Attiecībā uz kravu plūsmu, kas nāk no Dienvidamerikas un Tālajiem Austrumiem, PSA (Peugeot un Citroen automobiļu ražotāji) ir izvēlējusies Rīgas ostu. Tikmēr vēl nav izdarīta izvēle Mitsubishi kravu plūsmai, kas virzīsies uz Kalugu Krievijā vai nu caur Rīgu, vai arī Tallinu, DB saka GEFCO Baltic direktors Viljams Le Klērs.
Jāpiebilst, ka PSA piederošā GEFCO grupa pārvalda plašu loģistikas tīklu Eiropā un Dienvidamerikā un ir viena no 10 vadošajām šajā jomā Eiropā. Kalugas projekta sakarā tiek minēti ievērojami pārvadājumu apjomi - līdz pat diviem konteinervilcieniem dienā. Tikmēr attīstās loģistikas projekts, kas paredz piegādāt automobiļu detaļas pilnībā izjauktā veidā PSA-Mitsubishi rūpnīcai Kalugā. «Šobrīd GEFCO nosūta astoņus vilcienus nedēļā no Vezulas Francijā uz Kalugu Krievijā caur Poliju un Baltkrieviju,» tā viņš. Vismaz daļai kravu nākotnē - šogad un nākamgad - visticamāk, tiks izmantota Rīgas osta, īpaši PSA kravu plūsmai. Par citu partneru - japāņu, tostarp, Mitsubishi - kravām skaidrība gaidāma jau šogad.
Tas ir politisks projekts, uzskata DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš, kura vadītais uzņēmums piedalās japāņu koordinētajā tenderā par iespējām piegādāt automašīnu komplektējošās detaļas uz Kalugu. «Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, jo igauņi, nopietni strādājot ministriju, pašvaldības un biznesa (Igaunijas Loģistikas klasters) līmenī, spējuši japāņus pārliecināt par saskaņotu rīcību. Japāņiem arī esot svarīgi, ka Igaunijas valdība ietirgoja 10 milj. CO2 emissijas kredītus Mitsubishi apmaiņā pret 507 elektromobiļiem un 250 uzlādēšanas centriem.
Tādēļ dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju. Igauņu veiksmes gadījumā Latvija varētu pazaudēt arī PSA kravas. Tikmēr Schenker piedāvājis veikt kravu plūsmu arī caur Ventspili, bet ne Klaipēdu, jo tur nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo kravu apstrādi, šķirošanu un laikus padošanu.
Rīga ir ļoti ieinteresēta šo kravu piesaistē, tādēļ Rīgas vicemērs Andris Ameriks, ostas valdes priekšsēdētājs, ticies ar Japānas vēstnieku. Detaļu sūtījumi ir tikai viens posms, jo nākotnē varētu būt runa par ražotnes (komplektācijas centra) izveidošanu Rīgas brīvostas teritorijā. Tik nopietnus lēmumus par atbalsta punktu izveidi japāņi pieņemot 10-15 gados, zina teikt A. Ameriks, noraidot versiju, ka elektromobiļu iegāde dotu jelkādas priekšrocības igauņiem. Savukārt bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis apstiprina igauņu soļa lielo ietekmi uz japāņu galīgo lēmumu, arī bažījoties par Rīgas izredzēm.