Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Valsts vides dienests (VVD) veiks pārbaudi SIA ZAAO, kā arī pieprasīs uzņēmuma paskaidrojumus saistībā ar svētdien, 7.aprīlī, publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem tā darbībā, nenodrošinot sadzīves atkritumu šķirošanu poligonā Daibe.

Kā informēja VVD pārstāvji, pārbaudes laikā VVD inspektori ne tikai klātienē apsekos un apzinās situāciju poligonā, bet arī iepazīsies ar SIA ZAAO grāmatvedības uzskaiti un tajā uzskaitīto atkritumu apjumu atbilstību deklarētajiem atkritumu apjomiem.

Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un VVD aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar vides prasību neievērošanu, vispirms par to informēt atbildīgās iestādes. Tādējādi tiks radīti priekšnoteikumi, lai ne tikai konstatētu iespējamos likumpārkāpumus, bet sodītu vainīgos, kas atsevišķās situācijās, kad informācija guvusi plašu rezonansi, ir apgrūtināti.

Lai neciestu no likuma burta, komersanti radoši izmanto pastāvošos normatīvos aktus

Lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Likums arī pieļauj nemaksāt šo nodokli, ja uzņēmums izmanto privātpersonas auto darba vajadzībām.

Ja komersanta īpašumā ir vieglais transporta līdzeklis un nav vēlēšanās vai iespēju pierādīt, ka tas netiek izmantots darbinieku privātām vajadzībām, jāmaksā UVTN. Piemēram, auto ar motora tilpumu līdz 2000 cm3 tas ir 19 Ls mēnesī. Ja komersants, izmantojot GPS iekārtu, var pierādīt, ka izmanto transportlīdzekli tikai savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un deklarē šo automašīnu CSDD, viņam UVTN nav jāmaksā.

Vienīgā no DB aptaujātajām institūcijām, kas savus auto aprīkojusi ar GPS kontroles ierīcēm, ir Ārlietu ministrija

Vienai no ĀM 14 automašīnām testa režīmā ir uzstādīta izsekošanas ierīce, atklāja ministrijas pārstāvis Ivars Lasis. Tajā pašā laikā plašākais no valsts resoru autoparkiem – Saeimas autobāze – nepamatotu autotransporta izmantošanu kontrolē pa vecam – ar ceļazīmju palīdzību.

Cieņā ceļazīmes

IZM skaidro, ka dienesta autotransports tiek piešķirts uz pieteikuma pamata, kurā norāda brauciena maršrutu un pamatojumu. Autovadītājs aizpilda ceļazīmi, veicot ierakstu pēc katra brauciena, bet GPS ierīces kontrolei netiek izmantotas. Līdzīga situācija ir citās institūcijās. Tāpat TM, FM, ZM, KM, EM un citviet GPS ierīces neizmanto, automobiļu vadītāji vien aizpilda ceļazīmes par veiktajiem braucieniem. Lai kontrolētu braucienus, EM Administratīvā nodaļa veic degvielas patēriņa uzskaiti, analizē ceļazīmju, maksājuma attaisnojuma dokumentu par degvielas uzpildi un automašīnu spidometra rādījumu atbilstību. Darba dienas beigās automašīnas jānovieto pastāvīgajā stāvēšanas vietā atbilstoši ministrijas iekšējiem noteikumiem.

Savulaik ieviestais tā dēvētais dienesta auto nodoklis ir izraisījis milzum daudz diskusiju. Vispirms ir skaidrs, ka šāds solis nebūt nav devis gaidīto fiskālo efektu valsts budžetā, turklāt nav arī pārliecības par to, vai šis maksājums gadījumā netiek piemērots arī tiem, kam tas nemaz nebūtu jāmaksā.

Laika gaitā sabiedrība pie šā maksājuma ir pieradusi un īpaši skaļi nekurnot, maksā prasīto. Taču i,zrādās, ka minētais maksājums ne tikai ir ieviests ar vienu vienīgu mērķi - bez jebkādas loģikas iekasēt valsts budžetā pēc iespējas vairāk naudas, bet arī attiecīgā likumdošanas norma ir izstrādāta trakoti nekvalitatīvi, par ko gan Latvijā droši vien nebūtu jābrīnās. Proti…

Kā zināms, tiem uzņēmumiem, kuri uzskata, ka to rīcībā esošie dienesta auto ne brīdi netiek izmantoti darbinieku privātajām vajadzībām, ir iespēja nodokli nemaksāt, taču aprīkojot tos ar GPS iekārtām, lai nevienu brīdi nevarētu rasties šaubas par to izmantošanas mērķi. Droši vien daudzi uzskatīja, ka investīcijas GPS iekārtās ir vienreizējas. Naivi! Ir ticis paredzēts, ka tās ir jāpārreģistrē reizi gadā, bet tiem, kuri noteiktā laikā šo procesu neveic, jāsāk maksāt attiecīgo nodokli. Var jau būt, ka arī šo normu nevarētu uzskatīt par kaut ko ārkārtēju, ņemot vērā, ka GPS tomēr ir tehniska ierīce, kas mēdz bojāties, novecot, fiksējot neprecīzus rādījumus. Dažādām vajadzībām izmantotas tehniskas ierīces tiek pārbaudītas periodiski, un jautājums ir par to, cik bieži tas notiek. Lai nu kā - šāda pārreģistrācija reizi gadā tomēr ir pārspīlēta prasība, kas tikai palielina birokrātisko slogu uzņēmējiem. Lielākās problēmas gan sākas brīdī, ja uzņēmējs noteiktā laikā šo pārreģistrāciju nav veicis. Piemēram, aizmirsis, nav pamanījis, ka šāda norma vispār eksistē utt., jo tajā brīdī uzreiz ir jāsāk maksāt tā dēvētais dienesta auto nodoklis.

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.

Latvijā viedtālruņu lietotājiem ir izstrādāta mobilā lietotne (aplikācija) HealthPoint, kas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienesta) mediķiem palīdzēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu un līdz ar to daudzās situācijās ātrāk atrast negadījuma vietu, lai palīdzētu pacientiem vai cietušajiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Ikvienam var būt situācija, kad nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ārkārtas brīžos, kad dzīvība ir briesmās, tas ne vienmēr ir tik vienkārši, kā šķiet - savu atrašanās vietu var aizmirst, nezināt vai veselības stāvokļa un citu iemeslu dēļ pat fiziski nespēt nosaukt. Aplikācija HealthPoint nodrošina to, ka vienlaikus ar zvanu uz NMP dienesta ārkārtas tālruni 113 dispečeriem tiek nodoti arī zvanītāja atrašanās vietas dati (GPS koordinātes). Tāpat dispečeriem automātiski uz elektronisko izsaukuma karti tiek nosūtīti arī nepieciešamie personas dati (vārds, uzvārds, personas kods), ja tālruņa lietotājs iepriekš tos ir ievadījis aplikācijas profila sadaļā. Šī informācija daudzās situācijās var būtiski paātrināt mediķu brigādes izsūtīšanu un palīdzības saņemšanu.

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

"Garmin Venu" patiks tiem sportiska dzīvesveida cienītājiem, kuri sagaida ne vien plašas sporta pulksteņa iespējas, bet arī kvalitatīvu skārienekrānu.

Kopš iesaistīšanās ar viedtelefonu savienojamu valkājamo tehnoloģiju ražošanā aizgājušās desmitgades sākumā "Garmin" uzaudzējis prāvu piekritēju pulku, kas augstu novērtē amerikāņu ražotāja piedāvātās daudzveidīgās sporta aktivitāšu mērīšanas iespējas. Tomēr visu šo laiku kompānija pati sev «šāvusi kājā», viedajiem pulksteņiem izvēloties taupīgus, taču modernos lietotājus pavisam neuzrunājošus zemas izšķirtspējas displejus. Pērnā gada nogalē "Garmin" šo kļūmi laboja, prezentējot savu pirmo izstrādājumu ar laika garam atbilstošu AMOLED ekrānu.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Atšķirībā no "Garmin" dārgajiem modeļiem, "Venu" vizuāli ir pavisam vienkāršs un viegls. Šeit nav ne titāna, ne safīra. Korpuss veidots no plastmasas, kas mārketinga vajadzībām nosaukta par «šķiedru stiprinātu polimēru» un tikai ap pašu 1,2 collu AMOLED displeju ir dažus milimetrus plats nerūsējoša tērauda gredzens, kurā nez kādēļ iegrebtas sīkas gropes. Var jau būt, ka vizuāli tas piešķir pulkstenim savdabīgu šarmu, taču praktisku labumu nedod. Gredzenu nevar pagriezt, tādēļ šādai saķeres virsmai jēgas nav. Vēl vairāk – gropēs viegli ieķeras netīrumi un tos ir grūti izkasīt no dziļajām rievām.

Milzu summas iztērētas modernām informācijas sistēmām, kuras netiek lietotas kā plānots, datori sasniedz policistus tikai 6-7 mēnešus pēc to iegādes, bet ekonomiskāku automašīnu vietā tiek iepirkti apvidus auto – tāda aina pavērās Valsts kontrolei (VK) pārbaudot, vai Iekšlietu ministrija (IeM) Valsts policijas funkciju īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko apgādi īsteno likumīgi un efektīvi.

IeM kopumā darbojas 27 valsts informācijas sistēmas, kurām gadā tiek tērēti 7,5 milj. latu. Revidenti konstatējuši, ka IeM nav izstrādāta vienota informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstības stratēģija un prasības IT projektu uzraudzībai, izveidotās pārvaldības institūcijas darbojas formāli.

Revīzijā tika vērtēta divu informācijas sistēmu (Biometrijas datu apstrādes sistēma (BDAS) un Kriminālprocesa informācijas sistēma (KRASS)) izveide un lietošana.

Kopš 2012.gada BDAS teorētiski ir ieviesta lietošanā, taču vēl 2014.gada 1.janvārī Valsts policijas rīcībā nebija visa tās lietošanai nepieciešamā aprīkojuma un sistēma netika lietota kā plānots. VK uzskata, ka lielākā problēma ir bijusi IeM nespēja jau sākotnēji noteikt šā projekta mērķi un izmaksas, lai to reāli varētu izmantot darbam. Sākotnēji plānoto 2,8 milj. latu vietā BDAS ieviešana izmaksās vismaz 6 milj. latu, no tiem 2,08 milj. latu vēl būs nepieciešami tehnikas un licenču iegādei. Puse šīs summas tiks izlietota, lai segtu licenču iegādes cenu palielinājumu.

Pērn SIA ZAAO strādājis ar 140,52 tūkstošu latu zaudējumiem, kas saistīts ar resursu cenu, piemēram, degvielas, neprognozētu pieaugumu, darbības uzsākšanu jaunajās pašvaldībās, otrreizējo izejvielu realizācijas cenu samazinājumu, pārskatā Lursoft skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma apgrozījumu aizvadītajā gadā veidojuši 3,11 miljoni latu, kas ir par 4,45% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums uzsācis darbību Balvu novada pagastos un noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Saulkrastu, Rugāju un Baltinavas novada pašvaldībām par tiesībām sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus šo novadu teritorijā.

Aizvadītā gada nogalē SIA ZAAO bijuši noslēgti 26,8 tūkstoši ilgtermiņa līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, no kuriem 88% noslēgti ar fiziskām personām. Šogad uzņēmums iecerējis uzsākt darbību Balvu pilsētā, kā arī Viļakas novada teritorijā, kura pērn kļuvusi par uzņēmuma dalībnieci.

Tehnoloģijas Garmin sporta pulkstenis Forerunner 35 ir ideāli piemērots skriešanas iesācējiem rezultātu uzlabošanai

Jau šajā nedēļas nogalē Rīgas ielas pierībinās tūkstošiem kāju pāru, dalībniekiem Lattelecom Rīgas maratonā mērojoties spēkiem četrās distancēs. Ierasts, ka šādos masu pasākumos var sastapt kā nopietni trenējušos un ar dārgiem tehnoloģiskiem palīglīdzekļiem «apbruņotus» skrējējus, tā absolūtus «svētdienas sportistus», kuri auj kājās sporta apavus tikai prieka pēc. Tomēr katram iesācējam agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad gribas sevi izaicināt un pārbaudīt spēju robežu.

Pārbaudīts līdzeklis progresa mērīšanai ir sporta pulksteņi. Un, lai arī zināmākie no tiem ir visnotaļ dārgi, pieklājīgus variantus var piemeklēt arī entuziasti. Viens no tādiem ir iesācējiem paredzētais Garmin Forerunner 35. Tas nevilina ar žilbinošu izskatu. Varētu pat teikt, ka laikrādis ar visu ārieni signalizē, ka ir visnotaļ lēta un vienkārša ierīce. Tomēr tas ir diezgan labi aprīkots.

Ieviešot precīzās lauksaimniecības metodes, z/s Vilciņi 1 izdodas ieekonomēt 5–10% no izmaksām.

Tieši Jelgavas novadā saimniekojošā z/s Vilciņi 1 un tās saimnieks Arnis Burmistris kļuvis par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013 finālistu Latvijā.

Z/s Vilciņi 1 apsaimnieko vairāk nekā 2000 ha un saimniecībā izmanto precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tādējādi efektīvi izmantojot mēslojumu un samazinot barības vielu noplūdi ūdens vidē, norāda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ir palielinājusies kontrole saimniecībā, tiek taupīti līdzekļi, strādājot precīzi, turklāt netiek radīts augiem stress un tiek samazināti barības vielu noplūdes riski. Saimniecībā lielākā daļa tehnikas ir aprīkota ar GPS iekārtām. Mēslošana tiek veikta ar GPS diferencētām mēslošanas kartēm un īpašu sensoru palīdzību. Pielietojot šādu tehnoloģiju lielās platībās, iespējams būtiski samazināt barības vielu noplūdes riskus plašā teritorijā.

Sniega izvešanai no Liepājas šoziem būs jārezervē 33 tūkstoši latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Ar šādu piedāvāto līgumcenu par pašvaldības iepirkuma uzvarētāju atzīta SIA A-Land, liecina publicētā informācija.

Db.lv rakstīja, ka ielu tīrīšanu un sniega izvešanu ziemā Liepājā uzrauga un koordinē īpaši izveidots Komunālās pārvaldes ziemas dienests. Tehnika šogad Liepājā būs aprīkota ar GPS sistēmu. Tā būs papildu iespēja vizuālajai kontrolei, ko veic ziemas dienesta dežurants. GPS dati tiks pievienoti rēķiniem pakalpojumu sniedzējam.

Zīmols TomTom radījis GPS sporta pulksteni ar iebūvētu mūzikas atskaņotāju, kurā var augšuplādēt savu iecienītāko mūzikas izlasi ar 500 dziesmām.

Pulkstenī mūzikai ir atvēlēta vieta 3GB apjomā, kurā ietilpst līdz pat 500 dziesmām atkarībā no to ilguma. Turklāt viedpulkstenī jau augšuplādēta treniņa mūzikas izlase 30 minūšu garumā ar enerģisku, kustēties motivējošu mūzikas izlasi. Pats lietotājs var viegli augšuplādēt arī savu iecienītāko mūzikas izlasi no iTunes vai Windows Media Player.

Pulkstenī jau iebūvētais pulsometrs precīzi fiksē sirdsdarbību no plaukstas locītavas bez papildu siksniņas. Sporta pulkstenis precīzi norāda GPS datus, nodrošinot reālā laika informāciju, ieskaitot laiku, distanci, ātrumu un tempu. Soļi, aktīvās minūtes, attālums, sadedzinātās kalorijas, miega ilgums tiek uzskaitīti 24 stundas 7 dienas nedēļā.

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izvērtējot Rīgas domes apstiprinātos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, iebilst pret plānoto atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgas pilsētā.

Kā informē ministrija, VARAM būtiskākie iebildumi saistīti ar pašvaldības plāniem šķirotu atkritumu dalītas vākšanas sistēmu Rīgā ieviest pakāpeniski. Šāda sistēma visā Latvijā teritorijā ir jāievieš līdz 2015.gada 1.janvārim. Rīgas dome paredzējusi, ka pārmaiņas sāksies jau 2014. gada janvārī, taču plānots, ka jaunā kārtība pilnībā tiks ieviesta līdz 2018. gada 1. janvārim.

Vienlaikus VARAM vērš pašvaldības uzmanību uz rīcības trūkumu saistošajos noteikumos neatrunātās situācijās, piemēram, kā tiks risināta situācija ar atkritumu tvertņu izvietošanu, kad blakus esošo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai pārvaldnieki par to nespēj vienoties. Tāpat nepieciešams noteikt minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, definējot sadzīves atkritumu izvešanas biežumu gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kā arī noteikt kārtību sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanai Rīgas pilsētā.

ASV un Ķīna vienojušās par vērienīgiem divpusējās tirdzniecības atvieglojumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) valstu forumā Pekinā starp abu pasaules lielāko ekonomiku līderiem notikusi vienošanās par dažādu muitas nodevu atcelšanu. Paziņojums ir nācis visai negaidīti, un abu pušu uzņēmējiem ietaupīto līdzekļu apjoms tiek lēsts gandrīz triljona USD vērtībā, raksta The Wall Street Journal. Darījums attiecas uz augstajām tehnoloģijām, kopumā apmēram 200, ieskaitot pusvadītājus, medicīnas aprīkojumu un GPS ierīces.

Vašingtonas Petersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākais pētnieks Gerijs Hafbauers intervijā WSJ saka, ka darījums ir «labākais, kas tirdzniecībā ir noticis visai ilgā laika posmā».

Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju (IT) izstādē CEBIT, kura norisinājās Hannoverē no 6.-10.martam, pēc ilgāka pārtraukuma bija Latvijas valsts stends.

Jāatzīmē, ka pirms tam Latvijas valsts stends CEBIT izstādē bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā bija vēl tā dēvētā E-lietu ministrija. Šogad Latvijas valsts stendā bija pārstāvēti septiņi Latvijas IT uzņēmumi: DEAC, Interaktīvās Tehnoloģijas, iMedia, SWH SETS, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Zabbix un Solcraft. Vienlaikus jāpiebilst, ka kopējais pārstāvošais Latvijas uzņēmumu skaits CEBIT bija lielāks, jo citi uzņēmumi – Comtech, MoonCom, Proks, SAF Tehnika, Ascensio System, D&A Mobile, M4U piedalījās citos stendos. Tas skaidrojams ar to, ka CEBIT izstāde ir ārkārtīgi liela, un daļa uzņēmumu vēlējās būt starp konkrētās nišas uzņēmumiem. Izstāde pulcēja lielu dalībnieku skaitu un plaši pārstāvēti tika Vācijas uzņēmumi, DB novērojumos dalījās Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Izstādē daudz lielāks akcents, pēc viņa teiktā, tika pievērsts risinājumiem, kuri palīdz radīt pievienoto vērtību biznesā. Tāpat netika aizmirsts par «mākoņa» piedāvātajām iespējām. «Manuprāt Latvijas uzņēmumi izstādē izskatījās labi,» sacīja M. Jegorovs, tomēr kopējā izstādes dalībnieku «pīrāgā» būtu labāk, ja Latvija tiku pārstāvēta plašāk.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Neparastu atgadījumu ar veiksmīgu atrisinājumu piedzīvojis kāds auto īpašnieks Rīgā un apdrošinātāja BALTA drošības dienests. Reaģējot uz informāciju par klientam nozagtu ekskluzīvu Range Rover markas automašīnu, BALTA to operatīvi izdevies atrast noslēptu kādā no Pierīgas meža masīviem.

«Ekskluzīvais Range Rover auto, kura apdrošinājuma summa ir 115 000 eiro, tika nozagts no kādas apsargājamas autostāvvietas Imantā. Tā kā autostāvvietas izbraukšanas vieta nebija noslēgta, zagļi samērā viegli izkļuva no teritorijas. Tiklīdz automašīnas īpašnieks konstatēja un paziņoja par zādzību, kopā ar firmu, kas nodrošināja auto uzstādīto ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu (GPS), operatīvi iesaistījāmies spēkrata meklēšanā, un to veiksmīgi izdevās atrast rūpīgi noslēptu mežā,» stāsta BALTA drošības dienesta vadītājs Egils Sīlis-Jaunsīlis.

Kā liecināja pierādījumi, likumpārkāpēji tūlīt pēc auto nozagšanas bija saplēsuši un pārmeklējuši auto salonu ar mērķi atrast GPS raidītāju. Taču, visticamāk, laika trūkuma dēļ zagļiem nebija iespējams pārmeklēt automašīnu gana rūpīgi, un ierīci viņiem neizdevās atrast.

Lai izvairītos no tupmākas nelegālas failu apmaiņas ierobežošanas, Zviedrijas failu apmaiņas vietne The Pirate Bay pavēstījusi par plāniem vārda tiešā nozīmē laist gaisā serverus, kas atrodas GPS kontrolētās lidojošās ierīcēs, vēsta thelocal.se.

«Mēs veiksim eksperimentu, kurā tiks izmantotas ar GPS vadāmas nelielas lidmašīnas un pavisam maza izmēra datori, kā Raspberry Pi. Nelielās ierīces lidināsies dažus kilometrus virs zemes,» rakstīts zviedru failu apmaiņas vietnes oficiālajā blogā.

«Šādā veidā mūsu ierīces var tikt apstādinātas vien ar citu lidmašīnu palīdzību jeb īstu karu,» rakstīts The Pirate Bay blogā.

The Pirate Bay paziņojumā vēstīts, ka vietne vēl tikai uzsāk šādas iespējas izskatīšanu, tomēr vienlaikus arī norāda, ka «mēs vairs nevaram aprobežoties ar serveriem, kas atrodas uz zemes».

Navigācijas un GPS sistēmu ražotājs TomTom apkopo datus no lietotājiem visā pasaulē, lai izveidotu satiksmes indeksu, kurš uzrāda satiksmes sastrēgumus pilsētās.

Indekss mēra automašīnas pārvietošanās laiku dienas laikā un sastrēgumu periodos, salīdzinot ar periodiem, kad nav sastrēgumu. Starpība tiek izteikta kā vidējais procentu pieaugums braucienu laikā. Tā, piemēram, autovadītājam Dublinā sastrēguma brīdī ceļā nāksies pavadīt par 35% vairāk nekā brīvajos periodos. Visi dati tiek balstīti uz GPS mērījumiem.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kurās pilsētās sastrēgumos nākas pavadīt ilgāko laiku.

#1/10

10. Dublina

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 35%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 43 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 96 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

#2/10

9. Losandželosa

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 36%
Laika starpība, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 39 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 90 stundas

Foto: Freeimages

#3/10

8. Roma

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 37%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 40 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 92 stundas

Foto: Freeimages

#4/10

7. Varšava

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 39%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 43 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 96 stundas

Foto: Freeimages

#5/10

6. Palermo

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 39%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 37 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 87 stundas

Foto: Freeimages

#6/10

5. Sanpaulu

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 46%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 48 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 102 stundas

Foto: Freeimages

#7/10

4. Mehiko

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 54%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 53 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 107 stundas

Foto: Freeimages

#8/10

3. Riodeženeiro

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 55%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 59 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 114 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

#9/10

2. Stambula

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 62%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 66 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 120 stundas

Foto: Freeimages

#10/10

1. Maskava

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 74%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 76 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 128 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

Skatīties pārējos attēlus

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.