Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns ceturtdienas rītā atkal tika aizturēts Tokijā, ziņoja Japānas raidsabiedrība NHK un citi mediji.

Jaunā aizturēšana notika laikā, kad Tokijas prokuratūra apsver iespēju izvirzīt Gosnam jaunu apsūdzību, kas būtu ceturtā viņa lietā.

Kā ziņots, 65 gadus vecais Gosns martā pēc drošības naudas samaksāšanas viena miljarda jenu (7,8 miljonu eiro) apmērā atstāja Tokijas cietumu, kurā bija atradies kopš 19.novembra.

Prokurori ceturtdienas rītā ieradās Gosna pagaidu mājvietā Tokijas centrā, un pēc tam Gosns kopā ar viņiem iekāpa automobilī un aizbrauca.

Prokurori vēsta, ka Gosns aizturēts saistībā ar «Nissan» līdzekļu pārskaitīšanu 15 miljonu dolāru apmērā laika periodā no 2015.gada beigām līdz 2018.gada vidum. Prokuroriem ir aizdomas, ka piecus miljonus dolāru no šiem līdzekļiem Gosns izmantojis personīgiem tēriņiem.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Japānā aizturētais autobūvētāju alianses «Renault», «Mitsubishi» un «Nissan» vadītājs Karloss Gosns nav deklarējis ienākumus aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, otrdien paziņoja Japānas prokuratūra.

Pēc prokuratūras sniegtajām ziņām, Gosns piecos gados deklarējis apmēram piecu miljardu jenu (aptuveni 40 miljonu eiro) ienākumus, lai gan viņa faktiskie ienākumi bijuši divreiz lielāki.

Gosns tika aizturēts pirmdien pēc nopratināšanas prokuratūrā, kur ieradās labprātīgi.

«Nissan» paziņoja, ka uzņēmumā izmeklēšanā, kas ilgusi vairākus mēnešus, atklāti arī citi nozīmīgi pārkāpumi, ko pastrādājis Gosns.

Izmeklēšanā atklājies, ka Gosns arī izmantojis uzņēmuma līdzekļus savām personiskajām vajadzībām.

Uzņēmums norādīja, ka sniedzis informāciju Japānas prokuratūrai un sadarbojas ar izmeklētājiem.

Ceturtdien paredzēta «Nissan» uzraudzības padomes sēde, kurā tiks lemts par Gosna atbrīvošanu no padomes priekšsēdētāja amata.

Tokijas tiesa piektdien atkārtoti pagarināja bijušā Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor Co.» padomes priekšsēdētāja Karlosa Gosna apcietinājumu, vēsta vietējie mediji.

Šis pagarinājums nozīmē, ka Gosns varētu tikt paturēts apcietinājumā vēl uz desmit dienām, kamēr varasiestādes izmeklē apsūdzības finanšu pārkāpumos.

Gosns Japānā tika aizturēts 19.novembrī saistībā ar iespējamiem finanšu noziegumiem. Jau vienreiz viņa apcietinājums tika pagarināts par desmit dienām.

Jaunākais apcietinājuma pagarinājums sniedz izmeklētājiem laiku līdz 10.decembrim, lai izlemtu, vai Gosnam izvirzīt apsūdzības par finanšu pārkāpumiem. Ja viņam tiks izvirzītas apsūdzības, viņu līdz tiesas prāvai varētu atbrīvot vai paturēt pirmstiesas apcietinājumā.

Tāpat prokuratūra varētu Gosnam izvirzīt papildu apsūdzības par citiem pārkāpumiem, un ar katru apsūdzību pagarināt viņa apcietinājumu vēl par 22 dienām.

Japānas prokuratūra piektdien izvirzījusi jaunas apsūdzības finanšu pārkāpumos bijušajam Japānas autobūves uzņēmuma Nissan Motor padomes priekšsēdētājam Karlosam Gosnam, paziņojusi tiesa.

Gosns un viņa līdzgaitnieks bijušais Nissan padomes loceklis Gregs Kelijs tika aizturēti 19.novembrī saistībā ar iespējamiem finanšu noziegumiem.

Gosns atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām, ka viņš piecu gadu laikā līdz 2015.gada martam nav deklarējis aptuveni piecu miljardu jenu (40 miljoni eiro) ienākumus. Tāpat Gosnam izvirzītas apsūdzības par savu ienākumu nedeklarēšanu pēdējos trīs gados vēl četru miljardu jenu (32 miljoni eiro) apmērā.

Piektdien viņam oficiāli izvirzītas apsūdzības arī par mēģinājumu pierakstīt savus personiskos zaudējumus Nissan un maksājumiem kādam Saūda Arābijas uzņēmējam.

Jaunās apsūdzības saistītas ar to, ka ka Nissan uz laiku bija jāuzņemas 1,85 miljardu jenu (15 miljonu eiro) zaudējumi, kas finanšu krīzes laikā radās Gosna personīgo aktīvu pārvaldības fondam, un ka Nissan veicis maksājumus Saūda Arābijas uzņēmējam Haledam Džufali. Gosns skaidroja, ka šī nauda maksāta Džufali par reālu darbu, ko viņš paveicis, lai atrisinātu problēmas ar vietējo tirdzniecības pārstāvi. Kopumā Džufali kompānijai Khaled Juffali Company četros gados Nissan samaksājis 14,7 miljonus ASV dolāru.

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan Motor Co." trešdien tiesā iesniedza civilprasību, lai no bijušā vadītāja Karlosa Gosna piedzītu aptuveni desmit miljardu jenu (83,5 miljonu eiro) zaudējumus, kas radušies pēc vairākus gadus ilgušiem amata pienākumu pārkāpumiem un krāpnieciskām darbībām.

Autoražotājs norāda, ka šie zaudējumi aprēķināti, balstoties uz izdevumiem, ko uzņēmumam radījušas Gosna krāpnieciskās darbības.

"Nissan" savā apsūdzībā norāda, ka Gosns izmantojis ārvalstu rezidenci bez īres maksas, savām privātajām vajadzībām izmantojis uzņēmuma lidmašīnu, veicis maksājumus savai māsai un savam personīgajam advokātam Libānā.

Kompānija skaidro, ka zaudējumu apjoms, visticamāk, palielināsies, un uzņēmums vēlētos arī Gosnu iesūdzēt tiesā par nepamatotiem un apmelojošiem izteikumiem, ko viņš veicis preses konferencē Libānā.

Kā ziņots, Gosns, kurš Tokijā bija atbrīvots pret drošības naudu līdz prāvai saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos, 30.decembrī negaidīti ieradās Libānā.

Turcijas gaisa pārvadājumu uzņēmums "MNG Jet" paziņojis, ka tā lidmašīnas izmantotas pretlikumīgi, lai īstenotu finanšu pārkāpumos apsūdzētā autobūves uzņēmuma "Nissan Motor Co." bijušā vadītāja Karlosa Gosna aizbēgšanu no Japānas.

"MNG Jet" norādīja, ka kāds darbinieks, to nesaskaņojot ar vadību, viltojis ierakstus un Gosna vārds nav uzrādījies nevienos dokumentos saistībā ar šiem lidojumiem. Uzņēmums pavēstīja, ka Turcijā ierosināta krimināllieta par lidmašīnu pretlikumīgu izmantošanu. |Aizturēti vairāki cilvēki. Kā ziņots, Gosns, kurš Tokijā bija atbrīvots pret drošības naudu līdz prāvai saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos, pirmdien negaidīti ieradās Libānā. Viņš lidojis ar vienu lidmašīnu no Osakas Japānā uz Stambulu, un tur Ataturka lidostā pārsēdies citā lidmašīnā, ar kuru devies uz Beirūtu. Abas lidmašīnas veica čārterreisus.

Gosns 2018.gada novembrī tika apcietināts Japānā, taču pēc atbrīvošanas pret drošības naudu aprīlī viņam tika noteikti būtiski ierobežojumi, tostarp attiecībā uz ceļošanu uz ārvalstīm.

Karlosam Gosnam saņemtajā atalgojumā jāatmaksā gandrīz pieci miljoni eiro autobūves uzņēmumam "Nissan-Mitsubishi", ceturtdien paziņoja Nīderlandes tiesa.

Gosns bija centies piedzīt 15 miljonus eiro par pretlikumīgu atbrīvošanu no amata, taču Nīderlandes tiesa norāda, ka šobrīd nav nekāda līguma starp viņu un "Nissan-Mitsubishi" Nīderlandes holdingkompāniju.

Tiesa skaidro, ka iepriekšējā līguma darbības termiņš bija no 2012.gada jūlija līdz 2018.gada aprīlim, tāpēc Gosnam jāatmaksā atalgojums, kas saņemts laika posmā no 2018.gada aprīļa līdz 2018.gada novembrim.

Kā ziņots, Gosns 2018.gada novembrī tika apcietināts Japānā, taču pēc atbrīvošanas pret drošības naudu 2019.gada aprīlī viņam tika noteikti būtiski ierobežojumi, tostarp attiecībā uz ceļošanu uz ārvalstīm.

Gosns pērnā 2019.gada 30.decembrī negaidīti ieradās Libānā.

Autobūves uzņēmumu «Nissan Motor» un «Renault» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns un viņa sieva pērn ielūdza draugus uz 260 ASV 000 dolāru vērtu izklaides pasākumu Brazīlijā un rēķinu par šī pasākuma izdevumiem izrakstīja saviem darba devējiem, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākuši dokumenti.

Šajos dokumentos teikts, ka Gosns pērn februārī ielūdza astoņus pārus, lai no luksusa viesnīcas noskatītos karnevāla gājienu Riodeženeiro.

Lai arī viesi paši maksāja par lidojumiem, ielūgumos tika norādīts, ka par transporta, dzīvošanas un citiem izdevumiem nebūs jāmaksā.

«Nissan» Brazīlijas struktūrvienība vēlāk nosūtīja rēķinu par 257 872 dolāriem (apmēram 227 000 eiro) Nīderlandē bāzētai «Renault-Nissan» holdingkompānijai, kas koordinē «Nissan» un «Renault» alianses darbību.

Jau ziņots, ka šomēnes arī tika ziņots, ka Gosns guvis personīgu labumu no korporatīva sponsorēšanas darījuma - 2016.gadā sarīkojis savas kāzas Versaļas pilī pie Parīzes. Laikraksts «Figaro» vēsta, ka šīs pils pārvaldnieki starp Versaļas pili un «Renault» noslēgta sponsorēšanas darījuma ietvaros atcēluši ierasto 50 000 eiro maksu par viesu uzņemšanu.

No love or hate dizaina vāģa otrās paaudzes Nissan Juke ir transformējies par modernu, harmoniska izskata racionālu krosoveru

Pirms teju desmit gadiem Nissan Juke bija mazo krosoveru ēras aizsācējs. Neraugoties uz savu kukaiņu pasaulei līdzīgo eksterjera dizainu, kliedzošais izskats daudzos gadījumos deva vēlamo efektu. Pats par sevi saprotams, ka, izpelnoties pircēju uzmanību, strauji auga arī konkurentu skaits, kas arī vēlējās piedalīties «ballītē» un iesaistīties cīņā par pircēju naudas makiem. Šodien ikviena sevi cienoša autoražotāja modeļu aptverē obligāti ir jābūt mazās klases krosoveram. Nav brīnums, ka segmentā, ko savulaik aizsāka Nissan Juke, šodien var uzskaitīt vairāk nekā 20 konkurentus. To skaits joprojām turpina augt, jo šī automobiļu kategorija nav zaudējusi savu aktualitāti, drīzāk otrādi – tā turpina augt, un analītiķi prognozē, ka šis segments līdz 2023. gadam no kopējā Eiropas jauno auto tirgus pīrāga «nokodīs» vismaz 30%.

Bijušajam Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor» padomes priekšsēdētājam Karlosam Gosnam, kurš Japānā atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos, konstatēts drudzis, ceturtdien paziņoja viņa advokāts Motonari Ocuru.

Ocuru norāda, ka ārsti nolēmuši, ka uz laiku jāatliek Gosna nopratināšana, lai ļautu viņam atpūsties. Trešdienas vakarā Gosna ķermeņa temperatūra pakāpusies līdz 38,8 grādiem.

Kā ziņots, Tokijas tiesa trešdien noraidīja Gosna lūgumu atbrīvot viņu no apcietinājuma, kurā viņš atrodas kopš 19.novembra.

Gosns atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām, ka viņš piecu gadu laikā līdz 2015.gada martam nav deklarējis aptuveni piecu miljardu jenu (40 miljoni eiro) ienākumus. Tāpat Gosnam izvirzītas apsūdzības par savu ienākumu nedeklarēšanu pēdējos trīs gados vēl četru miljardu jenu (32 miljoni eiro) apmērā.

Gosns tiek turēts arī aizdomās par citiem finanšu pārkāpumiem, tostarp to, ka «Nissan» uz laiku bija jāuzņemas 1,85 miljardu jenu (15 miljoni eiro) zaudējumi, kas finanšu krīzes laikā radās Gosna personīgo aktīvu pārvaldības fondam.

#Nissan padomā ir daži triki, kā paildzināt sava dižpārdokļa popularitāti.

Arī pēc 2017. gada statistikas rezultātiem Nissan Qashqai ir Latvijas jauno auto tirgus visvairāk pirktais modelis

Kopš debijas 2007. gadā Nissan Qashqai ar aktīvu vietējo dīleru darbu ir «nozombējis» klientus Latvijā, ieskaitot arī tos, kuri iepriekš nekad nebija raudzījušies Nissan virzienā. Arī pēc desmit gadiem hipnozes seanss turpinās, tomēr nevar noliegt, ka ar jaunu konkurentu parādīšanos tās iedarbība pamazām atslābst.

No otras puses, arī Nissan padomā ir daži triki, kā paildzināt sava dižpārdokļa popularitāti, attiecīgi Qashqai pavisam nesen ir atgriezies no padziļinātas atveseļošanās kūres. Pēc Nissan marketologu solītā, šajā atjaunošanas procedūras laikā Qashqai ir saņēmis 1300 dažāda veida uzlabojumus.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Šā gada 17. aprīlī norisināsies pirmā tiešsaistes auto izstāde Latvijā.

"Spītējot vīrusam, esam nākuši klajā ar inovāciju un piedāvājam visiem "Auto 2020" interesentiem aplūkot jaunākos automobiļus virtuālā izstādē, jo nevaram laist garām pavasari bez ikgadējās jaunāko auto modeļu prezentācijas," stāsta "Norde" izpilddirektors Didzis Bremze.

Ņemot vērā situāciju pasaulē un Latvijā, kas saistīta ar koronavīrusa COVID-19 pandēmiju, starptautiskās auto industrijas izstādes "Auto 2020" norise tiek pārcelta uz 25. – 29. septembri. Tomēr "Norde" nolēmusi virtuālās izstādes laikā prezentēt gan jaunākos "Nissan", "Renault" un "Dacia" modeļus, gan demonstrēt jau zināmus šo auto marku transportlīdzekļus un visas virtuālās izstādes laikā nodrošināt dzīvu saziņu un tiešsaistes konsultācijas.

Japānas autobūves uzņēmumam "Nissan Motor Co." vajadzētu noteikt naudassodu 2,4 miljardu jenu (19,9 miljonu eiro) apmērā par nepilnīgas informācijas sniegšanu attiecībā uz bijušā vadītāja Karlosa Gosna atalgojumu, teikts otrdien publiskotajās Japānas Vērtspapīru un biržu komisijas (SESC) rekomendācijās.

Šādas rekomendācijas izteiktas laikā, kad Gosns, kas pērn novembrī tika apcietināts Japānā, Tokijā gaida tiesas prāvu saistībā ar apsūdzībām finanšu pārkāpumos.

Starp šīm apsūdzībām ir apgalvojumi, ka Gosns laika periodā no 2010.gada līdz 2018.gadam sniedza nepilnīgu informāciju par savu atalgojumu. Šādas pat apsūdzības izvirzītas arī "Nissan".

SESC ierosinātais naudassods attiecas uz nepilnīgas informācijas sniegšanu laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam.

«Renault-Nissan-Mitsubishi» alianse 13. jūnijā paziņoja par sinerģijas gada ienākumu pieaugumu par 14%, kas ir 5,7 miljardi eiro salīdzinājumā ar 5 miljardiem eiro 2016. gadā.

Jaunākie sinerģijas dati atspoguļo alianses dalībnieku aplēstos apjomradītos ietaupījumus. Kopējais pārdošanas apjoms 2017. gadā ir pārsniedzis 10,6 miljonus transportlīdzekļu vienību.

«Aliansei ir tieša pozitīva ietekme uz katra dalībnieka uzņēmuma izaugsmi un peļņu. 2017. gadā alianse piešķīla turbo-jaudu visu triju uzņēmumu darbībai, tostarp «Mitsubishi Motors», kas piedzīvoja savu pirmo pilno gadu sinerģijas ietvaros. Līdz 2022. gada beigām mūsu sinerģijas mērķis ir pārsniegt 10 miljardus,» atzina Karloss Gosns (Carlos Ghosn), «Renault-Nissan-Mitsubishi» priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Saskaņā ar alianses vidējā termiņa plānu, līdz 2022. gadam alianses dalībnieki paredzējuši pārdot vairāk nekā 14 miljonus transportlīdzekļu, no kuriem 9 miljonus būvēs uz četrām kopējām platformām, tostarp elektriskās un B segmenta automašīnās, un paplašināt kopējo dzinēju izmantojumu kopumā no vienas trešdaļas līdz 75%.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Jaunākās paaudzes Nissan Leaf ir izdevies negaidīti pievilcīgs un gaitā azartisks auto

Nissan Leaf ir pasaulē populārākais tautas elektrovāģis. Kopš pirmās paaudzes Leaf modeļa iznākšanas 2010. gadā šis auto pasaulē ir atradis vairāk nekā 283 tūkst. klientu. Arī jaunākās paaudzes Leaf, kas pamatā būvēts uz iepriekšējā modeļa bāzes, par pircēju atsaucību nevar sūdzēties, jo pirmajos mēnešos Nissan jau ir saņēmis vairāk nekā 12 tūkst. pasūtījumu. Starp citu, no šiem pasūtījumiem lauvas tiesa pienākas elektroautomobiļu laimes zemei – Norvēģijai, proti, vairāk nekā 7 tūkst. pasūtījumu.

Glīts izskats, uzlabota aerodinamika, palielināta sniedzamība un virkne jaunu tehnoloģiju, kas iešūtas zem jaunā Leaf ādas, ir galvenie jaunumi, kas būtu jāzina par jaunāko Nissan elektromodeli. Elektrosistēmas kopējā 110 kW jauda un 320 Nm griezes moments acīmredzami uzlabojis auto veikstpēju, Leaf uzņems ātrumu straujāk, un arī tā sniedzamība, balstoties uz Eiropas Jauno braukšanas ciklu – NEDC, pēc papīriem būs 378 km, turklāt pilsētas apstākļos Leaf ar vienu uzlādi spēs nobraukt līdz 415 km. Tā visa, protams, ir «teorija», jo, pat saņemot testa auto saulainajā Tenerifē, Leaf borta dators vēstīja par iespēju nobraukt 257 kilometrus. Visticamāk, Latvijas apstākļos šis rādītājs varētu būt vēl mazāks, jo, kā zināms, Latvijas draņķīgajos un strauji mainīgajos laika apstākļos elektroauto sniedzamības rādītāji sarūk kā saulē pamests saldējums. Lai vai kā, salīdzinājumā ar priekšteci jaunais Leaf spēs nobraukt lielākus attālumus, jo Leaf baterijas ietilpība no 24 kilovatstundām ir uzlekusi līdz 40 kWh!

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor Co.» pārdoto automašīnu skaits valstī novembrī samazinājies par gandrīz pusi, kompānijai cenšoties atgūties no automobiļu pārbaužu skandāla.

«Nissan» Japānā novembrī pārdevis 16 888 automašīnas, kas ir par 46,8% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Oktobrī uzņēmuma automobiļu tirdzniecības apjoms Japānā saruka par 55%.

«Nissan» oktobrī paziņoja, ka Japānā atsauc aptuveni 1,2 miljonus automobiļu, kas neatbilst iekšzemes noteikumiem attiecībā uz automašīnu gala pārbaudēm.

Savukārt neilgi pēc tam «Nissan» paziņoja, ka uz laiku aptur vietējam tirgum paredzētu automašīnu ražošanu. Šā mēneša sākumā ražošana tika atjaunota.

«Nissan» atzinis, ka šīs pārbaudes veikuši darbinieki, kuri nav sertificēti pārbaudīt automobiļus atbilstoši Japānas valdības noteiktajiem standartiem.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor Co.» direktors Hiroto Saikava un citi augsta līmeņa vadītāji plāno atteikties no daļas sava atalgojuma, lai izrādītu vainas apziņu saistībā ar automobiļu pārbaužu skandālu.

Saikava nenorādīja, cik liels šis algas samazinājums būs un kuri vadītāji šādi rīkosies.

«Nissan» piektdien arī Japānas valdībai iesniedza uzņēmuma veiktās izmeklēšanas rezultātus par automobiļu pārbaužu skandālu. Tajā teikts, ka šis skandāls ietekmējis vien Japānā pārdotās automašīnas.

Saikava pavēstīja, ka joprojām nav skaidrības, kāpēc nesertificētas automašīnu pārbaudes ilgušas vairāk nekā 30 gadus. Viņš sacīja, ka rūpnīcu darbinieki zinājuši, ka viņu rīcība ir pretlikumīga un viņi to slēpuši.

«Nissan» oktobrī paziņoja, ka Japānā atsauc aptuveni 1,2 miljonus automobiļu, kas neatbilst iekšzemes noteikumiem attiecībā uz automašīnu gala pārbaudēm.

Francijas autobūves kompānija «Renault» piektdien paziņoja par plāniem līdz 2022.gadam tirgū laist piecus jaunus elektrisko automašīnu modeļus un īstenot agresīvu darbības izvēršanu Ķīnā.

«Renault» vadītājs Karloss Gosns norādīja, ka uzņēmums līdz 2022.gadam cer sasniegt automašīnu gada tirdzniecības apjomu piecu miljonu vienību apmērā, kas būs par 44% vairāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Tāpat kompānija vēlas samazināt atkarību no Eiropas tirgus, kas pērn nodrošināja vairāk nekā pusi no kopējā pārdošanas apjoma.

Prezentējot uzņēmuma piecu gadu stratēģisko plānu, Gosns pavēstīja, ka vēlas dubultot tirdzniecības apjomu ārpus Eiropas, īpaši koncentrējot uz Ķīnu.

«Renault» noteicis mērķi līdz 2022.gadam Ķīnā pārdoto automašīnu skaitu palielināt līdz vairāk nekā pusmiljonam spēkratu, salīdzinot ar 35 000 automobiļu pērn.

Uzņēmums arī iecerējis paplašināt zemo cenu zīmola «Dacia» automašīnu klāstu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan Motor Co." ceturtdien paziņoja par plāniem būvēt Lielbritānijā pirmo akumulatoru rūpnīcu, kurā paredzēts ražot arī jaunu elektrisko automašīnu.

Kopējās investīcijas veidos vienu miljardu sterliņu mārciņu (1,2 miljardus eiro), radot 6200 darbavietas.

Akumulatoru ražotni darbinās atjaunīga enerģija un tā atradīsies blakus "Nissan" lielākajai Eiropas rūpnīcai Sanderlendā.

"Nissan" Ķīnas akumulatoru piegādātājs AESC akumulatoru ražotnē investēs 450 miljonus mārciņu.

Savukārt "Nissan" tērēs līdz 423 miljoniem mārciņu, lai izstrādātu jaunu pilnībā elektrisku automobili, bet Sanderlendas pilsētas padome palīdzēs kopējās investīcijas palielināt līdz pat vienam miljardam mārciņu.