Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija daļu peļņas novirzīs mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, - tas būtu jāizdara līdz jaunās apkures sezonas sākumam, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Rietumu Radio viņš atzina, ka procedūra mērķa sasniegšanai un peļņas daļas novirzīšanai maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam ir ļoti gara, tāpēc uzņēmums vēl neesot nācis klajā ar oficiālu paziņojumu, taču tuvākajās dienās to darīšot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) vakar sacīja, ka pagājušajā gadā šādu sistēmu izmantoja uzņēmums Rīgas siltums (RS), šogad tam pievienosies arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija.

Kā norādīja Suškovs, vispirms ir jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, kā arī citām valsts institūcijām. «Pat, ja uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu [par peļņas daļas novirzīšanu maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam], tas nenozīmē, ka viss atrisinās,» sacīja uzņēmuma vadītājs. Kā liecina neoficiāla informācija, uzņēmuma akcionāri šo ieceri konceptuāli atbalstījuši jau pagājušajā gadā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Liepājas enerģija ir viens no projektiem, kas pierāda, ka, pareizi plānojot investīciju stratēģiju, izvēloties vietējos atjaunīgos energoresursu un piesaistot ES fondu līdzekļus, ir iespējams sasniegt rezultātus, kur ieguvēji ir visi – iedzīvotāji, saņemot zemākus tarifus, uzņēmums, kas spēj finansiāli veiksmīgi strādāt un sabiedrība, kas iegūst no atjaunīgo energoresursu izmantošanas ilgtspējīgas attīstības griezumā.

Tā laikraksta Dienas Bizness rīkotajā konferencē Atjaunojamā enerģija norādīja a/s Latvenergo korporatīvās stratēģijas direktors Alnis Bāliņš, nosaucot Liepājas projektu par Latvijas veiksmes stāstu: «Savā ziņā Liepājas enerģija ir ideālais siltuma un energoapgādes modelis, kas atbilst mūsdienu galvenajām prasībām – diversifikācija, drošība un ilgtspēja. Šo var vērtēt kā veiksmes stāstu ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas mērogā – stiprinot Latvijas kā zaļās enerģijas ražotājas un lietotājas tēlu.»

DB jau rakstīja, ka SIA Liepājas enerģija, kuras akcionāre ir arī a/s Latvenergo, realizē vienu no lielākajiem atjaunīgo energoresursu izmantošanas projektiem Latvijā. Jau 2012./2013. gada apkures sezonā Liepājai siltumu piegādās no jaunās biokoģenerācijas stacijas. Šis projekts ir daļa no SIA Liepājas enerģija septiņu gadu siltumapgādes attīstības programmas, kur kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 30 miljoniem latu.

Liepājā oficiāli sākusi strādāt Baltijas valstīs lielākā ORC biokoģenerācijas stacija, kas ražošanas procesā izmanto atjaunojamu vietējo resursu – šķeldu.

ORC jeb Renkina organiskais cikls nozīmē, ka iekārtā turbīnas griešanai tiek izmantots organiskās eļļas tvaiks. Līdz ar to iekārta darbojas ar ievērojami zemāku temperatūru un darba spiedienu, kā arī ar zemākiem apgriezieniem nekā tvaika turbīna – līdz ar to palielinās tās darba mūžs un būtiski samazinās ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas.

Projekts ir vērsts uz stabilu un ilgtermiņa attīstību ar mērķi samazināt siltumenerģijas tarifu, diversificēt kurināmā veidus un palielināt energoneatkarību, atklāšanā norādīja SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Jaunā biokoģenerācijas stacija vienlaikus ražo siltumenerģiju (~ 60 tūkst. megavatstundas (MWh) gadā) un elektroenerģiju (~12 tūkst. MWh gadā). Saražoto siltumenerģiju izmanto pilsētas centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai, bet elektroenerģija nonāk valsts energosistēmā. Patlaban ar šķeldu saražotās siltumenerģijas īpatsvars ir aptuveni 20% no uzņēmumā saražotās siltumenerģijas.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija drīkstēs ziedot 150 tūkstošus latu maznodrošināto iedzīvotāju siltumparādu dzēšanai.

Liepājas domes finanšu komiteja 28.jūlijā atļāva SIA Liepājas enerģija dāvināt (ziedot) biedrībai Latvijas Pašvaldību savienība 150 tūkstošus latu ar mērķi sociāli atbalstīt Liepājas administratīvajā teritorijā deklarētās ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu un kuru mājokļu apkurei tiek izmantota SIA Liepājas enerģija piegādātā siltumenerģija, nosakot, ka dāvinājuma (ziedojuma) līdzekļi var tikt novirzīti tikai samaksai par SIA Liepājas enerģija piegādāto siltumenerģiju.

SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs jau iepriekš publiski izteica gatavību daļu peļņas ziedot šim mērķim.

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Siltumapgādes tarifs Liepājā samazināsies šoziem par četriem procentiem, ja tarifa projektu apstiprinās Regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija(SPRK) pieņēmusi izskatīšanai SIA Liepājas enerģija samazinātā siltumenerģijas tarifa projektu un šā gada 9. oktobrī Liepājā rīkos tarifa sabiedrisko apspriešanu. Tarifa samazinājums plānots divi lati uz vienu megavatstundu jeb 4%, un tas saistīts ar biomasas katlumājas nodošanu ekspluatācijā šā gada novembrī, informē SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš.

Šā gada 4. septembrī SIA Liepājas enerģija dalībnieku sapulce nolēma atbalstīt siltumenerģijas tarifa samazināšanu Liepājā. Tas ir jau ceturtais siltumenerģijas tarifa samazinājums Liepājā pēdējo trīs gadu laikā, kas balstīts uz siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizāciju, jaunu, efektīvu siltuma avotu izbūvi un jaunu klientu piesaisti.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

15.novembrī Liepājā paredzēta SIA Liepājas enerģija jaunbūvētās biokoģenerācijas stacijas atklāšana.

Jaunā stacija ir pirmais nozīmīgais solis Liepājas siltumapgādē, lai diversificētu kurināmā veidus, izmantojot ražošanā atjaunojamu vietējo resursu – šķeldu. Tas deva iespēju ar inovatīvām tehnoloģijām modernizēt ražošanas procesu un jau no šā gada novembra par 13% samazināt siltumenerģijas gala tarifu patērētājiem, norāda SIA Liepājas enerģija.

Pie pašreizējās dabasgāzes cenas – 230 lati par 1000 kubikmetriem, siltumenerģijas gala tarifs ir samazināts par 13%, no 53,17 uz 46,06 Ls/MWh. Šis ir jau trešais siltumenerģijas tarifa samazinājums Liepājā pēdējo divu gadu laikā, kā arī lielākais SIA Liepājas enerģija vēsturē.

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes uzņēmums Liepājas enerģija samazinās siltumenerģijas tarifu Liepājā par aptuveni 4%, trešdien tika nolemts kompānijas dalībnieku sapulcē.

Uzņēmuma vadībai uzdots tuvākajā laikā iesniegt siltumenerģijas tarifa projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Siltumenerģijas tarifu iespējams samazināt, pateicoties siltumapgādes ražošanas un piegādes sistēmas modernizācijai un jaunu siltumavotu izbūvei, kā arī jaunu klientu piesaistei, norāda uzņēmuma vadība.

Pēdējo trīs gadu laikā šis ir ceturtais tarifa samazinājums modernizācijas rezultātā, norāda SIA Liepājas enerģija vadība. 2010. un 2011. gadā ar Eiropas Savienības struktūrfonduatbalstu uzņēmums nomainīja lielāko daļu maģistrālo siltumtīklu, 2012. gadā nodeva ekspluatācijā jaunu ar šķeldu kurināmu biokoģenerācijas staciju, bet šoruden, pirms apkures sezonas, plāno pabeigt biomasas katlumāju ar jaudu 30MW apmērā. Šajā katlumājā kā kurināmo izmantos atjaunojamo, vietējo energoresursu šķeldu, kas «zaļās» enerģijas īpatsvaru uzņēmumā palielinās līdz 60%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

SIA Liepājas enerģija parakstījusi līgumu ar a/s UPB par jaunas katlumājas būvniecību un līgumu ar a/s Swedbank par projekta finansēšanu. Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošanai paredzēts izmantot vietējo kurināmo – šķeldu. Katlumājas jauda paredzēta 30 MW apmērā, bet ekspluatācijā jaunais siltuma avots tiks nodots 2013. gada oktobrī.

Projekts ir daļa no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projekta Siltumavota rekonstrukciju Kaiju ielā 33, Liepājā, un tā kopējās attiecināmās izmaksas ir aptuveni 8,1 miljons latu. No tiem 50% ir ES līdzfinansējums. Projekta ietvaros paredzēta katlu mājas būvniecība, kurā tiks uzstādīti divi ar šķeldu kurināmi ūdens apkures katli, katrs ar jaudu 15 MW, komplektā ar visām nepieciešamajām palīgiekārtām, informē Liepājas enerģija.

SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs skaidro, ka projekts ir virzīts uz ilgtermiņa attīstību. «Mērķis nav tikai vietējā kurināmā izmantošana, galvenais, ka ar to tiks nodrošināts ilgtermiņa rezultāts – droša, stabila un konkurētspējīga siltumapgāde Liepājā,» sacīja A. Suškovs.

SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam šķeldu piegādās 16 uzņēmumi, liecina noslēgtā iepirkuma rezultāti.

«2014. gadā vairāk nekā 60% siltumenerģijas SIA Liepājas enerģija saražos izmantojot vietējo, atjaunojamo energoresursu šķeldu, līdz ar to uzņēmumam ikdienas nepieciešams noteikts kurināmā daudzums,» norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Vasaras mēnešos nepieciešamais kurināmā daudzums ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 50 tūkst. beramo kubikmetru šķeldas.

Enerģijas uzņēmuma paziņojumā pausts, ka 2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantojusi 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo kubikmetru šķeldas. Kurināmā iepirkuma apjoms 2014./2015. gadā būs aptuveni par 50% lielāks nekā pirms gada. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, uzņēmumam gadā nepieciešami 250 tūkstoši beramo kubikmetru šķeldas. Ar šādu daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 22 milj.nm3 importētās dabas gāzes apjoma.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Lai apzinātu šķeldas piedāvājumu un cenu, Liepājas suiltumenerģijas uzņēmums SIA Liepājas enerģija izsludinājusi kārtējo kurināmās šķeldas iepirkuma procedūru.

Plānotais kurināmā piegādes laiks ir no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam, savukārt nepieciešamais apjoms ir aptuveni 250 tūkstoši beramo kubikmetru (m3 ) šķeldas.

Kopumā šķeldas iepirkuma apjoms 2014. gadā plānots par 70% lielāks kā gadu iepriekš. Uzņēmumam gadā būs nepieciešami 250 tūkstoši beramo m3 šķeldas, ziemas mēnešos maksimālais nepieciešamais šķeldas apjoms var sasniegt 50 tūkst. beramo m3. Ar šādu šķeldas daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 26 tūkst. tonnu nm3 importētās dabas gāzes apjoma, norādīts uzņēmuma paziņojumā.

2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantpoja 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo m3 šķeldas, dabas gāzes patēriņš samazināts par 33% jeb 10 199 tonnām nm3.

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

SIA Liepājas enerģija izsludinājusi iepirkumu un parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par ES Kohēzijas fonda atbalstu siltumtīklu rekonstrukcijai.

Projekta ietvaros plānots rekonstruēt četru posmu sadales tīklu aptuveni 2,1 km garumā. Projekta kopējās izmaksas ir 0,68 miljoni latu, bet ES Kohēzijas fonda atbalsts ir 40% no attiecināmajām izmaksām, informē SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. Projekts ir kārtējais Liepājas siltumapgādes uzņēmuma attīstības programmas posms. Tas jārealizē deviņu mēnešu laikā, bet faktiski visus darbus ir jāpabeidz līdz apkures sezonas sākumam.

Db.lv rakstīja, ka SIA Liepājas enerģija ar ES Kohēzijas fonda atbalstu 2010. un 2011. gadā rekonstruēja maģistrālos siltumtīklus, ievērojami samazinot siltuma zudumus un palielinot ražošanas efektivitāti. Projekta kopējās investīcijas bija 7,5 milj. latu. Tāpat ar ES Kohēzijas fonda atbalstu SIA Liepājas enerģija būvē biokoģenerācijas staciju un katlumāju, kur kā kurināmo izmantos šķeldu.

Liepājas siltumenerģijas uzņēmums SIA Liepājas enerģija reģistrējusi komercķīlu par vairāk nekā septiņiem miljoniem latu, kas ir saistībā ar uzņēmuma modernizāciju, Db.lv stāstīja uzņēmuma Līga Ratniece.

29. jūlijā uzņēmums reģistrējis divas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Abu komercķīlu kopējais apjoms ir 7 760 516 lati, liecina Lursoft sniegtā informācija. SIA Liepājas enerģija ir ieķīlājusi bankai vairākas siltumtrases.

Db.lv jau vēstīja, ka kopumā SIA Liepājas enerģija ar Kohēzijas fonda atbalstu īstenos trīs projektus, kuri pašreiz ir lielākie Latvijā: centralizēto siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu rekonstrukciju, kuras izmaksas būs 7,5 miljoni latu, bio-koģenerācijas stacijas būvniecību (6,4 miljoni latu) un siltumavota rekonstrukciju jeb biomasas katlu uzstādīšanu (8 miljoni latu).

SIA Liepājas enerģija izsludinātajā konkursā par šķeldas piegādi jaunajai biokoģenerācijas stacijai pieteicās 21 uzņēmums, no kuriem atlasīti pieci labākie piedāvājumi.

Jaunās stacijas darba nodrošināšanai kopumā nepieciešami 110 tūkst. kubikmetru šķeldas gadā.

Lai arī Latvijai kā mežu lielvalstij tas nav liels daudzums, tā ir šķeldas realizācijas papildu iespēja vietējā tirgū, kas dod lielāku stabilitāti un drošību šķeldas ražotājiem realizācijas jomā, norāda viens no uzvarētājiem iepirkumā, SIA Sveaskog Baltfor tirdzniecības un loģistikas vadītājs Jānis Mazītis. Zinot, ka stacija ir moderns projekts, tā būs piemērota šķeldas izmantošanai visai plašā kvalitātes diapazonā, viņš lēš. Tā kā šķeldas iepirkšana plānota pēc tās enerģētiskās vērtības, nevis beramajiem kubikmetriem, paredzams, ka tas ļaus ražotājiem uzlabot piegādājamā materiāla kvalitāti, nezaudējot spēju piedāvāt konkurētspējīgu cenu, kas būs izdevīgi gan siltuma ražotājam, gan piegādātājam.