Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Finansējumam Murjāņu sporta ģimnāzijas būvju rekonstrukcijai no 7,9 milj. eiro sarūkot līdz 2,4 milj. eiro ar nelielu «piešprici», pievērtas acis uz paliekošajām nepilnībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Murjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ) ir vienīgā skola Latvijā, kur mācību process tiek pakļauts sportam, un tā ir 1965. gadā valsts dibināta vispārējās un sporta izglītības iestāde, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā. Ģimnāzijā uzņem audzēkņus 8.–12. klasēs. Sporta bāzes attīstība šogad vainagojās ar atjaunotās slēgtās sporta halles atklāšanu. Ņemot vērā, ka projekts tika īstenots ierobežota finansējuma apstākļos, IZM tagad nākas teikt: «Ģimnāzijas rekonstruētā sporta halle nav paredzēta oficiālu sacensību rīkošanai, bet treniņu procesa nodrošināšanai. Tas īstenojams arī nestandarta izmēra laukumā.»

Par valsts naudu Murjāņu sporta ģimnāzijā uzbūvēta sporta halle – brāķis, bet amatpersonas pauž uzskatu, ka viss ir kārtībā

Tas izklausās pēc pilnīga absurda, bet ir Latvijas mūsdienu realitāte. Vienīgajā sporta ģimnāzijā valstī par vairākiem miljoniem valsts piešķirtas naudas ir notikusi sen gaidīta sporta halles rekonstrukcija, ko paši iesaistītie nodēvē teju par jaunbūvi- tik vērienīgas esot veiktās izmaiņas.

Tāpēc kā bīstama paņirgāšanās šķiet fakts, ka izveidotā handbola laukuma vidū atrodas tur nekādi neiederīgi stabi. Stabi atrodas arī uz skrejceļa, uz kura taču kvalitatīvi vajadzētu trenēties Latvijas jaunajām sporta zvaigznēm. DB aptaujātās amatpersonas pauž uzskatu, ka šiem stabiem, kuriem pat esot izredzes kādreiz tikt notītiem ar jauniem matračiem, tiekot pievērsta neveselīgi liela uzmanība. Galu galā skolas audzēkņiem jaunā halle patīkot, lai turpina vien, riskējot ar traumām, skriet ap monstrozajiem stabiem, kā to skolas audzēkņi ir darījuši arī iepriekšējos 20 gadus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras tiešā pārraudzībā šī skola atrodas, samiernieciski bilst, ka, lai arī halle stabu dēļ esot nestandarta, oficiālas un starptautiskas sacensības te netikšot rīkotas, bet treniņiem šāda būve esot OK.

Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanu nepietiekams līmenis arvien paliek aktuāla sabiedrības problēma. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) “Finanšu pratības indeksa” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir 59%, kas ir zemāk par OECD dalībvalstu vidējo līmeni (63%).

Laikā, kad nestabila ekonomiskā situācija rada riskus iedzīvotāju budžeta stabilitātei, zināšanas par finanšu pārvaldību, ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu veikšanu ir īpaši noderīgas. Lai veicinātu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu, finanšu pratības progresu AS “4finance” jau trešo gadu iniciē un organizē Latvijas skolās lekciju ciklu “Finanšu prasmes”.

Finanšu pratība ļauj gudri lietot finanšu produktus, veicina pareizu personīgu finanšu organizēšanu un finanšu mērķu sasniegšanu, palīdz veikt uzkrājumus un veidot ieguldījumus. Uzkrājumu veikšanas jautājums ir aktuāls jebkurā vecumā, bet, iemācoties veikt uzkrājumus jau jaunībā, pastāv lielāka iespēja pasargāt sevi no riskiem, kas saistīti ar neparedzētiem tēriņiem, kā arī laicīgi uzkrāt līdzekļus savu materiālo vēlmju īstenošanai un finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Pēc gaidāmajām brīvdienām tiks vērtēts, vai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir mīkstināmi vai gluži pretēji - pastiprināmi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Iepriekš Veselības ministrijai (VM) esot bijis nodoms 11.augustā valdībā piedāvāt mīkstināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, taču patlaban Viņķele vairs nav tik pārliecināta par šādu soli.

"Ir tomēr jāsagaida brīvdienu rezultāti [inficēšanās ar Covid-19 dati], lai redzētu, vai mēs varam virzīties ierobežojumu virzienā, palikt uz vietas vai tomēr kāpt kaut kur atkal striktāk," sacīja veselības ministre.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka "pussolis atpakaļ" ierobežojumu pastiprināšanas virzienā jau ir sperts iepriekš, nosakot stingrākas prasības sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Vaicāta, vai cilvēki, kuri Latvijā ieceļo no valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem, godprātīgi un atbildīgi ievēro 14 dienu pašizolāciju, Viņķele atzina, ka viņai ir grūti sniegt pamatotu vērtējumu par to, taču, spriežot pēc inficēšanās datiem, esot skaidrs, ka vairākums tomēr šīs prasības ievēro, pretējā gadījumā saslimstība ar Covid-19 Latvijā būtu lielāka.