Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Valsts svētku noskaņās piektdien, 10.novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus. Svinīgā ceremonijā «Gada tautsaimnieka» balvu pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LDDK Gada balvas ceremonija pulcē vienkopus biznesa, sabiedrisko organizāciju, kā arī nozaru politiku un valsts līderus. Tas ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas atbildīgāko uzņēmēju godināšanas pasākumu ar mērķi izcelt darba devēju nozīmi un ieguldījumu reģionu izaugsmē, attīstot uzņēmēju un publiskās pārvaldes sociālo dialogu un sadarbību nozaru, reģionālā un nacionālā līmenī.

«Vēlamies īpaši godināt un pateikties tiem darba devējiem, kas ar augstu pienākuma apziņu pret savu darbu un patriotismu pret savu valsti veicina ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstību. Jo vairāk ir izcilu un atbildīgu uzņēmēju, kas ar saviem veiksmes stāstiem iedvesmo citus uzņēmējus sekot viņu piemēram, jo straujāka izaugsme un augstāks labklājības līmenis būs mūsu valstī,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

#Wolt attīstība Baltijā tika plānota no pašiem pirmsākumiem, kad mēs pirms trim gadiem uzsākām darbu.

Ēdienu piegādes platforma Wolt no Somijas kopš novembra darbojas arī Rīgā un kompānijas vadītāja Baltijā Līsa Ristala (Liis Ristal) ir apmierināta ar līdzšinējiem rezultātiem

Šobrīd Somijā radītā ēdienu piegādes platforma Wolt darbojas septiņās valstīs, kas noticis pateicoties 15,5 miljonu dolāru investīcijām. Vairāk par kompānijas darbību Latvijā viņa stāsta intervijā db.lv.

Cik ilgi jau strādājat Rīgā? Vai esat apmierināti ar pirmajiem rezultātiem?

Wolt Rīgā sāka darboties pirms trim mēnešiem – novembra sākumā. Rīga mūs ir sagaidījusi ar atplestām rokām un pārspēja visas mūsu cerības. Tikai trīs mēnešu laikā platformā ir vairāk nekā 70 restorāni un lietotāju skaits strauji aug.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Piena produktu un saldējuma ražošanas grupa “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, un loģistikas uzņēmums SIA “Premia”, 2021. gadu noslēgusi ar konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 4%, tam sasniedzot 111,5 miljonus eiro.

Bruto peļņa samazinājās par 5% līdz 25,5 miljoniem eiro.

Apgrozījuma pieaugums 2021. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energo resursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam  

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji...

"Rezultāti tika sasniegti izaicinošā tirgus vidē ar ilgstošu Covid-19 pandēmijas ietekmi, nelabvēlīgiem laikapstākļiem vasaras otrajā pusē un straujam izejvielu un izmaksu kāpumam, pateicoties saskaņotam komandas darbam," komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Baltijas valstīs un “Food Union” grupas Eiropā biznesa attīstības vadītājs.

Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un apgrūtinātajām piegādes ķēdēm, kā arī 2021.gada nogales strauji augošajām izmaksām, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot tirgū spēcīgus produktu zīmolus, attīstot ražošanu “Food Union” grupas vajadzībām un eksportam, kā arī paralēli attīstot e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas pakalpojumu piedāvājumu.

“Ņemot vērā dažādos attīstību ietekmējošos ārējos faktorus, “Food Union” pērnā gada rezultātus vērtējam kā labus. Izcelšu tikai dažus no sasniegumiem – pērn jūnija un jūlija mēnešos mums izdevās sasniegt visu laiku labākos saldējuma pārdošanas rezultātus un tirgus novērtējumā mums izdevās radīt 8 no 10 veiksmīgākajiem saldējuma jaunumiem. Mums izdevies arī diversificēt savu darbību, proti, mūsu internetveikals Pienaveikals.lv pērn apgrozīja vairāk nekā miljonu eiro un, pateicoties investīcijām jaunā un videi draudzīgākā autoparkā, mums ir izdevies uzsākt sniegt loģistikas pakalpojumus citiem produktu ražotājiem un pārdevējiem,” skaidro Irēna Holodnaja, “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā.

No pārdošanas viedokļa 2021.gada jūnijā un jūlijā “Food Union” sasniedzis vēsturē labākos saldējuma pārdošanas rezultātus, kam sekoja vēsais un lietainais augusts, kas attiecīgi ietekmēja saldējuma pārdošanu. Kopumā cerētie 2021.gada pārdošanas rezultāti netika sasniegti saistībā ar pieaugošajām izmaksām produktu ražošanā, attiecīgi pieaugošajām gatavās produkcijas cenām veikalos, kas atstāja ietekmi arī uz patērētāju noskaņojumu un pirktspēju gada nogalē un 2022.gada sākumā.

2021.gadā “Food Union” eksportēja produktus ar kopējo vērtību 21,8 miljoni eiro. Galvenie eksporta tirgi 2021. gadā joprojām bija Lietuva, Azerbaidžāna, Ukraina, Igaunija, Krievija un Norvēģija, Apvienotajai Karalistei pievienojoties lielākajiem grupas eksporta tirgiem. Eksporta tirgu izaugsmi lielā mērā veicināja sadarbības attīstība ar citiem “Food Union” grupas uzņēmumiem Saldējuma kompetences centra ietvaros.

Digital Freedom Festival ietvaros notiks Investoru diena, kurā investori, korporācijas un startup uzņēmēji dibinās kontaktus sadarbības veidošanai nākotnē.

«Šā gada jaunums festivālā - īpaša Investoru diena jeb platforma, kur aptuveni 150 startup uzņēmēji tiksies ar investoriem, kuru kopējais investīciju portfeļa apjoms pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. Mēs ticam, ka Latvija ir vieta, kur rasties pasaules līmeņa idejām, kas var uzlabot darba un dzīves kvalitāti,» stāsta Digital Freedom Festival līdzdibinātājs Uldis Leiterts.

Investoru vidū būs Techstars, 500 Startups, Buran Venture, StartupBootcamp, Crypto Valley, Starta Ventures, Practica VC u.c. - vairāk nekā 30 pasaules līmeņa akceleratori un riska kapitāla fondi.

Akcelerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas Eiropas startup uzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā iekļūšanai akcelerācijas programmā un iegūt 150 000 ASV dolāru investīciju.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopumā saņēma 17 pieteikumus paviljona izveidei Expo 2020 Dubaijā, no kuriem žūrijas uzdevums pirmdien, 17.decembrī, ir izvēlēties trīs labākos darbus, aicinot tos līdz 27.decembrim uzlabot, lai izvēlētos uzvarētāju.

LTRK saņēmis 17 komandu pieteikumus Expo 2020 paviljona izveidei, kas vērtējams kā liela interese par Latvijas pārstāvību izstādē. «Pieteikumu skaits metu konkursā ir liels un žūrija atbildīgi strādā, lai izvēlētos labākos,» saka Expo 2020 projekta vadītājs Ansis Egle.

Pretendentu uzdevums bija iesniegt divas atsevišķas konkursa daļas – devīzi un pašu radošo risinājumu. Lai žūrijas darbs netiktu ietekmēts, devīzes jeb autori katram no pieteikumiem tiks atvērti tikai otrdienas rītā, tādējādi tikai tad tiks uzzināti tie profesionāļi, kuru idejas atzītas par labākajām.

Līdz 27.decembrim radošajām komandām būs iespēja vēl uzlabot un izstrādāt radītās idejas, lai 28.decembrī paziņotu konkursa uzvarētāju un to, kā Latvijas paviljons izskatīsies Expo 2020 izstādē Dubaijā.

Globālais tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival izsludina pirmos runātājus.

«Šogad uzdrošināsimies būt vēl provokatīvāki, kā centrālo tēmu izvirzot cilvēka-mašīnas mijiedarbību un izvērtējot, kā, digitālām tehnoloģijām attīstoties, tās ļauj cilvēkiem dzīvot un strādāt, izbaudot arvien lielāku brīvību,» norāda Dagnija Lejiņa, Digital Freedom Festival līdzdibinātāja.

Starp iedvesmojošiem runātājiem no visas pasaules konferencē uzstāsies:

- Jesika Agilera (Yesica Aguilera) - viedo tehnoloģiju uzņēmuma «Tespack» līdzdibinātāja, kas piesaistījusi 2,6 miljonus investīciju. Uzņēmums nodarbojas ar mobilo ierīču uzlādes risinājumiem. Šobrīd tos izmanto gan ANO, gan daudzas valsts organizācijas. Viņas uzņēmums ir ieguvis vairāk nekā 30 starptautiskus apbalvojumus;

Paziņoti iepirkuma par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu rezultāti, piešķirot tiesības slēgt publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu personu apvienībai Kekava ABT.

Šis lēmums ļauj izvēlētajam pretendentam vērsties finanšu institūcijās, lai pēc padziļinātas finanšu un tehnisko spēju pārbaudes vienotos ar tām par gala nosacījumiem finansējuma saņemšanai. PPP līgums tiks slēgts tikai pēc tam, kad būs saņemts finanšu institūciju apstiprinājums finansēt projektu sadarbībā ar konkrēto partneri.

Iepirkuma procedūra īstenota kvalifikācijas un atlases kārtās. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus (tos iesniedza divi pretendenti), piedalīties sarunās, kurās ar katru no pretendentiem tika diskutēts par piedāvājumu precizēšanu, uzlabošanu un iespējamajiem cenu samazinājumiem, un sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.