Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

«Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos. Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība. Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,» sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

Lai cīnītos ar shēmošanu, VID veidos melno sarakstu ar fiktīvo uzņēmumu amatpersonām, kas nereti mēdz būt bezpajumtnieki

Arvien biežāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem iesniegumus no personām, kas atzīst, ka atbalstījušas fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu. Visbiežāk šīs personas, kuras par noteiktu atlīdzību piekritušas iesaistīties komercdarbībā, lūdzot sociālo palīdzību, konstatē, ka ir iesaistītas fiktīvos uzņēmumos, līdz ar to pabalsts viņiem nepienākas. Toties vēlāk šīs personas ir gatavas atzīt pārkāpumu, lai gūtu iespēju pretendēt uz valsts un pašvaldību pabalstiem.

Šobrīd VID paskaidrojumu reģistrā ir iekļauta informācija par 1635 uzņēmumiem, saistībā ar fiktīvo uzņēmējdarbību. Ar šiem uzņēmumiem 2012. gada desmit mēnešos darījumus 45,5 milj. latu apmērā ir deklarējuši 575 nodokļu maksātāji, tādejādi radot vismaz 11,3 milj. latu zaudējumus valsts budžetam (t.i. pievienotās vērtības nodoklis, kas vai nu nav samaksāts vai arī ir palielināta no budžeta atmaksājamā summa).

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Blondais grēks, Dūrainis, Sazobe un Aklais randiņš – šie ir tikai daži no mazās alus darītavas Viedi ražoto alu nosaukumiem

Brūzis savu darbību sāka pirms aptuveni trīs gadiem; līdz šim tur dienas gaismu ieraudzījuši 14 alus veidi, bet, lai līdz tiem nonāktu, uzņēmuma tehnologs veicis vismaz 400 vārījumus. «Tehnologs Linards Dzērve izstrādā receptūru, un es to pielāgoju alus darīšanai lielajos katlos. Jābūt kā juvelierim, jo, lai dabūtu īsto garšas kombināciju, svarīga ir ikkatra nianse – ūdens, apiņi, ieraugs. Alus ir dzīvs, un ar to jārunā, jāauklējas. Tas ir cimperlīgs, līdz ar to izcilu rezultātu sekmē precīzs darbs,» stāsta alus darītavas Viedi aldaris Ilvars Grēns.

Pašam un citiem

Alus darītavas Viedi īpašniekam Raimondam Zabarovskim ideja par alus darīšanu radās pirms trim gadiem, kad viņš uz savām kāzām vēlējās pagatavot īpašu alu. «Tā iepriekš nebija mana aizraušanās, bet zināju, ka vecaistēvs savulaik ir to brūvējis. Domāju, ka gan jau viņš atcerēsies, stāstīs man un es darīšu. Kad sāku interesēties, ko tur visu vajag, tas man šķita pārāk sarežģīti. Uzrunāju mājbrūvētāju Linardu Dzērvi, kurš uztaisīja manām kāzām alu, kas visiem garšoja. Kad vedu atdot atpakaļ muciņas, ar viņu sāku runāt un prasīt, kādēļ šāds alus nav pieejams veikalā. Viņš man uzskaitīja vairākus šķēršļus, kādēļ to nevar darīt lielākā apjomā. Es ātri sapratu to, ka tās lietas var atrisināt,» atminas R. Zabarovskis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Vairākus gadus ilgstošā krīze Grieķijā, iespējams, mainījusi daudzdzīvokļu grausta Prosfygika (Προσφυγικά) likteni. Lai arī iepriekš tika draudēts ar nama nojaukšanu, patlaban tas ir kļuvis apdzīvots, tiesa gan, tajā apmetusies sabiedrības nabadzīgākā daļa, vēsta Reuters.

Prosfygika, mājokļu komplekss Atēnās, 2004. gadā tika atzīts par tik briesmīgu, ka Atēnu Olimpisko spēļu laikā tas tika apklāts ar lielizmēra «palagu». Patlaban tajā dzīvo ne vien bezpajumtnieki un narkomāni, bet arī imigranti no Irānas, kas caur Grieķiju cer ieceļot Ziemeļeiropā, ziņo Reuters.

Nevalstiskās organizācijas ir aplēsušas, ka sešu gadu laikā, kopš sākusies krīze, bezpajumtnieku skaits Grieķijā ir pieaudzis līdz 20 tūkstošiem.

20. gadsimta 20. gados ēku komplekss tika izbūvēts bēgļiem, kas ieradās valstī pēc Grieķijas un Turcijas jeb tā dēvētā Mazāzijas kara.

Kamēr Latvijā tiek lemts par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kaimiņvalstu iedzīvotājiem tā jau ir dzīves realitāte. Kā pārliecinājās biznesa portāls db.lv, arī Valkas iedzīvotāji dodas uz kaimiņpilsētu Valgu, lai Igaunijā iegādātos dzērienus, kuriem ir īpaši marķējumi, un pēc tam tukšos dzērienu iepakojumus nodotu pudeļu automātos.

Pārsvarā tās ir plastmasas pudeles, taču iespējams ievietot arī stikla pudeles un skārdenes, par katru atgūstot 10 centus. Valkas iedzīvotāji norāda, ka pilsēta no plastmasas pudelēm ir kļuvusi tīrāka, bet savu darbu paveicot arī bezpajumtnieki.

Valkā dominē viedoklis, ka šāda sistēma ir laba un ieviešama arī Latvijā. Kopš izmēģināta igauņu sistēma, iedzīvotājiem vairs prātā nenākot doma tukšo taru izmest atkritumos.

Kā novēroja db.lv, arī dažos Valkas veikalos nopērkami dzērieni iepakojumos, kurus iespējams nodot Igaunijā ieviestajos automātos. Lai automāts pudeli vai skārdeni ņemtu pretī, uz tās ir jābūt «īpašajam» simbolam (skat.fotogrāfiju zemāk).

Pie Maxima lielveikala atkritumu konteineriem Kauguros regulāri «dežurē» sudrabkrāsas džips vai baltas krāsas kravas busiņš. Tajos esošie cilvēki, kas neizskatās pēc trūcīgiem, savāc konteineru saturu, vēsta raidījums Bez Tabu.

Pēc guvuma šie cilvēki dodas tad, kad konteineros atkritumus tikko izmetis veikala darbinieks. Atkritumu vācējs esot skaidrojis Bez Tabu, ka veikala atkritumus vācot «sunim», tomēr raidījuma aptaujātie kaimiņi apgalvo, ka vīrietim neesot suņa. Vīrieša iztikas avots esot metāllūžņu pieņemšana un tālākpārdošana.

Tādējādi nav izdevies noskaidrot, kam paredzēts no Maxima atkritumu konteineriem izņemtais saturs.

Maxima pārstāvis Jānis Beseris solījis, ka tiks pārbaudīts, kāpēc radusies tāda interese par šiem konteineriem, kā arī tiks veiktas nepieciešamās preventīvās darbības. Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidroja, ka šādiem konteineriem ir jābūt slēgtiem. Viņa arī atzina, ka, piemēram, bezpajumtnieki liek lietā izdomu, lai piekļūtu izmestajiem produktiem.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijā saskaitīti 1 025 233 mājokļi, tai skaitā 79,1% apdzīvoti un 20,8% neapdzīvoti (mājokļi, kuros tautas skaitīšanas laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati.

Rīgā saskaitīti 327 379 mājokļi. No tiem lielākā daļa (83,1%) ir apdzīvoti, bet 16,8% neapdzīvoti.

Pierīgas reģionā šie dati attiecīgi ir 181 587 mājokļi, 73,6% apdzīvoti un 26,3% neapdzīvoti, Vidzemes reģionā – 99 437 mājokļi, 79%, apdzīvoti, 20,9% neapdzīvoti, Kurzemes reģionā – 136 492 mājokļi, 78,7% apdzīvoti, 21,3% neapdzīvoti, Zemgales reģionā – 118 278 mājokļi, 80,3% apdzīvoti, 19,7% neapdzīvoti, Latgales reģionā – 162 060 mājokļi, 76,5% apdzīvoti, 23,4% neapdzīvoti.

Mājokļu, kuru iemītnieki tautas skaitīšanā nebija iekļaujami, īpatsvars visos reģionos nav lielāks par 0,1%.

Tautas skaitīšanā iegūta arī statistika par iedzīvotāju skaitu pēc to mājokļa apstākļiem. Lielākā daļa (98,6%) no visiem iedzīvotājiem Latvijā dzīvo tradicionālajā mājoklī – dzīvoklī vai individuālajā mājā. Tikmēr 1,2% dzīvo kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija (bezpajumtnieki). Bezpajumtniekus 2011. gadā uzskaitīja tikai nakts patversmēs.

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

Pēc atkritumu un būvgružu izvešanas vairākus gadus pamestajā graustā Aglonas ielā 35/1 sākušies rekonstrukcijas darbi. Iecerēts, ka bijušajās celtnieku kopmītņu telpās jau nākamā gada vasarā ekspluatācijā nodos sociālo māju ar 216 vienistabas dzīvokļiem, informē Rīgas dome.

Ēkas cokolstāvā durvis vērs Latgales priekšpilsētā lielākais Sociālā dienesta teritoriālais centrs.

Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks 2014. gadā izsludinātajā konkursā par ēkas projektēšanu un būvniecību uzvarēja būvkompānija Arčers.

Objekta kopējās celtniecības izmaksas ir 3 577 990 eiro, ieskaitot PVN.

Projekts paredz, ka sociālā dienesta teritoriālajam centram atvēlēta vairāk nekā 700 kvadrātmetru platība, bet vienistabas dzīvokļi būs 16 kvadrātmetru lieli.

Māja Aglonas ielā 35/1 tika uzcelta 1967. gadā, tā tika izmantota kā kopmītne vai dienesta viesnīca celtniekiem un ar dzelzceļu saistītu organizāciju darbiniekiem. Pagājušā gadsimta 90. gados šī ēka tika nodota pašvaldības rīcībā, un tajā dzīvojamās telpas tika izīrētas tām personām, kurām pienācās dzīvojamā platība ar daļējām ērtībām. Taču daži ēkas iedzīvotāji un viņu viesi regulāri izdemolēja koplietošanas telpas, padarot tās neizmantojamas, tāpēc tika pieņemts lēmums izvietot no šīs ēkas uz citām dzīvojamām telpām tos īrniekus, kuri maksāja par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt parādnieki tika iztiesāti, un ēka pakāpeniski tika noslēgta, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Tomēr bezpajumtnieki pamanījās tajā iekļūt un vairakkārt sarīkoja ugunsgrēkus. Līdz 2012. gadam, kad tika pilnībā aizmūrēta ieeja namā un pirmā stāva logi, ugunsdzēsēji reģistrējuši vairāk nekā 40 izsaukumus uz Aglonas ielā 35/1.

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Zemitāna tilta un dzelzceļa stacijas Zemitāni apkārtne Rīgā no biznesa vietas pozīcijām raugoties, radikāli atšķiras

Zemitāna tilta un stacijas apkārtnē atrodas dažādi uzņēmumi. Tiesa gan, būtiski atšķiras to mērķa auditorija. Zemitāna tilta tuvumā esošo veikalu un dažādo pakalpojumu sniedzēju klienti ir teju visas Rīgas un pat Latvijas iedzīvotāji, savukārt stacijas teritorijā saimnieko galvenokārt tādi, kurus apmeklē vien Zemitāna biroju centru darbinieki un dzelzceļa pasažieri. Šajā rajonā mīt bezpajumtnieki, gadās arī pa kādam narkomānam un garnadzim.

Čaka ielas galā – blakus Zemitāna tiltam – kopš pagājušā gada nogales darbojas Dr. Pētera Kučāna medicīnas un sporta centrs. To par godu aizsaulē aizgājušajam ārstam P. Kučānam ir izveidojis viņa dēls Oskars Puriņš. Četrstāvu ēku, kuras platība ir vairāk nekā 1000 m2, uzņēmums Ultra Express ir iegādājies, jo plāno attīstīt medicīnas un sporta pakalpojumus, gan piesaistot ārstus, gan piedāvājot jaunus izmeklējumus un procedūras. Iepriekš sājā ēkā darbojās fitnesa klubs Georgs 5. O. Puriņš stāsta, ka savulaik pats ir nācis uz šo klubu trenēties, arī tagad daudziem iepriekšējā kluba klientiem ir iemīta taciņa uz šo vietu. Mantojumā no iepriekšējā sporta centra palikuši vairāki trenažieri, bet daļa ir iegādāta no jauna.

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots kopš 2014. gada izveidojis savu biroju.

Uzņēmuma direktors Jānis Gāga teic, ka ūdenstornī izveidot biroju bijusi viņa ideja. «Tornis iepriekš bija pamests un tajā sāka iemitināties pat bezpajumtnieki. Padzirdēju, ka par šo torni parādījusies ārvalstu investoru interese, tāpēc nolēmu, ka apsaimniekosim šo ēku paši,» atceras J.Gāga.

Ūdens rezervuārs tika demontēts un viena daļa tornim tika piebūvēta klāt. Biroja izveidē kopumā tika investēti 400 000 eiro, no tiem aptuveni 20 000 eiro izmaksāja lifts. Lai gan tornis ekspluatācijā nodots 1957. gadā, J.Gāgas ieskatā tas bijis labā stāvoklī gan no būvniecības, gan drošības viedokļa.

Projekts īstenots, piesaistot arhitektu Vari Rungēvicu, kura galvenais uzdevums bija ēku saplānot tā, lai tajā pietiktu vietas visiem 38 uzņēmuma darbiniekiem. Lai gan uzdevums nebija viegls, tomēr ir ieguldīts liels darbs un rezultāts ir sasniegts. «Apstākļi ir nesalīdzināmi ar to, kādos strādājām līdz šim, piemēram, iepriekšējās telpas bija 250 kvadrātmetru lielas, bet šīs - 400,» stāsta SIA «Saltavots» direktors.

Bezpajumtnieku skaits Dānijā kopš 2009. gada palielinājies par 23 procentiem, atsaucoties uz Dānijas Nacionālā sociālo pētījumu centra sniegto informāciju, vēsta thelocal.dk.

Augošais bezpajumtnieku skaits ir arvien aktuālāka problēma Dānijā, liecina pētījumi.

Saskaņā ar aplēsēm patlaban Dānijā ir 6138 bezpajumtnieki. Tas ir pieaugums par 23 procentiem, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bezpajumtnieku skaits bija 4998.

Lielākais bezpajumtnieku skaita pieaugums reģistrēts vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem - kopš 2013. gada reģistrēts kāpums par 29%.

Lielākā daļa no bezpajumtniekiem ir vīrieši, piektdaļa no visiem bezpajumtniekiem ir ārzemnieki.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.