Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība aicinājusi premjeru Valdi Dombrovski ieviest kārtību tirdzniecības nozarē.

Uz sūdzības iesniegšanu LTA rosinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīcība, kas pēc LTA prezidenta Henrika Danusēviča paustā, ne tikai neatbalsta vietējos tirgotājus, bet vēl vairāk - vēršas pret vietējiem tirgotājiem, izslēdzot tos no pārtikas nozares politikas veidošanas, atļaujot tajā piedalīties tikai lielākajām starptautiskajām pārtikas tirdzniecības ķēdēm.

«Protams, šīs ķēdes ir LTA dalībnieki. Taču pilnīgi nepieņemami, ka no dialoga tiek izslēgti visi vietējie pārtikas tirgotāji, tai skaitā Aibe, Elvi, Ķekava, LATs, Mego, Top un Vesko. Tāpat no dialoga pārtikas nozarē tiek izslēgti LTA sastāvā esošie ēdināšanas uzņēmumi un pārtikas ražotāji. Pilnīgi neizprotama ir ministrijas nostādne attiecībā par Latvijas politiku Eiropas Savienībā (ES), jo tirdzniecības nozarē tikai LTA pārstāv mūsu valsti ES Pārtikas, uztura un veselības komitejā,» pauž H. Danusēvičs. LTA uzskata, ka valdības programmā ir vietējo uzņēmumu atbalstīšana un, ja ZM vēršas pret vietējiem, tad valdības vadītājam vajag ieviest kārtību. Tāpēc LTA ir aizsūtījusi sūdzību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Iespējams, no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izstāsies arī a/s Prisma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Pēc LTA maldīgā paziņojuma par cenu pieaugumu veikalos pēc PVN maiņas no 22 uz 21% ģimenes hiperveikali Prisma apsver iespēju izstāties no LTA, jo asociācijas paziņojums par cenu pieaugumu veikalos ir pretrunā ar Prisma nostāju. Mūsu veikalos cenu samazinājums ir jūtams no preces vērtības, kura pārsniedz 0,62 latus. Sekosim līdzi LTA tālākajiem paziņojumiem un mērķiem, lai varētu pieņemt izšķirošo lēmumu,» stāstījis a/s Prisma Latvija tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens.

Oriflame Latvija, kas arī ir LTA biedrs, negrasās pamest šo asociāciju, Neatkarīgajai atzinis Oriflame Latvija Mārketinga daļas vadītājs Egmonts Gāliņš.

Mazumtirgotājs Rimi Latvia paziņojis par izstāšanos no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA). Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad LTA atkārtoti paudusi viedokli, kas ir pretējs Rimi Latvia uzskatiem un īstenotajai uzņēmējdarbības praksei. Savukārt Maxima apsver turpmākas darbības lietderīgumu asociācijā.

Rimi neesot pieņemami LTA paziņojumi par it kā gaidāmo cenu pieaugumu pēc PVN likmes samazināšanas. Rimi veikalos jau no 29. jūnija, notiekot pakāpeniska cenu pazemināšana, kas noslēgsies līdz ar PVN likmes maiņu 1. jūlijā, norādīts paziņojumā.

«Rimi, parakstot sadarbības memorandu ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, apņēmās samazināt produktu cenas veikalu plauktos atbilstoši PVN likmes samazinājumam. Esam rūpīgi gatavojušies, lai tas varētu notikt, un esam neizpratnē, kādēļ LTA nolēmusi diskreditēt šo pozitīvo signālu Latvijas ekonomikai,» skaidro Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima nolēmis izstāties no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un šodien nosūtīja tās vadībai oficiālu vēstuli, informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš.

Viņš norādīja, ka Maxima kritiski izvērtējusi pēdējā laika LTA paziņojumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu un secinājusi, ka tie neatbilst Maxima nostājai.

Andiņš skaidroja, ka Maxima šo soli vērtējusi pozitīvi, turpretī LTA allaž PVN samazināšanu kritizējusi. Arī pēdējam paziņojumam, ka PVN samazināšanas rezultātā cenas tikai augšot, Maxima kategoriski nepiekrīt, jo Maxima veikalos cenas pazeminās.

Līdz ar to Maxima uzsver, ka LTA paustais viedoklis nonāk krasā pretstatā ar Maxima pozīciju un vairs nepārstāv to.

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

«Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu atsevišķi veikali vēl esot nopelnījuši ceturtdaļu miljona – tas bijis iespējams, jo veikali vienojušies ar valdību, ka atbalsta PVN likmes samazināšanu, bet īstenībā cenu nesamazināja trešajai daļai no precēm,» atsaucoties uz kādā medijā lasīto, intervijā Latvijas Radio 1 pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henrihs Danusēvičs.

Viņš pauž, ka laikā, kad valdībā tika apspriests jautājums par PVN likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, LTA, Darbadevēju konfederācijai un citām organizācijām bija viedoklis, ka PVN samazināšana līdz 21% īstenībā nedos nekādu atspaidu, «un tas lielā mērā ir piepildījies».

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā, par ieganstu minot lielveikalu tīklu un LTA atšķirīgo viedokli par PVN likmes samazināšanas ietekmi uz cenām, asociāciju pameta trīs lieli Latvijas tirgotāji – Rimi, Maxima un Palink. Tirgotāji iepriekš pauda - šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmumu politikai. Turpretī LTA vadītājs Henriks Danusēvičs pauda neizprati par lielo veikalu tīklu rīcību.

Lai apspriestu jautājumus par administratīvo izmaksu samazināšanu un runātu par šobrīd paredzamo jauno izmaksu sloga novēršanu, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji tikās ar Finanšu ministrijas vadību.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra jautājumu par daudzkārt apspriesto kases aparātu nomaiņu. Viņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie prakses paredzēt pārejas laiku un veikt to pamazām, nevis paredzēt masveidīgu kases aparātu nomaiņu ar 1.janvāri.

Ierēdņi piekrita, ka nepieciešams atrast kompromisu ieviešanas procesa ilgumam, kas būtu pieņemams gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts katru gadu nozarei uzliek par pienākumu veikt jaunus ieguldījumus, šogad tā bija minimālās algas pacelšana. Tas nozīmē, ka mēnesī par katru strādājošo klāt nāk izmaksas 65 eiro apmērā. Tirdzniecība ir tā nozare, kur daudzās tirdzniecības vietās minimālā alga patiešām arī ir reāli saņemtā. Tāpēc, nepalielinot neapliekamo minimumu, šajās tirdzniecības vietās pieaugošās izmaksas radīja nepieciešamību palielināt preču cenas līdz pat 10%. LTA uzsvēra neapliekamā minimuma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai, ar to sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinot reālu pielikumu pie algas zemu atalgotajiem darba ņēmējiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) saņēmusi no tirgotājiem reģionos viedokļus, ka, iespējams, apritē netiek iepludināts pietiekami daudz eiro, norāda LTA.

Asociācijas pārstāvji norāda, ka daudzviet iedzīvotājiem vairs nav iespējams iegādāties eiro sākuma komplektus, un uzņēmējiem par eiro monētu saņemšanu banku nodaļās komerciestādes ir noteikušas komisijas maksu. Eiro ieviešanas plānā bija paredzēts - katra nozare sedz izmaksas atbilstoši savai kompetencei, bet bankas vēlas nopelnīt, iepludinot eiro Latvijas tautsaimniecībā, savukārt tirgotāji neņem komisijas maksu par izsniegtām eiro monētām pircējiem, norāda LTA.

Mazie tirgotāji ar dienā ietirgoto dodas uz banku, lai saņemtu sīknaudu un varētu turpināt apkalpot pircējus, bet tas rada papildus izdevumus. Par to LTA saņem satrauktus tirgotāju zvanus, kā rezultātā rodas pretruna ar eiro ieviešanas plānā paredzēto, un bankām nevajadzētu noteikt komisijas maksu par eiro monētu iepludināšanu apritē. Tā būtu patiesa līdzatbildība eiro ieviešanas procesā, uzsver LTA.

Situācijā, kas izveidojusies saistībā ar kases aparātu un sistēmu reformu, mazie un vidējie tirgotāji cer uz Eiropas Komisijas (EK) iejaukšanos, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka LTA līdz šim ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un, iespējams, lētākus kases aparātu un sistēmu kontroles mehānismus.

«Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības «reformas» principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos,» uzsvēra LTA prezidents.

Lai apspriestu iepriekš EK nosūtīto sūdzību izskatīšanas gaitu, Danusēvičs šodien Briselē tiksies ar EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu.

«Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 000 eiro, peldbaseina kases sistēmu sertifikācija - ap 20 000 eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes dārgāks par tādu pašu modeli ārpus Latvijas,» klāstīja Danusēvičs.

Valdības plānotās nodokļu izmaiņas mazajiem uzņēmumiem būtiski palielinās nodokļu maksājumu slogu, norāda Latvijas Tirgotāju asociacija (LTA).

Visgrūtāk klāsies mazajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 1000 latiem, kuriem jau šobrīd nodokļu īpatsvars apgrozījumā sasniedz 50%, norāda tirgotāji.

LTA uzsver, ka pasliktināsies arī konkurences apstākļi starp maziem un lieliem tirdzniecības uzņēmumiem, kur mazajiem (līdz 1 miljonam latu apgroz.) nodokļi jau sasniedz 9 – 12% no gada apgrozījuma. Savukārt lielajiem uzņēmumiem tie ir mazāk par 5%.

Mazajiem uzņēmumiem būs sliktāk, jo bagātajiem ir paredzētas lielākas nodokļu atlaides. Tā darba devējs, kas maksā darbiniekam algu 300 latu, nodokļos iegūst 0,50 latu ietaupījumu, savukārt tie, kas maksā 1000 latu, ietaupa uz katru strādājošo desmit reizes vairāk. Visgrūtāk būs uzņēmumiem, kuri var atļauties strādājošiem maksāt tikai minimālo algu, norāda LTA.

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, informē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane.

LTA informē, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces.

Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, informē LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem vairāku veikalu tīklu izstāšanos no Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) ar mērķi saglabāt un/vai samazināt patēriņa cenas pārtikas produktiem vērtē pozitīvi, turklāt 14% to vērtē ļoti pozitīvi, bet 41% - drīzāk pozitīvi.

Par to liecina TNS Latvia un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes šā gada jūlija sākumā veiktais pētījums.

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā LTA pameta trīs lieli Latvijas tirgotāji – Rimi, Maxima un Palink. Kā iepriekš pauda tirgotāji, šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmumu politikai. Turpretī LTA vadītājs Henriks Danusēvičs pauda neizprati par lielo veiklu tīklu rīcību.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pilnībā izprot radušās problēmas kases aparātu reformā un uzdevusi Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) rast risinājumu, tostarp, kā sociāli atbildīgiem un godīgiem nodokļu maksātājiem realizēt jauno kases noteikumu prasības, neapturot uzņēmuma darbību un neveicot šobrīd liekus ieguldījumus nepiemērotas tehnikas iegādei, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Finanšu ministrijā šodien notika darba tikšanās - finanšu ministre un VID ierēdņi tikās ar LTA un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA), kā arī ar Nozīmīgo tirgotāju savienības pārstāvjiem. LTA atzīmē, ka ilgi gaidītā saruna devusi labu rezultātu.

Cita starpā tika spriests arī par to, ka jau iegādātos jaunos 14 000 sertificētos un VID uzskaitē reģistrētos kasu aparātus, par kuru atbilstību noteikumiem VID izteicis šaubas, uzņēmēji tomēr varēs turpināt lietot un tirgotājus nesodīs. Tāpat tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka VID konsultatīvajā padomē izskatīs priekšlikumus par esošās kārtības vienkāršošanu, saglabājot pamatprincipu, ka pirkuma reģistrēšanas fakts kases aparātā nav dzēšams.

«Nevar apgalvot, ka kāds no tirgotājiem ignorē pieņemto grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas, kas ir stājušās spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Likuma normas piemērošanas interpretācija ir pietiekoši plaša. Tāpēc, kā parasti šādos gadījumos, paiet nedaudz laika līdz likuma normas ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara tiek iedzīvinātas,» mierina Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors.

Asociācijā ietilpst lielie tirdzniecības tīkli Maxima, Rimi un Narvesen.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane. LTA informēja, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces. Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, uzsvēra LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Eiropas Komisijas (EK) sagatavotajā tabakas regulējumā vairāki priekšlikumi ir radikāli.

To secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība, iepazīstoties ar EK Tabakas direktīvas iespējamiem grozījumiem. LTA prezidents Henriks Danusēvičs kā radikālo priekšlikumu piemērus nosauc aizliegumu redzami izvietot tabakas izstrādājumus tirdzniecības vietās vai tabakas izstrādājumu tirgošanu «baltajās» paciņās, kam ir nepieciešama patiešām rūpīga izsvēršana, pirms tie rastu vietu Direktīvas grozījumos.

LTA pauž bažas par vienkrāsainā iepakojuma (jeb «balto» paciņu) rekomendēšanu kā risinājumu smēķēšanas mazināšanai. Valstīs, kur vienkrāsainās iepakojums apsvērts kā iespējamais risinājums sabiedrības veselības mērķu sasniegšanai, tas allaž ticis noraidīts nopietnu tiesisku apsvērumu dēļ un pierādījuma trūkumu dēļ par vienkrāsainā iepakojuma spēju mazināt pieprasījumu. LTA uzskata, ka vienkrāsainā iepakojuma iespējamā pozitīvā ietekme uz smēķēšanas mazināšanu ir teorētisks pieņēmums, kas prasa nesamērīgus ierobežojumus attiecībā uz tabakas iepakojuma izmantošanu. Turklāt cigarešu tirgošana baltās paciņās acīmredzami atvieglotu dzīvi tabakas preču viltotājiem.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Lauku apvidū latu apmaiņu pret eiro vajadzētu atļaut arī citiem komersantiem, kas nodarbojas ar skaidras naudas operācijām, tostarp mazumtirdzniecības uzņēmumiem, uzskata Latvijas Tigotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka eiro ieviešanas kārtības likumā patlaban noteikts, ka kredītiestādes un valsts akciju sabiedrība Latvijas Pasts nomaiņas periodā veic latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā bez maksas. LTA atkārtoti vērsusies Saeimā ar priekšlikumiem, kas mazinātu administratīvo slogu un izmaksas tirdzniecības nozares uzņēmumiem sakarā ar eiro ieviešanu, ja latu apmaiņu pret eiro laukos varētu veikt arī citi komersanti. Asociācija uzskata, ka tas būtu nozīmīgi visai sabiedrībai, jo mazinātu objektīvu preču sadārdzināšanos, kā arī inflācijas pieaugumu.

Asociācija atsaucas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gatavoto, saskaņošanas stadijā esošo informatīvo ziņojumu valdībai Par finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijas teritorijā – skaidras naudas izņemšanas un norēķinu veikšanas iespējas, kurā atzīts, ka kopumā valstī 107 pagastos nav nevienas pasta nodaļas un būtu ieteicams veikaliem rast iespēju sniegt skaidras naudas izņemšanas pakalpojumu lauku iedzīvotājiem.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs neizprot situācijas nopietnību un nav gatavs virzīt risinājumus sabiedrības iesaistei tautsaimniecības atdzīvināšanai un daudzveidības saglabāšanai - tā secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku.

LTA norāda, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu pandēmijas laika periodu, izņemot 2020.gada periodu, kad tika īstenots Baltijas burbulis ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs.

Kā publiski ir izskanējis, valdībai ir plāns atcelt gandrīz visus ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām, sākot ar 1. martu, atstājot tikai pamatierobežojumus, piemēram, masku valkāšanu sabiedriskajās vietās, 2 metru distances ievērošanu un dažus citus.

Tomēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs sanāksmē pauda, ka ierobežojumu atcelšanas temps ir pārāk lēns un jāiet Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā ceļā un jāsabalansē vīrusa apkārošana un ekonomiskās intereses. "Mēs atbalstam to, ka Veselības ministrija nosaka pasākumus, kas ir veicami, lai ierobežotu slimības izplatību, tomēr, ja VM piedāvātie un bieži vien uzspiesti priekšlikumi ir daudz stingrāki, nekā valstīs ar zemāku saslimstību, vajadzīgs kāds, kas tos sabalansē. Mūsuprāt, jau tagad vajadzētu sākt atcelt ierobežojumus, kas ir iesīkstējuši un kas būtiski atšķiras no ES valstīs pieņemtajiem, piemēram, prasība par 25 m2 uz vienu pircēju tirdzniecības vietās, kas ir pilnīgs absurds. Veselības ministrija vēl novembrī piekrita, ka to varētu atcelt, bet uz februāra sākumu nekas nav izdarīts. Tāpēc uzskatam, ka ierobežojumu atcelšanas temps būtiski jāpaātrina," norāda H.Danusēvičs.

Latvijas mazajiem veikalniekiem minimālās algas palielināšana no nākamā gada būtiski sadārdzinās izmaksas un liks celt preču cenas par 10%, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

No nākamā gada palielinās minimālo algu, un pirmajā mirklī šī ziņa šķiet tikai pozitīva, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. Tomēr kas notiks reālajā dzīvē ar šo faktu, ka ciparos minimālā alga palielinās par 40 eiro? LTA tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas, atzina Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka atšķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimizācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai, uzskata LTA.