Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Goldman Sachs peļņa pēc dividenžu izmaksas bankas finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 2,23 miljardi ASV dolāru, kas ir par 53% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad Goldman Sachs strādāja ar 4,79 miljardu dolāru lielu peļņu, ziņo Reuters.

Tirgus analītiķi Goldman Sachs bija prognozējuši 3,76 miljardu dolāru lielu peļņu.

Pēc finanšu rādītāju paziņošanas bankas akcijas cena samazinājās par 2,7% līdz 169,90 ASV dolāriem.

Goldman Sachs apgrozījums finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 8,64 miljardi dolāru, kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, un par 360 miljoniem dolāru mazāk nekā prognozēja analītiķi.

Pasaulslavenā investīciju banka Goldman Sachs paaugstinājusi atsevišķu izejvielu cenu prognozes un ieteikusi tās iegādāties tās saviem klientiem, raksta Bloomberg.

Jānorāda, ka Goldman Sachs rekomendējusi iegādāties varu, cinku un naftu, sakot, ka pasaules ekonomikas izaugsme arī šā gada otrajā pusē, visticamāk, būs pietiekami spēcīga, lai radītu labu fonu spekulācijām par šo izejvielu piegādes pietiekamību. Tas viss varot rezultēties ar izejvielu cenu kāpumu.

Goldman Sachs tāpat norāda, ka samērā labas perspektīvas joprojām ir dārgmetālu cenu pieaugumam un sagaida, ka zelta cena tuvāko mēnešu laikā tuvosies 1600 ASV dolāru par unci atzīmei.

Jāpiebilst, ka Goldman Sachs ieteikumus parasti finanšu tirgi respektē un minētās investīciju bankas sacītais un prognozes bieži spēj ietekmēt tirgus dinamiku. Valdot šādam fonam, šodien palielinājās industriālo metālu cenas.

Izdevums Financial News publicējis topu Eiropas ietekmīgākie cilvēki finanšu tirgos 2011, kura augšgalā ierindots jaunais Eiropas Centrālās bankas boss Mario Draghi.

Izdevums norāda, ka finanšu tirgi un normatīvā vide, kurā tie darbojas, kopš pirmā FN100 saraksta publicēšanas 2005.gadā ir ievērojami mainījušies, tādēļ neesot pārsteigums, ka pirmajā vietā atrodas tieši Draghi.

Top 10

1) Mario Draghi - nākamais Eiropas Centrālās bankas prezidents, Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētājs.

2) Jozefs Akermans (Josef Ackermann) - Deutsche Bank vadītājs.

3) Maikls Šervuds (Michael Sherwood) - līdzvadītājs Goldman Sachs International, priekšsēdētāja vietnieks Goldman Sachs.

4) Stefans Ingvess (Stefan Ingves) - Bāzeles Banku uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

Šodien slavenā investīciju banka Goldman Sachs samazinājusi savas 2012. gada naftas un vara cenas prognozes, raksta Reuters.

Banka paredz, ka eirozonas parādu krīze, visticamāk, turpinās dot pretvēju gan ekonomikas, gan naftas pieprasījuma izaugsmei. Valdot šādam fonam, Goldman Sachs sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 120 ASV dolāru par barelu atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze bija 130 USD/bbl). Tāpat banka prognozē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 109 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Banka samazināja savu 2012. gada vara cenas prognozi līdz 9200 ASV dolāru atzīmei par tonnu (iepriekšējā prognoze bija 10,79 tūkst ASV dolāru par tonnu). Banka gan saglabāja savu 12 mēnešu zelta cenas prognozi, proti Goldman paredz, ka zelta cena pēc 12 mēnešiem atradīsies pie 1860 ASV dolāriem par Trojas unci.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Bijušais Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) pievienojies investīciju bankas gigantam Goldman Sachs, ziņo BBC.

Saskaņā ar Goldman sniegto informāciju viņš uzņemsies priekšsēdētāja amatu starptautiskajā konsultatīvajā padomē un konsultēs uzņēmumu globālos stratēģiskos jautājumos.

Zēlika piecu gadu termiņš Pasaules Bankas vadītāja amatā noslēdzās pagājušajā gadā.

Pirms iecelšanas amatā Pasaules Bankā 2007. gadā Zēliks strādāja Goldman Sachs kā priekšsēdētāja vietnieks.

Loids Blankfeins, Goldman Sachs vadītājs, jaunumus komentējis, sakot, ka Zēlikam ir ļoti labas zināšanas par globālo ekonomiku un viņš veltījis sevi, palīdzot jaunajām ekonomikām aptvert to potenciālu.

Lai gan ASV investīciju banka Goldman Sachs tīmekļa vietnē Facebook ieguldījusi prāvu naudas summu, bankai un tās klientiem pieder tikai aptuveni 4% no kompānijas, vēsta thenextweb.com.

Tātad, kam pieder lielākais rieciens? Protams, Facebook personālam. Ņemot vērā pašreizējo novērtējumu, 30%, kas pieder Facebook personālam, nozīmē, ka viņiem kolektīvi pieder 15 miljardi ASV dolāru.

Sociālā tīkla īpašnieku sadalījums:

Facebook darbinieki ~30% jeb 15 miljardi ASV dolāru

Marks Cukerbergs (līdzdibinātājs un vadītājs) ~24% jeb 12 miljardi ASV dolāru

Dastins Moskovics (līdzdibinātājs) ~6% jeb 3 miljardi ASV dolāru

Sīns Pārkers 4% jeb 2 miljardi ASV dolāru

Eduardo Saverins (līdzdibinātājs) ~5% jeb 2,5 miljardi ASV dolāru

Digital Sky Technologies (Krievijas investīciju firma) ~10% jeb 5 miljardi ASV dolāru

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Ķīnas kompāniju akcijas līdz šim šogad uzrādījušas sliktāko rezultātu starp pasaules akciju tirgiem, taču Goldman Sachs Group eksperti paredz, ka cenas augs, jo patlaban to novērtējumi, salīdzinot ar citiem tirgiem, sasnieguši zemāko līmeni desmit gadu laikā.

Kā raksta Bloomberg, bankas stratēģi paredz, ka Hang Seng China Enterprises Index nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs līdz 12 tūkstošiem punktu, kas ir par 24% augstāk nekā pagājušā nedēļas nogalē. Banka gan izaugsmes prognozi samazinājusi, jo decembrī tā paredzēja, ka līdz gada beigām indekss sasniegs 13,6 tūkstošus punktu.

Šajā gadā akciju indekss ir zaudējis 10%, kas ir lielākais kritums starp 93 pasaules akciju indeksiem, ko apkopo Bloomberg. Indeksa samazinājumu veicināja bažas par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un augošo satraukumu, ka aizvien vairāk uzņēmumu nespēs atmaksāt parādu.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Jaunievēlētā ASV prezidenta valdība veidojas priekšvēlēšanu tradīcijas garā – lai nav garlaicīgi; solījumi gan sāk jau piemirsties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar zināmām niansēm, bet abi ASV prezidenta amata kandidāti priekšvēlēšanu cīņā elektorātam solīja pievilkt skrūves Volstrītai, un konkrēti Donalds Tramps solīja saraut saikni starp «lielo naudu» un Vašingtonu. Pateikt vienmēr ir vieglāk, nekā izdarīt, tomēr pagaidām šķiet, ka jaunievēlētais prezidents ne vien nepūlas šai sakarā nemaz, bet pat rīkojas diametrāli pretēji solītajam.

D. Trampa valdības un administrācijas sastāvs vēl veidojas, tomēr atsevišķas pozīcijas ir jau skaidras, lai gan jautājums ir – kas tieši ar tām ir skaidrs jeb ko tas nozīmē? Tā par spīti stingrajai retorikai par naudas varu federālajā politikā līdz ar investīciju bankas Goldman Sachs galvenā izpilddirektora Gerija Kona nominēšanu Baltā nama Nacionālās Ekonomikas padomes vadītājam, kas ir augstākā valsts amatpersona blakus prezidentam valsts ekonomikas politikas veidošanā.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

ASV investīciju banka "Goldman Sachs" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā, kļūstot par pirmo Volstrītas institūciju, kas distancējas no Maskavas pēc tās īstenotā iebrukuma Ukrainā.

""Goldman Sachs" pārtrauc savu darbību Krievijā atbilstoši normatīvajām un licencēšanas prasībām," norāda banka.

Jaunākais gada pārskats liecina, ka bankas saistības Krievijā pērnā gada beigās veidoja 650 miljonus dolāru.

"Goldman Sachs" nesniedz informāciju par Krievijā nodarbināto cilvēku skaitu.

Tikmēr ASV banka "Citigroup", kuras saistības Krievijā decembra beigās veidoja 9,8 miljardus dolāru, pavēstījusi, ka izvērtē savas darbības iespējas valstī.

Uzņēmumi Volstrītā prognozē ekonomikas lejupslīdi un kapitāla atdeves kritumu 2019.gadā, raksta Business Insider.

Šie divi faktori apgrūtinās dzīvi investoriem, taču Goldman Sachs eksperti iesaka meklēt augstas kvalitātes uzņēmumu akcijas, kuras spētu izturēt notikumus finanšu tirgos. Kompānija izveidojusi sarakstu ar 18 uzņēmumiem, kuri arī nākamajā gadā spēs uzrādīt labus rezultātus.

Kādi uzņēmumi ietilpst augstas kvalitātes kategorijā? Goldman Sachs īsumā skaidro, ka tie ņemti vērā pieci būtiskākie faktori: spēcīga bilance, stabila pārdošanas apjomu izaugsme, zema operatīvo ienākumu nobīde, zems akciju samazināšanās risks un kapitāla atdeve, kas pārsniedz konkurentus.

Šos faktorus Goldman Sachs apvieno kvalitātes rādītājā. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir perspektīvākās akcijas!

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Naftas cena var sarukt arī līdz 20 USD atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenas nākotnes scenārijā lielākā daļa analītiķu iezīmē mērenu cenu palielināšanos, kur nākamgad melnā zelta cenas var vidēji būt ap 50 līdz 60 ASV dolāru par barelu koridorā. Ietekmīgas pasaules investīciju bankas gan ik pa laikam nekautrējās nākt klajā ar visai skaļām prognozēm, un, piemēram, Goldman Sachs pagājušās nedēļas beigās norādīja, ka naftas cena zināmu sakritību gadījumā var sarukt līdz pat 20 ASV dolāru par barelu atzīmei (runa par ASV vieglo jēlnaftu). Tas gan nav iestādes bāzes scenārijs, kurš paredz, ka ASV vieglās jēlnaftas cena nākamgad vidēji atrodas pie 45 ASV dolāru par barelu atzīmes. Jāpiebilst, ka iepriekš Goldman paredzēja, ka tā būs 57 ASV dolāru par barelu atzīme, bet piektdienas izskaņā West Texas Intermediate naftas nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena atradās pie 44,8 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.