Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).

Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.

Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Fotoradaru darbības laikā valsts budžetā ir ieskaitīti 1 200 000 latu sodu naudas, no tās 35% pārskaitīti uzņēmumam Vitronic, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ministrs uzsvēra, ka, lai gan tas ir pienesums budžetam, tomēr šim projektam nebūtu jābūt ar mērķi ļaut valstij nopelnīt. R. Kozlovskis atzina, ka fotoradaru ieviešana Latvijā ir vitāli svarīga, jo kopumā tie ir uzlabojuši satiksmes drošību un to darbības turpināšana būtu vēlama.

Ministrs pieļāva, ka teorētiski tiesiskās attiecībās ar valsti varētu stāties arī ierīču ražotājs no Vācijas, kurš jau paudis gatavību iesniegt konkrētus risinājumus. Latvijai jāsaņem garantija, ka radari ir uzliekami, tāpēc, iespējama vienošanās ar Vācijas pārstāvjiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, otrdien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs R. Kozlovskis.

Valsts policija (VP) ir panākusi vienošanos ar komersantu V-traffic (iepriekš KS Vitronic Baltica un partneri) par pagaidu vienošanās noslēgšanu fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, informē Iekšlietu ministrija.

Vienošanās piektdien, 12. oktobrī, noslēgta uz diviem mēnešiem, proti, uz laiku, kas nav ilgāks par 2012.gada 31.decembri.

Sestdien, 13.oktobrī tiks uzsākta fotoradaru pieņemšanas – nodošanas procedūra un radari atsāks darbību.

Līdz šim VP un un Vācijas uzņēmumam Vitronic GmbH nebija izdevies panākt pagaidu vienošanos par fotoradaru darbības atsākšanu.

Db.lv jau ziņoja, ka nesen tapa zināms, ka fotoradaru ieviešanas projekta privātais partneris V-Traffic ne tikai nav izpildījis savas saistības pret valsti par fotoradaru ieviešanu, bet arīdzan ir palicis parādā Vācijas uzņēmumam Vitronic GmbH par jau piegādātajām iekārtām.

Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā izvērtēs iespēju fotoradarus no Vācijas ražotāja Vironic atpirkt, nolēma valdība.

Laiks nepieciešams, lai neatkarīgs auditors veiktu 57 esošo mērierīču – 27 stacionāro un 30 pārvietojamo fotoradaru – izvērtējumu, pēc slēgtās valdības sēdes sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, piebilstot, ka valsts nevēlas pārmaksāt par šo aktīvu cenu, turklāt netiks pirkts bizness kā tāds. Jebkurā gadījumā runa nav par 10 milj. Ls, tā ministrs, pagaidām nenosaucot iespējamos valsts izdevumus fotoradaru iegādei.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību, tiks runāts arī ar V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica) par pagaidu līguma slēgšanu un esošo ierīču izmantošanu. Ja tiks panākta vienošanās par fotoradaru pirkšanu, tad ar fotoradarem šobrīd strādājošie darbinieki varētu turpināt darbu, jo ir pienācīgi apmācīti, tā viņš.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Jauno fotoradaru iegāde varētu būt iespējama šā gada beigās, savukārt fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem – nākamajā gadā, LNT raidījumā 900 sekundes pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Patlaban starp ministrijām nav vienprātības par to, kā ieņēmumi no naudas sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem tiks pārdalīti, norādīja R. Kozlovskis. Šo un tamlīdzīgus jautājumus plānots noskaidrot līdz 2013. gada beigām.

Kopumā fotoradaru iegādei piecu gadu laikā no 2013. līdz 2017.gadam būs nepieciešami 3,5 milj. Ls, katru gadu 20 stacionāro fotoradaru iegādei paredzot 700 tūkst. Ls. Viena fotoradara cena ir 30 tūkst. Ls, bet uzstādīšanas izmaksas veido piecus tūkstošus latu. Līdz ar to līdz 2017. gadam Latvijā plānots, ka darbosies simts stacionārie fotoradari.

Situācijas analīze liecina, ka pauze stacionāro fotoradaru darbībā var ieilgt līdz pat 2015. gadam un ilgāk. Taču šogad 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem fiksēti vairāk nekā 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, tas ir par 24 298 jeb 45% vairāk nekā 2012. gada 10 mēnešos, kad darbojās fotoradari, vēsta laikraksts Diena.

Novembra beigās Saeimā ir paredzēta grozījumu pieņemšana Ceļu satiksmes likumā trešajā lasījumā, kam vajadzētu pavērt durvis atkārtotai fotoradaru ieviešanai Latvijā. Fotoradaru ieviešana savulaik jau bija sākusies, un no 2011.gada novembra līdz 2012.gada decembrim uz Latvijas ceļiem darbojās privātā komersanta V - Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari - gan stacionārie, gan pārvietojamie. Atbildīgo Satiksmes un Iekšlietu ministriju skopās atbildes, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta, vedina domāt, ka pauze fotoradaru darbībā ievilksies un to parādīšanās uz Latvijas ceļiem nākamgad, visticamāk, nenotiks, lēš laikraksts.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Ja valsts panāks vienošanos par fotoradaru atpirkšanu, tad līdzekļi šim mērķim tiks rasti vēl šī gada budžeta ietvaros, atsevišķās pozīcijās naudu pārdalot, norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, norādīja, ka patlaban sarunas par radaru atpirkšanu patlaban notiek ar Vācijas ražotāju Vitronic, kas apgalvo, ka daļa radaru joprojām pieder ražotājam, turklāt Vācijas kompānijai esot arī iespēja pārņemt daļu fotoradaru no vietējā pārstāvja V-Traffic.

Premjers arī vēlreiz atgādināja, ka līgums ar V-Traffic tiks lauzts, jo privātais partneris nav spējis pildīt līguma nosacījumus.

Dombrovskis pieļāva, ka šajā gadījumā līdz līguma laušanai nonākts tamdēļ, ka tas, iespējams, nav bijis izdevīgs privātajam partnerim, jo no valdības puses sākotnēji tas bijis izdevīgs.

Latvijā fotoradari ir vajadzīgi, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, taču reāli tos ieviest, visticamāk, izdosies tikai nākamgad, ņemot vērā, ka vēl ir jāpaveic vairāki darbi pirms jauna konkursa izsludināšanas.

LNT raidījumā 900 sekundes Kozlovskis norādīja, ka statistika liecina par to, ka vietās, kur pērn atradās fortoradari, būtiski mazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, līdz ar ko ministrs secina, ka radari uz Latvijas ceļiem ir nepieciešami.

Kozlovskis gan atzīst, ka ierīces uz ceļiem nepieciešamas jo ātrāk, jo labāk, taču reāli to varētu izdoties panākt tikai nākamā gada sākumā, par iemesliem minot konceptuālā redzējuma izstrādi un prezentēšanu, jauna konkursa rīkošanu un reālu fotoradaru ieviešanu darbībā.

Ministrs skaidroja, ka ar konceptuālo redzējumu paredzēts nākt klajā šā gada martā, bet, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar iepirkuma konkursiem, projekta realizētāja noskaidrošana varētu ieilgt.

Līgums, kas tika noslēgts starp Valsts policiju un komersantu V-Traffic (pirms tam – KS Vitronic Baltica un partneri), no 28. septembra ir izbeigts. Tas nozīmē, ka fotoradari var atrasties uz ceļiem, taču par to fiksētajiem pārkāpumiem protokoli netiks noformēti, informē Valsts policija.

Šobrīd norisinās sarunas par iespēju noslēgt pagaidu vienošanos ar komersantu, lai ātruma kontrole uz Latvijas ceļiem pārejas periodā tiktu nodrošināta tādā pašā līmenī. Nākamās nedēļas sākumā fotoradari atsāks darboties jau šīs noslēgtās vienošanās ietvaros. Kamēr norit sarunu process un fotoradaru darbība ir pārtraukta, uz ceļiem pastiprināti strādās policijas darbinieki.

DB jau rakstīja, ka fotoradaru piegādātājs V-Traffic piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju, lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atbalstīts priekšlikums stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumam. Tas paredz, ka fotoradaru ieviešanu un darbību varētu nodrošināt VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Kopumā bija iesniegti divi stacionāro fotoradaru ieviešanas varianti. Padome atbalstīja darba grupas piedāvāto variantu, kurš paredz fotoradaru ieviešanu uzticēt CSDD. Šo priekšlikumu plānots iesniegt valdībā.

Ziņojumā norādīts, ka kopumā fotoradaru iegādei piecu gadu laikā būs neieciešami 3,5 milj. Ls. Katru gadu 20 stacionāro fotoradaru iegādei paredzot 700 tūkst. Ls. Viena fotoradara cena ir 30 tūkst. Ls, bet uzstādīšanas izmaksas veido piecus tūkstošus latu. Līdz ar to līdz 2017. gadam Latvijā plānots, ka darbosies simts stacionārie fotoradari. Savukārt plānotie ieņēmumi no naudas sodiem arī katru gadu palielināsies, līdz ar fotoradaru skaitu. Proti, nākamgad tie varētu būt 810 tūkst. Ls, 2015. gadā – 3,83 milj. Ls, 2016. gadā – 7,24 milj. Ls, 2017. gadā – 9,39 milj. Ls, bet 2018. gadā tie būtu 11,12 milj. Ls.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Patlaban uz ceļiem esošie 16 fotoradari būtiski uzlabojuši satiksmes drošības situāciju, un plānots šogad uzstādīt vēl 24 fotoradarus visā Latvijā, ne tikai aprobežojoties ar Pierīgu, otrdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Kopumā 16 fotoradaru vietās reģistrēti 56 000 pārkāpumu un valsts kasē iemaksātas soda naudas ir 1,3 miljoni eiro, bet protokoli noformēti par 1,7 miljoniem eiro. Pašu 16 fotoradaru izmaksas ir ap vienu miljonu eiro. Vienlaikus Lukstiņš uzsvēra, ka mērķis nav nopelnīt, bet gan mazināt negadījumu skaitu. Pietiekami daudz fiksēti arī ārvalstu iedzīvotāju pārkāpumi, un kopumā par tiem iekasētā soda naudu summa sasniedz 118 000 eiro.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, informēja CSDD.

Iepriekš piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts līdz 26.augustam. Tagad CSDD nolēmusi veikt grozījumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinājusi līdz 18.septembrim. Grozījumos ir precizēti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemīt iepirkumam, tāpēc pagarināts iesniegšanas termiņš, informēja CSDD.

Līdz šim interesi par dalību konkursā esot izrādījuši vairāki uzņēmumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vēl nav noslēdzies, CSDD cer, ka pirmās mērierīces izdosies ieviest vēl šogad, Ceļu satiksmes drošības padomē augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstīja, ka, līdzīgi kā citos konkursos, CSDD arī par šo iepirkumu ir saņēmusi sūdzības, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem radari tiks ieviesti jau šogad.

Vasarā notikušā konkursa Jaunais Vilnis laikā fotoradari uz Jūrmalas šosejas tikuši atslēgti. Konkursa laikā Dubultu prospektā vienmēr esošais radars pazudis, noņemti tikuši arī pārējie fotoradari, novērojuši Jūrmalas taksisti.

«Fotoradari pazuda uz veselu nedēļu. 100 procenti. To jums jebkurš taksists pateiks,» TV3 raidījumam Nekā Personīga stāstīja Jūrmalas taksists Sergejs. Savukārt Jūrmalas policijas priekšnieks Andrejs Civians norādīja, ka esot grūti komentēt, kāpēc radari tikuši noņemti. «Cilvēki jautāja kāpēc esot noņemti – teicām, ka neesam kompetenti,» sacīja A. Civians.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā valdība slēgtajā sēdē nolēma izbeigt līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic. Valdība sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28. septembrī tiks izbeigts.

«Esmu saņēmusi trīs soda kvītis,» jautāta, vai pati vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus un vai ir «cietusi» arī no fotoradariem, atklājusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane, vēsta laikraksta Diena pielikums SestDiena.

Pētersone - Godmane pirms pāris gadiem «stāvēja pie fotoradaru ieviešanas projekta šūpuļa», jo vadīja iepirkuma komisiju, kad fotoradaru ieviešanu uzticēja uzņēmumam Vitronic.

«Mums ar Ivaru [Ivars Godmanis] mājās ir gandrīz kā loterija: katru reizi, saņemot kvīti, spriežam, kurš tad šoreiz būs vainīgais. Diemžēl visas trīs reizes bijušas manējās,» stāstījusi Pētersone - Godmane.

Uz jautājumu, vai I. Godmanis ir ļoti apzinīgs autobraucējs, viņa atbildējusi: «Viņš ir ļoti apzinīgs, vienmēr brauc prātīgi.»

Runājot par to, vai fotoradaru ieviešanas veids nav sabojājis labo ideju par satiksmes drošības uzlabošanu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre norādījusi: «Ideja nav sabojāta. Jāskatās, kādēļ viss notika tā, kā notika. Latvija tolaik bija uzņēmusies starptautiskās saistības, Eiropas Savienībai bija solīts samazināt pārkāpumu un bojāgājušo skaitu. Kā viens no instrumentiem bija paredzēti fotoradari. Bija noteikti termiņi, bet sākās krīze, un mums nācās ievērot Starptautiskā Valūtas fonda noteikumus, kas neļāva uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības. Tādēļ tika izraudzīts modelis, kurā valstij nekas nebija jāiegulda. Taču mēs nebijām rēķinājušies ar privātā investora negodprātīgu attieksmi. Nevarējām iedomāties, ka ES valstī privātais partneris noslēdz līgumu ar valsti, bet nedomā pildīt savas saistības. To nevarējām iedomāties pat ļaunākajā murgā!»

Ņemot vērā negatīvo pieredzi, ieviešot Latvijā fotoradarus ar privātā partnera palīdzību, visticamāk, to uzticēs darīt CSDD; uz ceļiem fotoradari parādīsies nākamgad.

Līdz vērtēšanai Ministru kabineta komitejā (MKK) nonācis Iekšlietu un Satiksmes ministriju izveidotās darba grupas izstrādātais ziņojums par fotoradaru ieviešanas risinājumiem Latvijā. To šodien paredzēts izskatīt MKK. Tas paredz, ka Latvijas ceļi ar stacionārajiem fotoradariem tiks pilnībā nokomplektēti līdz 2017. gadam. Lai gan iepriekš tika plānots, ka pirmie divdesmit fotoradari ātruma pārkāpējus jau varētu sākt ķert šogad, visticamāk, pirmās ātruma fiksēšanas ierīces uz ceļiem tomēr parādīsies tikai nākamgad.

Kā atzinis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, šobrīd vēl nav panākta vienošanās starp ministrijām, kā ieņēmumi no naudas sodiem, kas piemēroti par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem, tiks pārdalīti. Taču visi neskaidrie jautājumi varētu tikt atrisināti līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka tikai tad varēs sākt reāli plānot fotoradaru iegādi.