Pagājušās nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojusi izrāde Kā kļūt slavenai, kas februārī un martā būs skatāma Teātrī Observatorija.
Izrāde, kuras režisore ir Gaļina Poliščuka, tapusi pēc krievu dramaturģes Jeļenas Isajevas lugas motīviem. Šis ir ļoti patiess un godīgs skatījums uz pasauli bērna acīm — stāsts par kādas mazas meitenes Ļenas sapņiem, viņas ikdienas priekiem un nelaimēm. Ainiņas, kas veido izrādes kopējo stāstījumu, noskatītas skolnieku sacerējumos, tādēļ šis darbs tiek pieteikts kā dažu vēl nepieaugušu rakstnieku stāstu kompilācija, kas skatītājam ļauj vērot paradoksālus, naivi smieklīgus atgadījumus no mūsu dzīves – bērnudārzā, skolā, sporta zālē
Manuprāt, viens no šīs izrādes brīnumiem ir Maija Doveika, kurai, neraugoties uz sarežģīto uzdevumu, bez mazākās šaubu ēnas izdodas uzburt mazas meitenītes tēlu. Raugoties uz viņas sarkano degungalu, izspūrušajām zirgastēm un asaru pilnajām, milzīgajām acīm, man gribas raudāt līdzi nabaga bērnam, kuram tik neizsakāmas ciešanas sagādā pašas mīļākās lelles atdāvināšana. Šajā brīdī, neraugoties uz izrādes scenogrāfijas nosacītību, tik tiešām šķiet, ka tu kopā ar noraudājušos, nopuņķojušos bērnu, kura dzīvē vēl nav noticis nekas briesmīgāks par šo atgadījumu, izcīni savu iekšējo cīņu starp vēlmi apsveikt draudzeni, uzdāvinot viņai kaut ko tiešām vērtīgu, un nepārvaramām alkām nešķirties no savas mīļākās rotaļlietas.
Izrāde skatītājiem ļauj ceļot laikā un telpā. Katrs no aktieriem iejūtas vairāku personāžu lomās, izrādes darbība lēkā no pagātnas uz tagadni, no nākotnes uz atmiņām. Aktieri Indra Briķe, Andris Bulis, Maija Doveika un Karīna Tatarinova pārtop no skolotājiem par sportistiem, no karavīriem par skolniekiem, no ziedošiem pusaudžiem, maziem bērniem par veciem, nevarīgiem sirmgalvjiem, ģenerāļiem, ierindas «padomju cilvēkiem», nomenklatūras darbiniekiem. Izrādes darbības pamatlaiks ir septiņdesmitie astoņdesmitie gadi, Krievija. Taču Ļenas sacerējumi, kuros viņa stāsta par savu līdzcilvēku atmiņām un skumjām, lugas darbību pārceļ arī uz Otrā pasaules kara laiku. Tās ir Ļenas kaimiņienes babas Rajas atmiņas par viņas jaunību. Ļena klausās visos šajos stāstos un savos sacerējumos prāto par to, kas ir mīlestība un kas ir nodevība? Kas ir īsta draudzība un kādēļ cilvēki tik ātri noveco?