Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Sagatavots noteikumu projekts, kas paredz piedāvāt pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrijā.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma.

Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 6.aprīlī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā.

Sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, ir sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā nereti nav neviena pasažiera.

Pagājušā gada 9.decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu lietā Nr.2015-07-03 «Par Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumu Nr. 341 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu» 3.punkta atbilstību Latvijas Satversmes 1. un 105.pantam».

Neraugoties uz to, ka Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu, spriedums ir nelabvēlīgs Pieteikuma iesniedzējiem.

Īsumā to var komentēt sekojoši, ka Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana ir labdarības pasākums, jo iesaistītajiem uzņēmumiem, lai tie nodrošinātu normatīvajiem aktiem un līgumiem atbilstošus pārvadājumus, ir jācieš zaudējumi, kurus neviens šiem uzņēmumiem nekompensēs.

Diemžēl, nu ir redzamas tās sekas, uz kurām norādīja biedrība «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija» (LPPA) jau pirms noteikumu pieņemšanas. Pēc «vidējās temperatūras» kritērijiem uzņēmumiem, kuri pārsniedza ATD aprēķināto vidējo pašizmaksu nozarē par vairāk kā 5%, par 2013. un 2014.gadu netika kompensēti zaudējumi, kuri pārsnieguši šo robežu. Līdz ar to vairākiem uzņēmumiem jau ir iestājušās pazīmes ar maksātnespējas draudiem.

Lai novērstu situācijas, kad sabiedriskā transporta reiss kopumā vai tā daļa tiek izpildīta bez neviena pasažiera, tiek rosināts veidot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrija.

Valsts sekretāru sanāksmē, 3.novembrī, izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz ieviest «sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma» jēdzienu, kā arī pilnvarot Ministru kabinetu noteikt šādu pārvadājumu organizēšanas un sniegšanas kārtību.

Šobrīd sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji, jo ir mazs pasažieru piepildījums. Tāpat sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā var nebūt neviena pasažiera.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

VSIA «Autotransporta direkcija» sadarbībā ar AS «Pasažieru vilciens» uzsāk informatīvu kampaņu «Pamēģini sabiedrisko!», lai motivētu Latvijas iedzīvotājus pārsēsties no privātā automobiļa sabiedriskajā transportā, tādējādi ne vien mazinot satiksmes sastrēgumus, bet arī ietaupot resursus un saudzējot vidi.

Šobrīd Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS datiem kā galvenos argumentus par labu sabiedriskā transporta izmantošanai Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min izdevīgāku cenu, jo sabiedriskā transporta biļete izmaksā daudz lētāk nekā degviela, automobiļa remonts, apdrošināšana, nodokļi utt.; blakus dzīvesvietai vai darbam esošas pieturvietas; piemērotu transporta kustības grafiku un citu transporta līdzekļu neesamību. Savukārt biežāk izplatītākie iemesli, kāpēc tomēr atteikties no sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ir iedzīvotāju rīcībā esošais privātais vai darba automobilis (SKDS aptaujas, 2017–2019).

Konkurences padome uzlikusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) 2,1 miljona eiro sodu par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš pavēstīja, ka Rīgas satiksme ir saņēmusi Konkurences padomes lēmumu Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu lietā par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā un uzlikto sodu Rīgas satiksmei par Konkurences padomes uzskatā neatļautu vienošanos.

RS uzskata, ka KP pieņemtais lēmums ir nepamatots, uzņēmums nepiekrīt lēmumā minētajiem argumentiem un vērsīsies tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu.

RS informē, ka 2007.gadā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kura nosaka, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam, kura uzraudzību nodrošina pašvaldība. Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās RS nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu. Ņemot vērā to, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas institūcijas, 2012 – 2013.gadā notika iepirkuma procedūra par to, kas turpmāk nodrošinās paaugstināta servisa pakalpojumiem Latvijas galvaspilsētā. Iepirkuma konkursā tika izvirzītas vairākas būtiskas prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu, krāsojumu, biļešu sistēmu utt., un par tā uzvarētāju kļuva Rīgas mikroautobusu satiksme.

Otrdien valdība atbalstīja precizētos Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz izmaiņas sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites un reģistrācijas kārtībā, no 2017. gada pārejot uz elektronisku pasažieru identifikācijas un braucienu apmaksas sistēmu sabiedriskajā transportā – konkrētām pasažieru kategorijām, kas saņem 100% atvieglojumus, vienlaikus lemjot par sistēmas ieviešanas progresa ziņojuma iesniegšanu valdībā līdz 2016. gada 1. aprīlim, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Jaunā sistēma ir attiecināma uz trim pasažieru kategorijām: personām ar I un II grupas invaliditāti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Minētie pasažieri, kā ierasts, izmantos sabiedrisko transportu bez maksas, bet atšķirībā no esošās sistēmas, kur darbojas 0 biļešu izsniegšana, turpmāk reģistrēs savus braucienus sabiedriskajā transportā ar norēķinu iestādes izsniegtu sīkmaksājumu karti, kuras saņemšana un lietošana būs bezmaksas.

Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, kas pildīs elektroniska braukšanas identifikācijas līdzekļa funkciju, minētajiem pasažieriem būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē. Atvieglojuma saņēmējam kontā nebūs nepieciešams noguldīt nekādu naudas summu, lai brauktu ar sabiedrisko transportu bez maksas.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Ceturtdien, 11.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru pieaugumu tajā.

To paredz VSS izsludinātais MK noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi.

4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transportu) ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās plānots izbūvēt vai uzlabot kopumā 8 km tramvaju līniju.

Otrdien, 11.augustā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz jaunu vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas ieviešanu.

Valdībā apstiprinātais MK noteikumu projekts Vienotas sabiedriskās transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, kas regulē kārtību, kādā izveido un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu.

Ar jaunajiem MK noteikumiem esošā sistēma tiek modernizēta, kā arī papildināta ar rīkiem, kas nepieciešami kvalitatīvai sabiedriskās transporta pakalpojumu pārzināšanas funkciju veikšanai saistībā ar notikušo reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pārzināšanas funkciju pārņemšanu no plānošanas reģioniem ar 2014.gada 1.janvāri.

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis Autotransporta direkcijai (ATD) noskaidrot, kā pašvaldībās tiek noteikta maksa par sabiedrisko transportu, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.

«Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas, nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem,» atzina A.Matīss.

Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.