Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, ja tiks panākts progress Ukrainas krīzes risināšanā, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.

«Es uzskatu, ka sankcijas ir jāaptur tagad. Tās jāatceļ, ja būs progress. Ja progresa nebūs, sankcijas paliks,» Olands sacīja divu stundu ilgā intervijā radiostacijai France Inter.

Olands sacīja, ka cer uz šādu progresu starptautiskās sarunās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 15.janvārī, kur ir paredzēta Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Sarunās Astanā piedalīsies arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Es došos uz Astanu 15.janvārī ar tikai vienu nosacījumu, ka jābūt jaunam progresam. Un es uzskatu, ka tāds būs. Tikties un runāt bez virzīšanās uz priekšu nav vērts,» sacīja Olands.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien ieradīsies vizītē Kijevā, lai iepazīstinātu ar jaunu iniciatīvu Ukrainas krīzes izbeigšanai, un pēc tam piektdien dosies uz Maskavu.

«Es kopā ar Angelu Merkeli izlēmām nākt klajā ar jaunu iniciatīvu. Šodien dienas otrajā pusē mēs dodamies uz Kijevu. Mēs izteiksim jaunus piedāvājumus konflikta noregulējumam Ukrainā, un tie būs balstīti uz valsts teritoriālās vienotības saglabāšanu. Šodien mēs to apspriedīsim ar Ukrainas prezidentu, bet piektdien dosimies uz Maskavu tikties ar Krievijas prezidentu,» preses konferencē paziņoja Olands.

Kā ziņots, ceturtdien vizītē Ukrainā ieradās ASV viceprezidents Džo Baidens.

«Ukraina atrodas karā. Tiek izmantoti smagie ieroči un ik dienu tiek nogalināti civiliedzīvotāji,» paziņoja Olands, norādot, ka sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, nav izdevies apturēt karadarbību. «Nevar teikt, ka mēs nedarījām visu, lai saglabātu mieru. Miers pie Eiropas robežām ir apdraudēts.»

Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Eiropu pārņēmusī recesija patlaban apdraud kontinenta identitāti, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka to izraisījusi stingrā taupības politika.

Uzstājoties konferencē, Francijas prezidents pauda uzskatu, ka finanšu krīze ir savaldīta, tomēr šobrīd lielākais drauds Eiropai ir ekonomikas recesija, kuru savukārt provocējusi taupības politika. Iepriekš kļuva zināms, ka šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Lai pārvarētu jaunos izaicinājums, eirozonā būtu jāizveido «ekonomikas valdība», kas palīdzētu reģionam nodrošināt ciešāku integrāciju. Šādai eirozonas vienotai ekonomikas pārvaldes struktūrai būtu savs prezidents un tā nodrošinātu harmonisku nodokļu un budžetu sistēmu. Eirozonas «ekonomikas valdības» izveidošana kļūšot par F. Olanda nākamo prezidentūras gadu prioritāti.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Neskatoties uz Lielbritānijas parlamentu deputātu noraidījumu militārām operācijām pret Sīriju, Francijas nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga un uzbrukums pret šo valsti varētu notikt tuvāko dienu laikā, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands.

Francijas prezidents uzsvēris, ka aizvadītajā nedēļā notikušā ķīmisko ieroču izmantošana nedrīkst palikt nesodīta. Parīze ir gatava rīkoties arī bez Lielbritānijas piedalīšanās.

«Katra valsts var neatkarīgi izlemt par piedalīšanos militārajās operācijās. Tas ir spēkā gan Lielbritānijas, gan arī Francijas gadījumā,» F. Olands sacīja sarunā ar laikrakstu Le Monde.

«Ir tikai dažas valstis pasaulē, kuras spēj attiecīgā veidā piespiest ievērot noteiktas sankcijas. Francija ir viena no šādām valstīm. Mēs esam gatavi un izlemsim par savu pozīciju ciešā sadarbībā ar sabiedrotajiem,» klāstījis F. Olands. Francijas prezidents arī norādīja, ka nav izslēgts, ka uzbrukums Sīrijai varētu notikt tuvāko dienu laikā, vēsta BBC.

Parādsaistību krīzes nomocītā eirozona ļaunāko jau esot pārvarējusi, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, norādot uz situācijas uzlabošanos saistībā ar Grieķiju.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild V. Šoible paudis pārliecību, ka, neraugoties uz prognozēm, kuras liecina, ka liela daļa eirozonas valstu 2013. gadā piedzīvos recesiju, situācija esot labāka nekā cerēts. «Situācija uzlabojas arī tāpēc, ka palielinās tirdzniecības apmēri ar ASV un Āziju,» sacījis V. Šoible.

Vācijas finanšu ministrs atzinīgi vērtējis Grieķijas paveikto, kas nesen saņēma starptautiskā aizdevuma maksājumu. «Valdība Atēnās zina, ka nevar finansiālo smagumu uzlikt citām eirozonas valstīm. Tāpēc viņi apņēmīgi īsteno reformas,» klāstījis V. Šoible, vēsta Euobserver.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu V. Šoible arī norādījis, ka viņš ir pārliecināts, ka arī Francija, kas, lai pārvarētu krīzi, izvēlējusies palielināt nodokļus bagātniekiem, nevis samazināt sociālos pabalstus un pensijas, pildīs savas starptautiskās apņemšanās. «Es esmu pārliecināts, ka Francija pildīs savas apņemšanās. Franču valdība ļoti labi saprot, ka ir jāīsteno reformas, lai saglabātu savu konkurētspēju,» sacīja V. Šoible.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Eiropā tik populārā kreisā ideoloģija beidzot sāk rēķināties ar dzīves realitāti, kas tā pati tirgus loģika vien ir

Pirms divarpus gadiem politikas un ekonomikas apskatnieki varēja rakstīt slejas un pēcāk arī grozīt acis, cik vien tīk – Francijas vēlētājiem bija skaidrs, ka sociālistu ielaišana Elizejas pilī atrisinās viņu skaudrākās dilemmas – kā dzīvot un tērēt pa vecam, nedarot neko, lai pelnītu pa jaunam. Ir pagājis samērā nenozīmīgs laika sprīdis, un kas notiek? Francija reformējas brīvā tirgus virzienā, un prezidenta partejiskajai piederībai ar to nav nekāda sakara.

Fransuā Olands varētu būt kaut vai komunists, dzīves realitāte viņu būtu piespiedusi rīkoties. Likumsakarība ir vienkārša – ja brīvajam tirgum neļauj darboties, tad par dažādiem dzīves pabērniem visai drīz nespēs parūpēties ne valsts, ne arodbiedrības, ne viņi paši. Iespējamie scenārija attīstības varianti arī ir zināmi – uzspļaut visādiem grūtdieņiem, jo par viņiem tik un tā nekad patiesībā nav bijusi runa; turpināt ideoloģiski pareizo retoriku, bet darīt, kā vajag, vai arī atzīt, ka esam maldījušies un turpmāk tā vairs nedarīsim.

Francijas prezidents Fransuā Olands nepietiekami īsteno ekonomiskās reformas un tas var radīt problēmas visā eirozonā, tā otrdien intervijā ziņu aģentūrai Reuters France sacījis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Esam pieredzējuši, ka Olands vairākkārt ir sacījis, ka viņam ir ekonomikas atdzīvināšanas plāns, taču šīm runām nav sekojusi vērā ņemama darbība,» intervijā paudis Vilks.

Francijas prezidents janvāra vidū prezentēja savu «atbildības paktu», kurā piedāvāts samazināt darbaspēka izmaksas, ja uzņēmumi nodrošinās darba vietas, vēstī Reuters.

Decembrī Francijā bezdarbnieku skaits sasniedza 3,3 miljonus, tāpēc Francijas prezidents apņēmās līdz pagājušā gada beigām samazināt bezdarbnieku skaitu.

«Francija ir nozīmīgs spēlētājs, un, ja kāda liela valsts iepaliek citām lielajām valstīm (..), tas var radīt problēmas eirozonai kopumā,» Vilks sacīja Reuters.

Bruņots uzbrucējs ceturtdienas vakarā atklāja uguni uz policistiem Parīzē Elizejas laukos, nogalinot vienu policistu un ievainojot vēl trīs cilvēkus, līdz uzbrucēju nošāva policija, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrija.

Atbildību par uzbrukumu, kas noticis trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, dažu stundu laikā uzņēmās džihādistu grupējums Islāma valsts.

Uzbrucējs novietoja savu automobili iepretim policijas automašīnai, atklāja uguni un mēģināja kājām aizbēgt no notikuma vietas, turpinot šaušanu, telekanālam BFM-TV paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Uzbrukumā tika nopietni ievainoti divi policisti, un ievainojumus guvusi arī viena ārvalstu tūriste, paziņoja pretterorisma prokurors Fransuā Molēns.

Izmeklētāji piektdienas rītā Parīzes austrumu piepilsētā Šelā veica kratīšanu mājoklī, kur dzīvojis 39 gadus vecais uzbrucējs Karims Šeurfi, kuram ir krimināla pagātne.

Vācija un Francija atkal iezīmē budžetu pretrunas Eiropas ziemeļos un dienvidos.

Šodien un rīt notiekošā Eiropadomes samita priekšvakarā aktualizējušās Eiropas politiķu cītīgi piesegtās principiālās pretrunas, kas vēl samērā nesen dzina stāvus gaisā arī eirozonas problemātiskāko valstu aizņemšanās izmaksas finanšu tirgos. Ka panikas pagaidu pieklusums tirgos tomēr ietver principiālu risku, norāda arī Vācijas centrālās bankas vadītājs Jenss Vīdmans, komentējot Francijas publisko atkāpšanos no iepriekšējiem fiskālās disciplīnas solījumiem. Viņš secina, ka Francijas pašreizējā reformu politika «šķiet klumpačojam», un līdz ar to runāt par eirozonas krīzes pārvarēšanu ir pāragri, baņķieri citē britu The Telegraph.

Francija un Vācija piedraudējušas Krievijai ar plašākām sankcijām, ja 25. maijā plānotās prezidenta vēlēšanas Ukrainā nenotiks, ziņo BBC.

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkela oficiālā paziņojumā pauda, ka baidās par tālāku situācijas destabilizāciju Ukrainā. Abu valstu līderi pauda, ka lokālie referendumi Ukrainas austrumos, ko svētdien plāno rīkot separātisti, ir nelegāli. Tāpat F. Olands un A. Merkele aicināja ievērojami samazināt Krievijas militāru spēku apjomu netālu no Ukrainas austrumu robežas. NATO lēš, ka pašlaik tur koncentrējas aptuveni 40 tūkstoši krievu kareivju, savukārt Maskava apgalvo, ka armija no Ukrainas robežas ir atsaukta.

«Ja Ukrainā nenotiks starptautiski atzītas prezidenta vēlēšanas, tas novedīs pie nenovēršamas tālākas valsts destabilizācijas,» teikts Francijas un Vācijas paziņojumā. Tas, savukārt, izraisīs «atbilstošas sekas».

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ziņo diplomātiskie avoti.

Ekonomiskās sankcijas tika ieviestas 2014.gada jūlijā, kad virs Krievijas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Sankcijas skāra Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu nozares un šobrīd tās ir spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Ceturtdien panāktā vienošanās paredz sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, atklāja kāds avots.

Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka vēlas sankciju pagarināšanu, jo Maskava nav pildījusi Minskas vienošanās saistības.

Jebkādas militāra rakstura ASV darbības pret Sīriju nozīmētu atbalsta pieaugumu starptautiskajam teroristu grupējumam Al Qaeda un tās sabiedrotajiem, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministra vietnieks.

Sarunā ar BBC Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faisals Mekdads arī uzsvēra, ka ķīmiskos ieročus uzbrukumā pie Damaskas lietojušas bruņotas opozicionāru grupas, nevis valdības karaspēks. Savukārt ASV militāri triecieni pret Sīriju palielinās atbalstu teroristiem, kā arī veicinās pret amerikāņiem vērsta naida pieaugumu un destabilizēs visus Tuvos Austrumus.

Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pavēstījis, ka Vašingtonas rīcībā ir pierādījumi, ka 21. augusta uzbrukumos Damaskas pievārtē izmantota zarīna gāze. ASV valsts sekretārs norādīja, ka notikuma vietā savāktie matu un asins paraugi atklājuši zarīna klātbūtni. Paraugus ASV izdevies iegūt izmantojot «personīgos avotus», bez ANO inspektoru, kas atradās Sīrijā, palīdzības.

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands sestdien paziņojuši, ka referendumi, kurus Ukrainas austrumos ir iecerējuši Krievijas atbalstītie separātisti, ir nelikumīgi.

Paziņojumā, ko abi Eiropas līderi izplatījuši pēc tikšanās Štrālzundē, Maskava brīdināta, ka tai jārēķinās ar «sekām», ja 25.maijā paredzētās Ukrainas prezidenta vēlēšanas nenotiks.

Merkele un Olands arī pieprasījuši Maskavai, lai tā nodrošinātu «redzamu» Krievijas karaspēka koncentrācijas samazināšanu pie Ukrainas robežām.

Vienlaikus Vācijas un Francijas vadītāji aicinājuši Ukrainu pirms gaidāmajām vēlēšanām «atturēties no uzbrūkošām darbībām» pret bruņoto separātistu bandām, kas darbojas valsts austrumdaļā.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Francijas un ASV telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmuma Alcatel-Lucent vadītājs Mišels Sombs apstiprinājis, ka atteiksies no 2,4 miljonus eiro vērtās aiziešanas prēmijas jeb tā dēvētā zelta izpletņa pēc tam, kad kompāniju pārņems Somijas konkurents Nokia.

Sombs, kurš Alcatel-Lucent vadījis kopš 2013.gada, drīzumā pametīs šo amatu, kā to paredz ar Nokia panāktais uzņēmuma pārņemšanas darījums.

Ņemot vērā bažas, ka šis darījums varētu apdraudēt darbavietas Francijā, un faktu, ka jaunais uzņēmums tiks bāzēts Somijā, Sombs intervijā franču televīzijas kanālam BFM Business trešdien norādīja, ka atteiksies no sev pienākošās aiziešanas prēmijas.

Tikmēr Alcatel-Lucent preses pārstāvis apstiprinājis, ka Sombs atteiksies arī no prēmijas akciju izteiksmē.

Nokia pagājušajā nedēļā panāca vienošanos, lai iegādātos Alcatel-Lucent, tādējādi radot pasaulē lielāko mobilo telefonu tīkla iekārtu piegādātāju.

Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.

Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.

Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".