas piegādāta ar pēcapmaksu. Šādi gadījumi nav ikdiena, tomēr stresu tas rada katram eksportējošam uzņēmējam

Uzņēmums “Regula Baltija”, kas jau vienpadsmit gadus ražo un pārsvarā eksportē salīdzinoši specifisku produkciju – iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīts gan naudas, gan dokumentu autentiskums, savulaik ir saskāries ar darījumu partneru finanšu problēmām, kā dēļ tie nav spējuši izpildīt saistības.

Uzņēmuma ekonomiste Aļona Veličko norāda, ka, tieši uzņēmuma specifiskās produkcijas dēļ distribūcija ir globāla – pa visu pasauli. Attiecīgi darījumu norise ir riskantāka, nekā izplatot produkciju tepat Latvijā. Jo vairāk partneru un jo vairāk ģeogrāfiski tālu valstu, ar kurām sadarbojies, jo grūtāk ir vispusīgi izvērtēt sadarbības partneru maksātspēju. Tāpat daudzās valstīs iespējami ekonomiskās vides riski, kurus no attāluma ir daudz grūtāk vai pat neiespējami identificēt, un jo vairāk – kontrolēt. Tādēļ uzņēmums eksporta darījumus apdrošina, par pamatu izmantojot Latvijas valsts eksportspējas atbalsta instrumentus – attīstības finanšu institūcijas “Altum” sniegtās eksporta garantijas jeb eksporta darījumu apdrošināšanu.

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu, jaunu produktu ieviešanu ražotāju portfeļos un esošo ražotņu paplašināšanos, nav iespējama bez Latvijas valdības proaktīva atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Viņš uzsver, ka Latvijas valdībai attiecībā uz visu valsti kā uz ekonomisko aktīvu ir jābūt tieši tāpat kā privātuzņēmējam – rūpīgam sava uzņēmuma apsaimniekotājam, nevis tādam, kurš vienā dienā dara vienu, bet citā – pilnīgi pretējo, tādējādi iedragājot Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts tēlu.

Fragments no intervijas

Kādā stadijā ir jaunās ražotnes projekts?

Par teju miljonu eiro ir nopirkta zeme līdzās esošajai Grindeks ražotnei. Pašlaik šī teritorija tiek sagatavota potenciālās ražotnes izvietošanai – tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra. Tapšanas stadijā ir arī jaunas farmaceitiskās rūpnīcas projekts. Iecerēts, ka tā būs lielākā farmaceitiskā ražotne Baltijas reģionā ar automatizētiem un energoefektīviem tehniskajiem risinājumiem. Jaunajā rūpnīcā tiks ietverti komplicēti aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesi un daudzveidīgas tehnoloģiskās iekārtas. Ražošanā tiks ieviestas zāļu formas, kuras šobrīd Latvijā Grindeks neražo: ampulas, flakoni, liofilizēti flakoni, acu pilieni un antibiotikas. Jaunajā ražotnē tiks izveidotas 800–1000 jaunas darbavietas. Ja ražotnes būvniecību izdosies uzsākt jau 2022. gadā, tad tā varētu sākt strādāt jau 2024. gadā.

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Rietumu Banka parakstījusi sadarbības līgumu ar Attīstības finanšu institūciju Altum, informē bankā.

Līdz ar līguma noslēgšanu bankas klienti var izmantot Altum programmu piedāvātās iespējas, gūstot pieeju jauniem finanšu resursiem uzņēmējdarbības veidošanai un attīstībai.

Attīstības finanšu institūcija Altum ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa uzsācējiem, lauksaimniekiem, kā arī privātpersonām atsevišķu atbalsta programmu ietvaros. Papildinot komercbanku sniegto pakalpojumu klāstu, Altum izsniedz aizdevumus, kredīta garantijas, veic eksporta darījumu apdrošināšanu un ieguldījumus riska kapitāla fondos.

«Sadarbība ar Altum Rietumu Bankas klientiem paver jaunas perspektīvas - kļūs pieejamāki aizņēmuma līdzekļi, radot papildu iespējas labu ideju īstenošanai, jaunu projektu sākšanai, ražošanas modernizēšanai un attīstībai, apgrozījuma palielināšanai, eksporta potenciāla un peļņas pieaugumam. Savukārt banka, tāpat kā līdz šim, aktīvi attīstīs uzņēmējdarbības projektu kreditēšanu Latvijā, Baltijā un ES,» saka Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Mācoties no trekno gadu kļūdām, pakāpeniski kreditēšanas sistēma Latvijā atgūstas. Lai arī piesardzīgi, tomēr kāpjam ārā no grāvja, kurā bijām nokļuvuši pēc 2004. – 2008. gada kreditēšana buma.

Izsniegto kredītu portfeļu skaits pieaug. Šobrīd ir iespēju laiks tiem, kuriem ir pārliecība par savu produktu un nepieciešamība sekmēt ražošanas kapacitāti.

Kļūdu labojums pēc 2004.-2008. gada

Ekonomikā neviens nav atcēlis cikliskumu – pēc 2004. gada iestāšanās Eiropas Savienībā valdīja izteikts banku un finanšu investoru optimisms, turklāt investīcijas galvenokārt plūda nevis uz eksportspējas veicināšanu, bet nekustamā īpašuma, būvniecības nozari un patēriņa kredītiem. Kreditēšana bija agresīva un pārgalvīga, taču pēc nosacītā buma sekoja kredītiestāžu vilšanās, bet virknei klientu – bankrots. Vēl daļa bija uzņēmusies saistības, ar kurām cīnās joprojām. Šim posmam sekoja krasas izmaiņas kreditēšanas politikā – daudz stingrāki nosacījumi, kuri saglabājās arī posmā, kad virkne makroekonomisko rādītāju signalizēja par izaugsmi.