Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Latvijas ģimenes ar bērniem galvojumu programmas ALTUM ietvaros var pretendēt uz valsts atbalstu mājokļa iegādei. Kopš 2015. gada, kad sāka darboties programma, valsts galvojumu saņēmušas vairāk nekā 8400 ģimenes, kurās ir vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Garantiju kopējais apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta bankās, pārsniedz 500 miljonus eiro.

ALTUM statistika rāda, ka lielākā daļa – aptuveni 61% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 7% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem. Vairums ģimeņu (96%) valsts galvojumu izmanto gatava mājokļa iegādei, un tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.

ALTUM garantija bankas aizdevumam nepieciešamo pirmo iemaksu samazina vidēji par 6 - 7 tūkstošiem eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa. Tas palīdz ģimenei mājokli iegādāties uzreiz, netērējot vairākus gadus pirmās iemaksas sakrāšanai.

«Tas, ka iedzīvotājam pieder mājoklis, teorētiski nozīmē, ka viņš praktiskā, finansiālā un emocionālā ziņā ir motivēts arvien vairāk investēt savā izaugsmē, savā ģimenē, arvien stabilāk iesakņojoties savā valstī. Tas ir vērā ņemams faktors uz joprojām esošā aizbraucēju skaita fona,» uzskata Pauls Miklaševičs, BlueOrange Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors. «Iespējams, ka arī šajā kontekstā valsts līmenī ir vērts skatīties arī uz citiem risinājumiem, piemēram, piemērot nodokļu atvieglojumus tiem, kas iegādājas savu pirmo mājokli. Teorētiski tas varētu būt spiediens uz aplokšņu algām un būtu stimuls deklarēt augstākas algas,» norāda P. Miklaševičs.

Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par mājokļu atbalsta programmas turpmāko darbību, Ministru kabinets 28. jūnijā konceptuāli nolēma turpināt valsts galvojumu programmu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei, precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus un rodot risinājumu papildu finansējuma piešķiršanai programmas darbības turpināšanai 2016. gadā, informē ministrija.

«Esmu gandarīts par valdības spēju vienoties par risinājumu, kas ļaus turpināt lielai daļai ģimeņu tik svarīgo valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei. Mājokļu programma ir ļoti pieprasīta un, nodrošinot tās nepārtrauktību, mēs būtiski palīdzam ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar ievērojamu valsts atbalstu,» komentējot šīs dienas valdības lēmumu, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz gada beigām mājokļu programmas turpināšanai ir nepieciešams finansējums 4 miljonu eiro apjomā un valdība šodien lēma par šāda finansējuma piešķiršanu. Finansējums tiks piešķirts gan no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai, gan no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Valsts nedrīkst šobrīd pārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm. Tāds rezultāts faktiski tiks panākts, piemērojot kredītņēmējiem papildu procentmaksājumu, uzskata Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Tā vietā valstij daudz izdevīgāk būtu novirzīt programmu, atbalstot tieši jauno mājokļu iegādi. Šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājs valstij maksā PVN likmi 21%. Turklāt šādā veidā tā mazinātu problēmas tuvējā nākotnē ar ēku renovāciju un dzīvojamā fonda atjaunošanu.

NNĪAA uzskata, ka procentmaksājuma piemērošana pirmā mājokļa atbalsta programmā ir pretrunā pašas programmas būtībai un idejai - veicināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm. To piemērojot, valsts nonāk pretrunā pati ar sevi, un rezultātā pati programma paliks neinteresanta jaunajām ģimenēm, kas izvēlējās šo programmu, īstenojot sapni par pirmo vai plašāku mājokli.

«Sākot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzīju rast risinājumu mājokļu programmas turpināšanai, saglabājot uzstādījumu, ka valsts sniedz ievērojamu atbalstu ģimenei, iegādājoties mājokli. Šobrīd rasts risinājums, kas ļauj turpināt programmu pat pie izsīkstošiem programmas līdzekļiem un jau šogad diviem tūkstošiem ģimeņu palīdzēt iegādāties mājokli,» šodien izpaltītā paziņojumā norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Saskaņā ar valdības doto uzdevumu sagatavot risinājumus mājokļu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija izstrādājusi vairākus scenārijus. Šā gada 18. aprīlī koalīcijā iesniegtais pieprasījums programmas papildu finansējumam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika noraidīts, tāpat Finanšu ministrija neatbalstīja piešķirt programmai finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā to, ka ieņēmumi no izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām izsīkst un koalīcijas partneri neatbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija kā konceptuālu risinājumu rosina garantiju nodrošināšanai izmantot Attīstības finanšu institūcijas Altum resursus, saglabājot arī daļēju valsts finansējumu.

Attīstības finanšu institūcija Altum jauno speciālistu mājokļu garantiju programmā šonedēļ piešķīrusi tūkstošo garantiju.

Komercbankas ar garantijas palīdzību hipotekārajos kredītos jaunajiem speciālistiem piešķīrušas kopumā 58 miljonu eiro.

Tūkstošā garantija piešķirta šonedēļ bankas Luminor aizdevumam mājokļa iegādei Rīgā par summu 63 tūkstoši eiro. Mājokļa iegādes darījuma finansējumā nepilnus 60 tūkstošus eiro veido bankas aizdevums, tai skaitā ar piesaistītu Altum garantiju aptuveni 9600 eiro apmērā. Pateicoties Altum garantijai, pirmās iemaksas apmērs klientam ir samazinājies līdz aptuveni 3000 eiro jeb 5% no kopējās darījuma summas.

Kopš pagājušā gada 1. marta, kad Altum sāka izsniegt garantijas jaunajiem speciālistiem, piešķirto garantiju kopējā summa sasniegusi 7 miljonus eiro. Garantijas izmanto jaunie speciālisti visā Latvijā, vienlaikus lielākais iegādāto īpašumu īpatsvars ir Rīgā un Pierīgā – 84%. Kurzemē un Zemgalē katrā ir notikuši 5% no kopējā darījumu skaita, Vidzemē – 4%, Latgalē – 2%. No lielajām pilsētām lielākais iegādāto īpašumu skaits ir Rīgā (650), Jelgavā (31), Liepājā (30), Jūrmalā (15), Valmierā (14), Daugavpilī (10), Ventspilī (9). Kopumā darījumi veikti 80 dažādos novados un pilsētās.

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

Kā atklāja DNB Latvijas barometra martā publicētie dati, vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka hipotekārie kredīti ir kļuvuši vieglāk pieejami. Ievērojamam skaitam Latvijas ģimeņu sava pirmā mājokļa iegādi atvieglojusi tieši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā mājokļu atbalsta programma. Iedzīvotāju interese par šo programmu ir liela, kas apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta ģimenēm ar bērniem arī turpmāk.

Šī programma ir veiksmīgs risinājums līdz šim daudzās ģimenēs pastāvošajam šķērslim mājokļa iegādē, proti, pienākumam veikt pirmo iemaksu, kas radīja finansiālas grūtības un atturēja personas no mājokļa iegūšanu īpašumā. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu. Līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumu ģimenēm, kurās kopā aug vairāk nekā 2 650 bērnu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mājokļu atbalsta programmas ieguvums ir ne tikai ģimenēm ar bērniem sniegtā iespēja iegādāties savu mājokli, bet arī personu motivēšana palikt Latvijā. Tas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat jāuzsver, ka mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos.

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 5000 galvojumus.

5000. galvojums piešķirts pirmdien, 10.aprīlī, SEB bankas aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Kopējā programmas darbības laikā, kopš 2015.gada, Altum piešķirto galvojumu summa ir 33,3 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 294 miljonus eiro.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Mājokļu galvojumu programmas turpināšana ir Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm. Esmu gandarīts par valdības spēju rast finansējumu programmas turpināšanai šogad. Taču, lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties, tāpēc esam lūguši valsts budžetā paredzēt finansējumu šim mērķim. Esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai turpmākajos gados ik gadu kopumā nepieciešami 7 – 8 miljoni eiro, kas ļautu sniegt atbalstu 4 – 5 tūkstošiem ģimenēm ik gadu.»

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 10 tūkstošus garantiju.

Ar Altum garantijas palīdzību komercbankas ģimenēm, kurās ir kopumā vairāk nekā 14 tūkstoši bērnu, nekustamā īpašuma iegādei ir piešķīrušas kredītus 630,90 miljonu eiro apmērā.

Desmit tūkstošā garantija piešķirta šā gada novembra beigās Swedbank izsniegtam aizdevumam ģimenei ar 3 bērniem. Ģimeņe iegādājusies mājokli daudzdzīvokļu namā vienā no Rīgas mikrorajoniem par summu aptuveni 42 tūkstoši eiro. Pateicoties garantijai, kas bija 7980 eiro jeb 20% apmērā no aizdevuma summas, ģimene mājokli varēja iegādāties ar pirmo iemaksu 2100 eiro jeb 5% no kopējās aizdevuma summas.

Atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā – vidējā garantija, kas līdz šim saņemta mājokļa iegādei, ir 7,1 tūkstotis eiro, savukārt vidējais aizdevums, ko ir piešķīrusi banka, ir 63 tūkstoši eiro. Valsts atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā, proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā (67% garantiju), kam seko ģimenes Vidzemē (15%), Kurzemē (9%), Zemgalē (7%) un Latgalē (3%). No 10 000 ģimenēm, kas līdz šim ar valsts atbalstu tikušas pie sava mājokļa, 61% gadījumu aizdevums ir piešķirts ģimenei, kurā šobrīd aug viens bērns, 35% ģimeņu ir ar diviem bērniem, savukārt 7% ģimenēs ir trīs vai vairāk bērni.

Trīs nedēļās AS «Attīstības finanšu institūcija »Altum«» jau ir apstiprinājusi mājokļu iegādes garantijas 40 jauno speciālistu pieteikumiem, piektdien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja «Altum» valdes locekle Inese Zīle.

«No apstiprinātajiem pieteikumiem 29 ir par mājokļa iegādi Rīgā. Vēl vairāk pieteikumu patlaban gaida rindā uz izskatīšanu,» piebilda Zīle.

Viņa piebilda, ka arī kopumā interese par mājokļa iegādes garantijām ir liela, piemēram, šī gada pirmajos divos mēnešos tikušas apstiprinātas vidēji 270 garantijas mēnesī.

Iepriekšējos gados vidēji gadā «Altum» apstiprināja 3000 garantijas mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm ar bērniem.

Jau vēstīts, ka no 1.marta paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks - valsts atbalstu mājokļa iegādei turpmāk varēs saņemt jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam.

Pirmā mājokļa iegādes programmai varētu noteikt izsniegtās garantijas griestus, atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz no termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas iegūtos līdzekļus 859 385 eiro apmērā pārskaitīt AS Attīstības finanšu institūcija Altum ar mērķi finansēt pirmā mājokļa programmas īstenošanu. Taču šīs summas pietiks vien diviem ar pusi mēnešiem, tāpēc EM tika uzdots rast risinājumu, kā šo programmu turpināt.

Ašeradens stāstīja, ka pirmā mājokļa iegādes programma tiek finansēta no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas, taču patlaban pieprasījums pēc termiņuzturēšanas atļaujām ir būtiski sarucis un ar šiem līdzekļiem vairs nebūs iespējams finansēt pirmā mājokļa iegādes programmu.

Lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai, norāda Ekonomikas ministrija.

Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties - vidēji gadā tie ir vien 2,5 miljoni eiro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai, bet arī izdevumiem par uzturēšanas atļauju reģistra uzturēšanu un par bezprocenta obligāciju uzskaiti un norēķinu nodrošināšanu.

Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 4,6 miljoni eiro, 2019. gadā – 5,26 miljoni eiro un 2020. gadā – 5,99 miljoni eiro.